15:23 18 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1301
  • RUB72.1887
Premjerministrs Krišjānis Kariņš

Kariņš: opozīcija dara savu darbu, valdība – savu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Politika
Saņemt īso saiti
11

Prezidentu ministru Krišjāni Kariņu nebiedē opozīcijas deputātu prasība par viņa demisiju.

RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Gan valdība, gan koalīcija kopumā ir stabila, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Nesen no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems, KPV LV "iekšējie opozicionāri" Karina Sprūde un Linda Liepiņa, Uldis Augulis (ZZS), "Saskaņas" deputāti Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Agešins, Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, kā arī neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko iesniedza Saeimā pieteikumu par Kariņa demisiju sakarā ar solījuma likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz šī gada 31. martam neizpildīšanu.

Komentējot šo pieteikumu, premjers sacīja, ka opozīcija dara savu darbu, valdība – savu.

Tāpat viņš paziņoja, ka OIK tiks likvidēta, taču konkrētus termiņus viņš nenorādīja.

"Visu cieņu Nemiro kungam, viņš ļoti īsā laikā – divos mēnešos, izpētīja visu, kas saistīts ar OIK izbeigšanu ar 31. martu. Viņa secinājums: tiesvedība izmaksātu apmērām miljards eiro, elektrības cena visiem patērētājiem - augšā par kādiem 15%, siltuma tarifs - kā kurā pilsētā no 20% līdz pat 40% pieaugumā. Ne es, ne parēja valdība, mēs mūsu valsts šādā postā nedzīsim," - paziņoja premjers.

Valdības vadītājs atzina, ka OIK ir jālikvidē, taču tas ir jādara likumīgā un tiesiskā ceļā. Pēc viņa sacītā, Ekonomikas ministrijai jāpiedāvā OIK atcelšanas risinājumi divu mēnešu laikā.

"Nemiro kungs uzņēmies arī ļoti īsā laikā – divos mēnešos, izstrādāt, kā to pareizi izdarīt. Viņš divus mēnešos pildīja Saeimas uzdevumu, un tagad viņš pilda valdības uzdevumu," - sacīja Kariņš.

Janvāra sākumā Saeima iepriekš uzdeva Ekonomikas ministrijai izvērtēt OIK atcelšanas iespēju jau no šī gada 31. marta. Ziņojums tika prezentēts marta beigās, tajā teikts, ka strauja OIK atcelšana var novest pie negatīvām sekām Latvijas ekonomikai: pastāv risks saskarties ar prasībām par investīciju aizsardzību. Tāpat līdz ar OIK atcelšanu no 31. marta daudzi uzņēmumi, kuri iepriekš saņēmuši atbalstu, kļūtu maksātnespējīgi, un darbu zaudētu vismaz 1500 cilvēku. Zaudējumi nesaņemto nodokļu veidā 2019. gadā sastādītu apmēram 36 miljonus eiro.

Turklāt, atceļot OIK 31. martā, Latvija nesasniegtu Eiropas Savienības uzstādītos mērķus atjaunojamās enerģijas jomā – 2020. gadā no atjaunojamiem resursiem jābūt ražotiem 40% bruto patērējamās elektroenerģijas. Ja šo mērķi nesasniedz, pret Latviju var tikt iesniegta prasība ES tiesā, kas novedīs pie finanšu sankcijām, teikts ziņojumā.

Pēc ziņojuma izskatīšanas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka OIK netiks atcelta šī gada 31. martā.

Pēc temata

Labāk nebūs: iedzīvotāji netic Kariņa valdībai
Kariņš: mēs būsim evolucionāra valdība
Ilgi nenoturēsies: Latvijas iedzīvotāji izvērtējuši Kariņa valdības dzīvotspēju

Galvenie temati