RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas vēsturiskās biedrības namā Maskavā notika arhīva dokumentu izlases prezentācija, kuri apliecina: Molotova un Ribentropa pakta noslēgšanu ierosināja hitleriskā Vācija. Padomju Savienība bija spiesta parakstīt dokumentu savas drošības apsvērumu dēļ, vēsta RIA Novosti.
"Tas ir vesels sējums dokumentu, kas pilnībā veltīts PSRS un Vācijas attiecībām pirmskara gados," pastāstīja KVB priekšsēdētājs, Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins.
Viņš paskaidroja, ka sējumā apkopotie dokumenti apliecina: Trešais reihs, nevis Padomju savienība iniciēja neuzbrukšanas līgumu, kurā cita starpā tika iezīmētas ietekmes sfēras.
"Vācija nevēlējās karu divās frontēs, tāpēc pieļāva bezprecedenta piekāpšanos, lai garantētu PSRS neitralitāti Polijas kampaņā," piebilda Nariškins.
Viņš atklāja, ka Padomju Savienības vadība 30.gadu beigās bija informēta par rietumvalstu patiesajiem mērķiem, kuras cerēja nomierināt Hitleru, kā arī par Vācijas nodomu galu galā uzbrukt PSRS.
"Par to liecina daudzi saglabājušies dokumenti, tostarp arī tie, ko izdevās iegūt padomju ārējais izlūkdienests," atzīmēja Nakriškins.
No PSRS viedokļa līguma parakstīšana ar Vāciju bija piespiedu lēmums, viņš piebilda.
"Mūsu valsts vadība, protams, neticēja stabilam mieram ar agresoru," uzsvēra Nariškins.
"Krievijas Federācijas prezidenta Arhīva vēstneša" jaunais izlaidums "PSRS – Vācija: 1932.-1941." Sagatavots sadarbībā ar fondu "Tēvzemes vesture" un Vācijas vēstures institūtu Maskavā. Grāmatā, ko laidusi klajā izdevniecības "Istoričeskaja ļiteratura", iekļauti dokumenti no PSRS vadītāja Josifa Staļina un un Padomju Savienības komunistiskās (boļševiku) partijas CK Politbiroja arhīva dokumenti, kas atslepenoti laika posmā no 2006. līdz 2015.gadam.
PSRS un Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu 1939.gada 23.augustā Maskavā. Tā saturs atbilda starptautisko tiesību normām un valstu līgumu praksei. Vienlaikus tika parakstīts slepens papildu protokols, kurā tika iezīmētas Padomju Savienības un Vācijas interešu sfēras. PSRS ietekmes zonā tika iekļauta Baltija, rietumu Baltkrievija un Ukraina, kā ari Besarābija. Tātad PSRS robeža tika pavirzīta uz rietumiem.
Profesionālie kara vēsturnieki uzskata, ka pakts ļāva Padomju Savienībai gūt atelpu, lai sagatavotos karam, pastiprinātu kara rūpniecību un palielinātu Sarkano armiju. Pie tam Lielā Tēvijas kara sākumā hitleriskie spēki bija spiesti uzbrukt no daudz tālākas robežas. Šī iemesla dēļ PSRS izdevās savlaicīgi evakuēt uz austrumiem rūpniecības uzņēmumus, kā arī mobilizēt karaspēkus, kuri noturēja vāciešus pie Maskavas un Ļeņingradas.
