RĪGA, 22. marts – Sputnik. KPV LV partijas premjera amata kandidāta ceļu līdz neatkarīgajam Saeimas deputātam Aldis Gobzems pārvarēja vienas nedēļas, pat pat dažu dienu laikā. Šādu rezultātu noteica viņa principiālā pozīcija attiecībā pret partijas dibinātāju deputātu Artusu Kaimiņu, nesenajā pagātnē – aktieri un televīzijas raidījumu vadītāju, raksta Baltnews autors Andrejs Tatarčuks.
Kaimiņš pēc rudenī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām sāka demonstrēt neticamu elastību un piekrišanu jebkādiem kompromisiem ar politiķiem no partijas "Vienotība", kurai pēc kosmētiskā rebrendinga pievienojās vārds "Jaunā". Latvijā Kaimiņu dēvē par oligarha Rūdolfa Meroni stipendiātu – par Šveices pilsoņa naudas stipendiju izdalīšanu vairākiem deputātiem paziņoja tas pats Gobzems. Jā, viņš tika izslēgts no KPV LV. Pēc tam valdības partija, pat burbuļus nepalaidusi, nogāja dibenā – tā zaudēja gandrīz trīs ceturtdaļas no sava priekšvēlēšanu reitinga.
– Gobzema kungs, jūs nesarūgtināja tas, ka, jau 2018. gada oktobrī kļūstot par Latvijas premjerministra amata kandidātu, jūs savas partijas acīs esat kļuvis par atstumto, balto vārnu?
– Varbūt tas skanēs dīvaini, taču ne. Tas ir laiks, lai vēlētāji ieraudzītu, kurš ir kurš – kurš tur priekšvēlēšanu solījumus un kurš tos nodod. Jaunā politika cieš fiasko, jo gan "Jaunā Vienotība" (JV), gan Jaunā konservatīvā partija ir izdarījušas visu, lai neveidotu to pašu jauno politiku. Ja es kļūtu par premjeru un pēc divām nedēļām nonāktu grūtā situācijā, kā Kariņš? Es jūtu, ka šī gada laikā notiks pārmaiņas uz slikto pusi, bet tas dos iespēju politiķiem, kuri tur doto vārdu.
– Bet Kariņa partijas reitings ir pieaudzis.
– Tas ir loģiski – viņam ir premjera amats. Ja tu ej koalīcijā ar premjera partiju, tu paaugstini premjera reitingu. Taču KPV LV reitings no 6. oktobra, kad tie bija 14%, nokritās līdz esošajiem 5%. Kad es ienācu šajā partijā, tās reitings bija 1,1% – un tas sāka celties. Kopš brīža, kad mani padzina, tas krītas. Tas arī ir loģiski.
Ja partijai ir līderis (runa ir par Artusu Kaimiņu – red.), kuram nav savu ideju, un viņš nevar uzstāties ar runām Saeimas tribīnē, tad partijas reitings nokritīs līdz 1,1%. Šobrīd vairs nav partijas KPV LV sākums, bet gan beigas.
– Vai tas ir saistīts ar Rūdolfa Meroni partijas ziedojumiem KPV LV līderim, kuru summa, pēc jūsu sacītā, sastāda 100 tūkstošus eiro?
– Kaimiņa kungs pat Līgo svinēja ar Gobiņa kungu (Aivars Gobiņš, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni pārstāvis, kurš ir saistīts ar kompānijām "Ventbunkers", "Latvijas Naftas tranzīts" – aut.) – lūk arī atbilde. Nekā savādāk nevar izskaidrot, kāpēc Kaimiņš pārdeva savu partijas "zelta balsi", lai iekļūtu "Vienotības" valdībā. Valdībā ir divi amati, kuri ļauj kontrolēt visu, tostarp naudas plūsmu, – premjera un finanšu ministra amati. Kaimiņš uzdāvināja šos amatus vecajai-jaunajai "Vienotībai".
– No kurienes Latvijas politikā negaidīti parādījies šveicietis Meroni?
