RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti nepārsteidz: bija skaidrs, ka "Jaunā vienotība" saņems vienu vai divus mandātus, taču uzmanības cienīgs ir fakts, ka "Saskaņai" un Latvijas Krievu savienībai izdevies iegūt trijus mandātus – tas ir labāks rezultāts nekā 2014. gadā, atzīmē politologi.
Pēc balsu skaitīšanas gandrīz visos iecirkņos lielāko atbalstu EP vēlēšanās saņēmusi partija "Jaunā Vienotība", par ko nobalsojuši 26,2% vēlētāju, "Saskaņa" - 18%, Nacionālā apvienība (VL/TB-LNNK) - 16,4%, apvienība "Attīstībai/Par!" - 12,4% un Latvijas Krievu savienība - 6,4%.
Domājams, EP deputātu mandātus saņems Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Nils Ušakovs un Andris Ameriks ("Saskaņa"), Roberts Zīle un Dace Melnbārde (Nacionālā apvienība), Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība.
Politologi, ko aptaujāja Latvijas Radio, uzskata, ka rezultāti bija paredzami.
"Vismaz pašreizējie, pagaidu neoficiālie rezultāti lielu pārsteigumu nesagādā, jo bija skaidrs, ka "Jaunajai Vienotībai" būs no viena līdz diviem mandātiem. Mazliet lielāks jautājums bija par to, vai "Saskaņa" dabūs vienu vai divus (mandātus – red.), bet, ņemot vērā zemo vēlētāju skaitu, uz vēlēšanām aizgāja motivētie cilvēki un kā zināms – "Saskaņai" ir diezgan noturīgs elektorāts, tā kā nav pārsteigums, ka šeit varētu būt divas vietas," paziņoja politoloģe Žaneta Ozoliņa.
Viņas kolēģis Jānis Ikstens pievērsa uzmanību tam, ka "Saskaņa" un "Latvijas Krievu savienība" kopā varētu iegūt 3 vietas Eiropas Parlamentā.
"Ievērības cienīgākais notikums droši vien ir 3 vietas, ko kopā būs saņēmušas "austrumslāvu partijas" – divas "Saskaņai" un viena "Latvijas Krievu savienībai". Tas ir pieaugums attiecībā pret 2014. gada vēlēšanām."
Šim faktam uzmanību pievērsa arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava. Savā lapā Facebook viņš vēsta: "Šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās mēs redzējām cik ļoti labi Kremlis māk izmantot Latvijas vēlēšanu sistēmas vājības. Ar 25% lielu atbalstu viņiem būs izdevies iegūt trīs Krievijas interešu lobētājus Eiropas Parlamentā. Kamēr 20% latviešu balsis ir izsviestas miskastē, balsojumā par partijām, kurām nebija izredžu iekļūt. Ja ZZS, JKP un LRA loloja cerības, ka varētu vieni paši tikt, tad visādas sīkpartijas, kā LSDSP, Atmoda, Latviešu nacionālisti, Centra partija utml. tika pieteiktas kandidēt tikai, lai sadalītu latviešu balsis. Tā ir mācība, kuru varam gūt katrās vēlēšanās, bet sabiedrība turpina kāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Egoisms un apzināti veidota sašķeltība rada Latviju vāju."
Atgādināsim, ka 2014.gadā EP vēlēšanās "Vienotība" saņēma 46,19% balsu, Nacionālā apvienība – 14,25%, "Saskaņa" – 13,04%, ZZS – 8,26%, Latvijas Krievu savienība – 6,38%. Tātad "Vienotība" saņēma četrus deputātu mandātus, NA, "Saskaņa", ZZS un LKS – pa vienam mandātam.
Neoficiālie rezultāti šobrīd liecina, ka vienīgā jaunā partija, kas varētu pārstāvēt Eiropas Parlamentu jaunajā sasaukumā ir "Attīstībai/Par!". Bijusī Saeimas spīkere, politoloģe Ilga Kreituse norādīja, ka tas, iespējams, noticis tāpēc, ka "Attīstībai/par!" piesaistījusi politologu Ivaru Ījabu, un tas bijis pareizs solis.
25.maijā Latvijā aizritēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas. CVK dati liecina, ka tajās piedalījušies 33,51% balsstiesīgo pilsoņu, nobalsojuši 473 084 cilvēki. Vēlēšanas visvairāk bija apmeklētas Rīgas rajonā — 39,40%, vismazāk – Latgalē (23,55%). Šogad vēlētāju aktivitāte bija nedaudz lielāka nekā pagājušajās vēlēšanās 2014.gadā, kad tajās piedalījās 30% vēlētāju. Tomēr rādītājs ir zemāks nekā Saeimas vēlēšanās – 2018.gada rudenī tajās nobalsoja gandrīz 55% vēlētāju.
