RĪGA, 19. marts — Sputnik. Maksa par "zaļo" enerģiju elektrības rēķinos izrādās lētāka nekā tās atcelšanu, informē Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".
Ekonomikas ministrijai līdz marta beigām jāiesniedz Saeimai normatīvie akti par tā sauktā "obligātās iepirkuma komponentes" (OIK) atcelšanu elektrības rēķinos. Tikmēr tiek noskaidrots, ka vairākās pašvaldībās OIK maksas atcelšana veicinās siltumenerģijas tarifu pieaugumu par 10-40%.
Apkures rēķini var strauji sadārdzināties 18 pašvaldībās, kur ir koģenerācijas stacijas, kas ražo gan elektrību, gan siltumu, tai skaitā lielajās pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā.
Koģenerācijas stacijās, kuras šobrīd subsidē valsts, caur OIK sistēmu tiek investēti daudzmiljonu līdzekļi. Dotāciju pārtraukšanas gadījumā šīs izmaksas tiks iekļautas tarifā, skaidro Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.
"Ja mēs izņemam OIK no jūsu un mana rēķina, mēs ietaupīsim pāris eiro. Līdz ar to, rēķins par centrālo apkuri ziemā svārstās no 50 līdz 150 eiro, atkarībā no dzīvokļa. Procentuāli šī subsīdija siltumapgādes uzņēmumiem ir diezgan liela. Novācot šo subsīdiju, siltumapgādes tarifs var pacelties līdz 40%," - skaidro Vītoliņš.
Par to, ka siltuma rēķini pieaugs, Ekonomikas ministrija brīdināja valsts regulatoru. Tieši tas novērtē tarifu pamatotību.
"Rēķini par siltumenerģiju var pieaugt, īpaši tajās pilsētās, kur siltumenerģija tiek ražota pēc OIK sistēmas – Iecavā, Daugavpilī, Rēzeknē un vēl 15 pašvaldībās. Tur ir ļoti liela siltumenerģijas cenu pieauguma varbūtība, saka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Pēc viņa vārdiem, Ekonomikas ministrija nevēlas, lai iedzīvotāji maksātu par siltumu vairāk, tāpēc drīz valdības izskatīšanai tiks iesniegti vairāki piedāvājumi, kā nivelēt OIK izmaksas, tostarp - PVN atcelšana uz piegādāto zaļo enerģiju. Tāpat tiks turpināta koģenerācijas iekārtu kontrole, jo, pēc ministrijas domām, daudzi OIK tirgus dalībnieki saņemot valsts subsīdijas nelikumīgi.
Par to, ka iekļaut koģenerācijas iekārtas zaļās enerģijas komponentā bija nekorekti, norāda arī ekonomiste un akadēmiķe Raita Karnīte. Koģenerācijas staciju uzstādīšana ir saistīta tikai ar enerģijas avotu diversifikāciju.
"Ir viens diezgan nopietns iemesls, bet tam jābūt risinātam citādi, lai nekrāptu cilvēkus. Ir teikts, ka lielās koģenerācijas stacijas Latvijai ir nepieciešamas energodrošības nolūkos. Bet, ja tā ir, tad par šīm stacijām un kredītiem jāmaksā valstij," – uzskata Karnīte.
Latvija nevar pilnībā atcelt OIK sistēmu – saskaņā ar ES direktīvām, daļai no valsts patērētās enerģijas jābūt ražotai atjaunojamos avotos, citādi valstij būs jāmaksā lieli sodi.
