23:22 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Tatjana Ždanoka

Ždanoka komentēja EP skandalozo rezolūciju par Otrā pasaules kara vaininiekiem

© Sputnik / Sergey Melkonov
Politika
Saņemt īso saiti
60

Eiropas Parlamenta rezolūcija satur primitīvu, patiesībai neatbilstošu traktējumu, un ir vienkārši noziedzīga, norādīja EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Nesen Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā vienlīdzīga atbildība par Otrā pasaules kara kurināšanu uzvelta fašistiskajai Vācijai un Padomju Savienībai.

EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja, ka pieņemtais dokuments ir vienkārši skandalozs.

"Es pirmo reizi sastopos ar tādu Otrā pasaules kara primitivizāciju un izkropļošanu. Viss nivelēts līdz vienkāršai formulai, sak, ir divi ļaunumi – nacisms un komunisms (jeb nacisms un staļinisms). It kā viss esot sācies ar Molotova-Ribentropa paktu, un tieši šī atsevišķi ņemtā darbība kļuvusi par Otrā pasaules kara iemeslu. Tāds primitīvs notikumu traktējums, protams, neatbilst patiesībai un ir vienkārši noziedzīgs," konstatēja Ždanoka.

Politiķe norādīja, ka ne velti rezolūcijas pieņemšanu iniciējuši deputāti no Lietuvas. Viņa atzīmēja arī Polijas mēģinājumus parādīt sevi tikai upura lomā un aizmirst visus toreizējos Varšavas soļus – separātiskās pārrunas, centienus noslēgt divpusēju līgumu. Arī tagadējai vāciešu paaudzei, acīmredzot, ir vieglat dzīvot ar apziņu, ka atbildība par Otrā pasaules kara sakurināšanu ir dalīta. "Taču tas ne mazākajā mērā neatbilst vēsturiskajiem faktiem," uzsvēra Ždanoka.

Mēģinājumi padarīt PSRS līdzvainīgu kopā ar Vāciju par Otrā pasaules kara sākumu ir vēstures politizācija, iepriekš norādīja Krievijas Zinatņu akadēmijas Vēstures institūta zinātniskais vadītājs Aleksandrs Čubarjans. Viedoklis par to, ka Molotova un Ribentropa pakts teju vai kļuvis par Otrā pasaules kara sākuma iemeslu, ir kļūdains, uzsvēra Čubarjans.

Patlaban Anglijas un Francijas klasiskie vēsturnieki gandrīz nemaz nerisina šo tēmu. Nav jaunu zinātnisko darbu, nav jaunu publicētu dokumentu. Toties mūsu kaimiņi Austrumeiropā – Baltija, Polija, Rumānija, Bulgārija un citi – mēģina politizēt vēsturi, cenšas iekļaut 1939.gada notikumus mūsdienu kontekstā," Čubarjanu citēja RIA Novost.

Akadēmiķis atgādināja, ka Molotova un Ribentropa pakts ir Minhenes vienošanās (to 1938.gada 30.septembrī parakstīja Lielbritānijas premjerminists Nevils Čemberlens, Francijas premjers Eduards Deladjē, Vācijas reihskanclers Ādolfs Hitlers un Itālijas premjers Benito Musolīni), kā arī vēlāk Anglijas, Francijas un Vācijas parakstītā neuzbrukšanas pakta rezultāts. Iepriekš, 1934.gada janvārī tika parakstīts arī neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un Poliju, Pilsudska un Hitlera pakts.

PSRS un Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu 1939.gada 23.augustā Maskavā. Tā saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei. Vienlaikus tika parakstīts slepens papildu protokols, kurā tika iezīmētas Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēras. PSRS ietekmes zonā tika iekļauta Baltija, rietumu Baltkrievija un Ukraina, kā ari Besarābija. Tātad PSRS robeža tika pavirzīta uz rietumiem.

Profesionālie kara vēsturnieki uzskata, ka pakts ļāva Padomju Savienībai gūt atelpu, lai sagatavotos karam, pastiprinātu kara rūpniecību un palielinātu Sarkano armiju. Pie tam Lielā Tēvijas kara sākumā hitleriskie spēki bija spiesti uzbrukt no daudz tālākas robežas. Šī iemesla dēļ PSRS izdevās savlaicīgi evakuēt uz austrumiem rūpniecības uzņēmumus, kā arī mobilizēt karaspēkus, kuri noturēja vāciešus pie Maskavas un Ļeņingradas.

Pēc temata

Neļausim izkropļot vēsturi: KF vēstnieks apsveica Latvijas iedzīvotājus Uzvaras svētkos
Publicēts Molotova-Ribentropa pakta PSRS piederošais autentiskais eksemplārs
Publicēti unikāli dokumenti par cīņām Krimā Lielā Tēvijas kara gados
Ko par Otro pasaules karu raksta dažādu valstu mācību grāmatās

Galvenie temati