– Varbūt jūs neesat pamanījis, bet Valsts drošības dienests neļāva Meroni kungam iegādāties radio SWH, norādot, ka tas rada draudus nacionālajai drošībai. Pat vecajā oligarhu kārtībā tas liecina, cik stipri Meroni var ietekmēt politikuā. Skatieties: ZZS (Zaļo un zemnieku savienība – red.) apvienība ir Saeimas opozīcijā, Aivars Lembergs nav pie varas – Apgabaltiesā.
Andris Šķēle, Ainārs Šlesers nav pie varas. Taču trumpjus "krievi nāk" un "oligarhu sazvērestība" visus 28 gadus partiju politiķi izvelk ārā tad, kad vēlētājs redz esošās politikas neefektivitāti. Šīs vecās bailes joprojām darbojas, stimulējot elektorātu līdzīgi strāvas sitienam. Bet es ticu, ka šī slimība pāriet – krievu un latviešu jauktās ģimenes ir ļoti izplatītas Latvijā. Un visbeidzot, ar kādiem oligarhiem notiek cīņa? Viņķeles kundze (veselības ministre no "Vienotības" partijas klona - "Attīstībai/Par!" Kariņa valdībā, stažējās ASV – aut.) aizsāka karjeru Andra Šķēles valdībā.
– Bet kopumā Kariņa valdība šobrīd demonstrē stabilitāti. Vai drīzāk stagnāciju – tie ir gandrīz sinonīmi, kas nemaz tik slikti nav.
– Emigrācijas stabilitāte? Stabilitāte, kad valstī krītas dzimstība? Stabilitāte – tie ir lielākie nodokļi ar mazākajām algām Eiropā?
Rietumeiropā viens tūkstotis eiro mēnesī – tā ir maza alga, bet pie mums no šīs summas maksā nodokļus tā, it kā būtu ļoti bagāti eiropieši. Singapūrā no 14 tūkstošiem dolāru maksā tik daudz nodokļu, cik pie mums no viena tūkstoša. Latvijā, lai darba devējs spētu izmaksāt 1000 eiro algu, viņam jāsamaksā vēl 750 eiro. Pat Igaunijā no tūkstoš eiro nodokļi ir par 180 eiro mazāki.
Kariņa Kabineta reformu stabilitāte, kuras saistītas tikai ar nodokļu celšanu? Stabilitāte, kad te ir teju dārgākā elektroenerģija Eiropā? Par kādu stabilitāti ir runa?
– Jūs šobrīd runājat gluži kā "Kremļa roka" – un tā taču arī pateiks!
– Ziniet, es neienācu Saeimā, lai kādam patiktu. Es atnācu īstenot reformas, kuras Latvijai ir nepieciešamas. Man vienalga, vai es tikšu ievēlēts nākošajā Saeimā vai nē. Es domāju, ka mūsu valsts var iziet no situācijas, kad cilvēki no valsts vienkārši bēg. Lai tas notiktu, ir jāatsakās no pseidostabilitātes.
– Vai Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 25. maijā spēj kaut ko mainīt? Kā astoņi deputāti no Latvijas spēs nest labumu savai valstij?
– Eiropas Parlaments neko nevar mainīt, eirodeputāti neko nenosaka, tikai apspriež konceptuālas idejas un balso par konceptuāliem projektiem. Es domāju, ka gan eirodeputāti no Latvijas, gan Valdis Dombrovskis – Eiropas komisijas viceprezidents – ir pierādījuši, ka EP – tā ir vieta, lai saņemtu lielas algas. Būtībā, viņi neko savas valsts labā nevar vai nevēlas darīt. Eirodeputāti – tie ir ekonomiskie migranti.
Jūs ziniet, ka kompānija BMW piedāvāja eirodeputātiem iegādāties tās automašīnas bez nodokļiem? Tāpēc Pabrika kungam (Artis Pabriks, bijušais "Vienotības" deputāts Eiropas Tautas partijas frakcijā, esošais Latvijas aizsardzības ministrs – red.) vai Ineses Vaideres kundzei ir BMW X6, kuru vērtība bez nodokļiem ir vien 30 tūkstoši, jeb pāris eirodeputāta mēnešalgu. Viss šis populisms līdzīgi "es Briselē aizstāvēšu Latvijas vēlētāju intereses" ir vienkārši saistīts ar bailēm palikt nabadzīgā valstī.
