04:29 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1026
  • RUB70.7241
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un KF vēstniecības Latvijā padomnieks  Aleksandrs Gomeņuks

Latvija vēlas nopelnīt ar kravām no Krievijas, taču Rinkēvičs ar Lavrovu netiksies

© Sputnik / Sergey Melkonov
Politika
Saņemt īso saiti
90

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs starp Latvijas un Krievijas sadarbības jomām izcēlis tranzītu un loģistiku – Krievijas kravu pārkraušana joprojām nes vērā ņemamus ienākumus Latvijas binesam, taču agrāko gadu rekordus vairs pārspēt neizdodas.

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš savu posteni MK saglabājis pēc pērnajām vēlēšanām, intervijā "Argumenti nedeļi" komentēja valsts politiku attiecībās ar Krieviju.

Ministrs skaidroja, ka Latvija atbalstīs dialogu ar austrumu kaimiņu un risinās "praktiskos jautājumus jomās, kas atbilst abu pušu interesēm". Politiķis atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta veidot sadarbību ar Krieviju transporta un loģistikas nozarēs, robežu apsardzes un muitas jautājumos, kā arī organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas jomās.

Taču Latvija nav gatava kontaktēties ar Krievijas Federāciju augstā politiskā līmenī. Tuvākajā laikā nav paredzēta arī Latvijas ārlietu ministra Rinkēviča tikšanās ar viņa kolēģi Krievijā Sergeju Lavrovu.

Rīgas un Maskavas attiecības pasliktinājās, pieaugot spriedzei Krievijas un rietumvalstu starpā pēc notikumiem Ukrainā un Krimā. 2014. gadā ES un ASV ieviesa pret Krieviju vērstas sankcijas, no individuāliem ierobežojumiem pakāpeniski pārejot pie aizliegumiem veselās ekonomikas nozarēs. Rezultātā Maskava ieviesa pārtikas produktu embargo un sāka īstenot importa aizvietošanu valsti.

Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju" NATO pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā un dislocēja starptautiskos bataljonus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro manevru skaits pie Krievijas robežām.

Krievijas vadība ne vienu reizi vien ir atkārtojusi, ka Krievijai nav agresīvu nodomu, tā neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse vienkārši aizbildinās ar šo ieganstu, lai dislocētu lielu skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Kārtējais incidents, kura rezultātā rietumvalstis no jauna sāka apspriest sankciju pastiprināšanu, saistīts ar Ukrainas darbībām. Pērnā gada 25. novembrī trīs Ukrainas JKS kuģi pārkāpa Krievijas robežu, iegāja KF teritoriālās jūras īslaicīgi slēgtajā akvatorijā un devās Kerčas šauruma virzienā. Tie izpildīja bīstamus manevrus un nepakļāvās Krievijas robežsargu likumīgajām prasībām. Kuģi ar 22 jūrniekiem un diviem Ukrainas Drošības dienesta darbiniekiem tika aizturēti. Pret viņiem ierosināta krimināllieta par robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins incidentu raksturoja kā provokāciju, ņemot vērā UDD darbinieku klātbūtni starp kuģu ekipāžu locekļiem, kuri faktiski komandēja operāciju. Viņš paskaidroja, ka provokācija Melnajā jūrā saistīta ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko zemo reitingu vēlēšanu priekšvakarā.

Pēc temata

Rinkēvičs aicina pagarināt sankcijas pret Krieviju un iestājas par gejiem Čečenijā
Rinkēvičs biedē Eiropu ar slepeniem Krievijas kiberuzbrukumiem
Rinkēvičs: Krievija izmantojusi Katalonijas referendumu ES šķelšanai
Rinkēvičs: Krievija ignorē Ukrainas suverenitāti un tai jāuzņemas atbildība par to
Rinkēvičs sūta Krievijas ierēdņus inspicēt Tambovas guberņu

Galvenie temati