RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Pēc vairāk nekā 90% balstu apstrādes EP vēlēšanās līdera vietas ieņem "Jaunā Vienotība", "Saskaņa" un Nacionālā apvienība, vēsta LSM.
Par "Jauno Vienotību" nobalsojuši 26,2% vēlētāju, par "Saskaņa" - 18%, par Nacionālo apvienību (VL/TB-LNNK) - 16,4%, par apvienību "Attīstībai/Par!" - 12,4%, par Latvijas Krievu savienību - 6,4%, par Zaļo un zemnieku savienību - 5,4% no vēlētāju skaita. Pēc 90% biļetenu apstrādes 5% barjeru nav pārvarējusi Latvijas reģionu apvienība (4,9%) un Jaunā konservatīvā partija (4,3%).
Tātad provizoriskie dati liecina, ka "Jaunā Vienotība" saņēmusi divus mandātus (pirmie numuri sarakstā – Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete), arī "Saskaņa" saņem divus mandātus (Nils Ušakovs un Andris Ameriks), Nacionālā apvienība – vienu mandātu (Roberts Zīle), apvienība "Attīstībai/Par!" – vienu mandātu (Ivars Ījābs), Latvijas Krievu savienība – vienu mandātu (Tatjana Ždanoka). Pagaidām nav zināms, kura partija saņems astoto mandātu. Uz to pretendē Nacionālā apvienība, ZZS un "Jaunā Vienotība".
Vakar Latvijā aizritēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas. CVK dati liecina, ka tajās piedalījušies 33,51% balsstiesīgo pilsoņu, nobalsojuši 473 084 cilvēki. Vēlēšanas visvairāk bija apmeklētas Rīgas rajonā — 39,40%, vismazāk – Latgalē (23,55%). Šogad vēlētāju aktivitāte bija nedaudz lielāka nekā pagājušajās vēlēšanās 2014. gadā, kad tajās piedalījās 30% vēlētāju. Tomēr rādītājs ir zemāks nekā Saeimas vēlēšanās – 2018. gada rudenī tajās nobalsoja gandrīz 55% vēlētāju.
Vēlēšanu oficiālie rezultāti tiks pasludināti šonakt, kad vēlēšanas beigsies visās ES valstīs.
Par pārkāpumiem saņemto ziņu nav daudz. Pārsvarā signāli skāra organizatoriskos aspektus, taču bija arī divi ziņojumi par vēlētāju iespējamo uzpirkšanu.
Valsts drošības dienesta dati liecina, ka pirmajā gadījumā ziņa nav apstiprinājusies, otrais gadījums vēl tiek pārbaudīts.
Neviens kriminālprocess par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanās vēl nav ierosināts.
