13:41 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
13. Saeimas vēlēšanas. Foto no arhīva

Levits atzinis: Latvijā pietrūkst demokrātijas, un iedzīvotājiem nāksies piemaksāt

Sergey Melkonov
Politika
Saņemt īso saiti
80

Partijas vienojušās, ka turpmāk finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no to rezultātiem Saeimas vēlēšanās, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits pastāstīja, kā partijas dalīs finansējumu no budžeta, un atzina: pēdējo 30 gadu laikā valstī ir pietrūcis demokrātijas, vēsta Aprinkis.lv.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās, ka tām paredzētais finansējums no valsts budžeta tiks rēķināts atbilstoši rezutātiem Saeimas vēlēšanās, turklāt tiks ņemts vērā balsu skaits, ko politiskie spēki saņēmuši pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš apstiprināja, ka partiju finansējums tiks palielināts, un tas esot liels solis uz priekšu "30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā".

Levits atgādināja, ka līdz šim valsts finansējums partijām bijis niecīgs, tāpēc partijas bijušas atkarīgas no privātiem sponsoriem, un tas ne vienmēr darbojas sabiedrības labā.

"Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā - vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā, - teica prezidents. – Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to, lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti."

Levits akcentēja, ka finansējuma izlietojumam jābūt pārskatāmam, un tā līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību izstrādās Ministru kabinets. Viņaprāt, līdzekļi jāizmanto partijas darbības organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai.

Savuikārt Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc partiju tikšanās ar prezidentu pavēstīja, ka viņa politiskais spēks ierosina noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēru  griestus – vienas partijas finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000 eiro. vienlaikus NA iesaka samazināt fizisku personu ziedojuma griestus līdz 12 minimālajām mēnešalgām.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais samazinājums nozīmē, ka fiziskas personas varēs ziedot partijām četras reizes mazāk nekā patlaban.

Iepriekš vēstīts, ka nākamgad plānots palielināt dotācijas partijām no valsts budžeta. Patlaban 2% robežu pārvarējušajām partijām no valsts kases tiek atvēlēti 600 tūkstoši eiro, bet nākamgad politisko spēku vajadzībām plānots iztērēt 5 miljonus eiro.

Patlaban likums paredz, ka uz valsts dotācijām var pretendēt partijas, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšanās saņēmušas vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Tā kā iekļūšanai Saeimā vajadzīgi 5%, iznāk, ka dotācijas saņem arī partijas, kas palikušas bez jaunās Saeimas deputātu mandātiem.

Ņemot vērā pērnās Saeimas vēlēšanas, valsts finansējumu šogad saņems trīs ārpus parlamenta palikušie spēki: Reģionu apvienība (4,14% vēlētāju balsu), Latvijas Krievu savienība (3,20%) un "Progresīvie" (2,61%). Atgādināsim, ka XIII Saeimā strādā septiņas partijas, tātad valsts dotācijas Latvijā saņem 10 politiskie spēki.

Jo lielāku skaitu balsu partija saņēmusi, jo lielākas ir dotācijas no nodokļu maksātāju kabatas. Patlaban dotācija sastāda 0,71 eiro par katru vēlētāja balsi gadā. Piemēram, pagājušo vēlēšanu uzvarētājs – partija "Saskaņa" saņēma 167 117 balsis.

Nav grūti aprēķināt, ka gadā partija no budžeta saņems 118 653 eiro. Summa tiek sadalīta četrās daļās un ieskaitīta partijas kontā reizi ceturksnī.

Atbilstoši, partija KPV LV, kas vēlēšanās ieņēma otro vietu un saņēma 120 264 balsu, var pretendēt uz ikgadējo dotāciju 85 387 eiro apmērā.

Pēc temata

Dombrovskis: mūs sagaida neizpildītu solījumu valdība
Latvijas partijas iestigušas parādos. Izeju meklē valsts budžetā
Latvijas nodokļu maksātājiem liks maksāt vairāk partiju uzturēšanai

Galvenie temati