21:46 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Mācību klase, foto no arhīva

Baltnews: latviešu nacionālisti pazudīs bez krievu skolām

CC0 / Photo by Feliphe Schiarolli on Unsplash
Politika
Saņemt īso saiti
37

Latvija ir gatava ieviest izglītību tikai latviešu valodā – tā ir Nacionālās apvienības uzvara, bet ko viņi darīs tālāk.

RĪGA, 26. septembris - Sputnik. Latvijas politika iezīmējusi jaunu atskaites punktu. Visa izglītība valstī, ieskaitot pirmsskolas izglītību, notiks latviešu valodā. Nacionālā apvienība piepildīja savu zilo sapni caur valdības koalīcijas padomi. Totālai, visaptverošai latviskošanai dota zaļā gaisma, raksta Baltnews materiālā Bella Strelkina.

Izglītības ministrija pieņēma lēmumu un gatavo pārvešanas plānu. Premjerministrs Krišjānis Kariņš aplaudē nacionālistu politiskajai pārdrošībai. Kultūras ministrs Nauris Puntulis filozofē par "mūsdienu nacionālismu", stāstot radio ēterā, kāpēc Latvija var būt tikai latviska.

Nomenklatūras dvēseļu idille un vienotība: iespējams, tikai cīņa ar krievu valodu spēj samierināt sašķeltās valdošās partijas un to ministrus. Sacākt partiju zvērnīcu kopā. Lai kungi – "patrioti" neapvainojas. Mēs viņus neaizvainojam. "Politiskie dzīvnieki" – tas ir tikai Aristoteļa termins.

Ja Krievijas nebūtu, to vajadzētu izdomāt. Jo Baltijas valstu valdošā klase apzinās sevi un savas valstis tikai caur liela austrumu kaimiņa esamību. Precīzāk, caur tā noliegšanu.

– Kas jūs esat, bijušās padomju Baltijas republikas?

– Mēs neesam tādi kā Krievija.

Austrumeiropa, Ziemeļeiropa... Viss kas. Tikai ne tādi kā Krievija. Un te nedrīkst būt nekas Krievijai līdzīgs. Tā rodas fanātiska nesamierināma cīņa ar izpausmēm, kas kaut mazdrusciņ atgādina par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēsturisko likteņu tuvību Krievijai. Cīņa ar pieminekļiem, valodu, kultūru, krievu izglītību.

Te nu latviešu nacionālisti iekrīt lamatās

Kustība ir dzīve. Nacionālās apvienības funkcionāru gadījumā – politiskā dzīve. Kamēr tie cīnās ar krievu valodu, kamēr apspiež izglītību krievu valodā, nacionālisti interesē savu elektorātu. Cīņas beigas ir Pirra uzvara. Tālāk – aizmirstība un politiskā nāve. Moris savu ir padarījis, moris var iet.

Un tā nav tikai vienas nacionāli apzinīgo funkcionāru partijas problēma. Tā ir visas politiskās sistēmas problēma. Saistviela, klīsterius, kas to stiprināja, bija "krievu jautājums". Politiskie spēki kašķējas, nevar vienoties par prioritātēm, par budžetu, sastādīt koalīcijas līgumu. Kā tādos apstākļos "saprecēt" Latvijas politikas gulbi, vēzi un līdaku? Pavisam vienkārši. Pietiek ar saukli: "Krievi nāk!"

Tad rodas mērķu vienotība, kopsaucējs. Parādās galvenais – nākotnes tēls: "Latviska Latvija". Izklausās bramanīgi. Aizkustina. Latvieši taču ir jūtīga, romantiska tauta. Uz katra soļa mākslinieki. Tāpēc arī notic. Pie tam aiz patētiskā "Latvija bez krieviem" plīvura partiju kašķi, īpašumu un posteņu dalīšana izskatās sīki un nenozīmīgi. Par sīkumiem taču var vienoties.

Tā darbojās sistēma. Pirms kārtējām vēlēšanām nacionālisti iemet kārtējo informāciju par cīņu ar "okupantu skolām" un to valodu.

"Patriotiski noskaņots" vēlētājs atbalstīs. Krievu aktīvisti sarosīsies un sarīkos demonstrāciju. Krievvalodīgais vēlētājs atbalstīs, "latviešu apzinīgais" elektorāts sarosīsies, atdos balsis Nacionālajam blokam. Shēma darbojas. Pārbaudīts.

Apvienojošā "krievu problēma"

Izsvītrosim no šī vienādojuma "krievu jautājumu". Saņemsim Latvijas Republikas pirmskara situāciju. Permanentā parlamentārā krīze, kas valdīja pirms Kārļa Ulmaņa militārā apvērsuma, kad Saeimas frakcijas nevarēja saskaņot viedokli nevienā principiālā jautājumā. Nebija apvienojošās "krievu problēmas".

Lēmums par izglītības totālo latviskošanu izjauca mūsdienu Latvijas politiskās sistēmas līdzsvaru. Tai ir nepieciešama jauna jēga. Kur to paņemt? Uz tādu jautājumu atbildes nav.

Nacionālisti - un visas Latvijas valdošās partijas pēc savas būtības ir nacionālisti, atšķirība ir tikai niansēs – var no sirds pateikties "krievu problēmai". Par visu: par savu ietekmi, karjeru, augstajiem amatiem un materiālo stāvokli. Ar šo "problēmu" viņiem vajadzētu "sadzīvot", lolot, neskart valodas proporciju mazākumtautību skolās. Priekšvēlēšanu sezonā mazliet pacīnīties ar "problēmu", savākt balsis. Taču nevajadzēja uzvarēt.

Nav kara bez ienaidnieka. Nevar būt Nacionālās apvienības bez "krievu draudiem". Draudi it kā apkaroti. Priekš kam tad Latvijai tagad ir vajadzīgi tās nacionālisti?

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

Pēc temata

Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem
Ministru kabinets apstiprinājis krievu skolu likvidācijas kārtību
"Likvidācija": jaunā sezona. Nez kāpēc Latvijā ir pārāk daudz krievu

Galvenie temati