Priekšvēlēšanu nacionālistiskie izteikumi Latvijā pamazām sasniedz savus kalngalus. "Par latvisku Latviju" jau ir bijis, "Krievi nāk!" — pārāk izplūdis. Pienācis laiks runāt konkrēti.
Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs augstprātīgi veras no plakātiem un sola pataisīt Latviju par izdevušos valsti par spīti Kremlim. Lieliski. Papētīsim tuvāk.
Par spīti Kremlim
Vispirms papētīsim pašu vārdu "par spīti". Tas nav "neskatoties" vai "pretēji". Tas ir ar mērķi iezāģēt, pastrādāt cūcību. Gluži kā sakāmvārdā "par spīti vecmāmuļai ausis nosaldēšu". Pasaules vēsturē ļoti reti ir sastopami apstākļi, kuros par spīti paveikts kaut kas labs, radošs. Parasti tā ir destruktīva darbība ar postu sev pašam, lai tik otram būtu vēl sliktāk.
Vēl viens interesants lozungs — "Latvija ir un būs izdevusies valsts". Nē, protams, kā valsts tā noteikti ir izdevusies. Taču, ja viss paliks tā, kā ir pašlaik, es to redzēt negribu. No frāzes izriet, ka pie mums tagad viss ir kārtībā un neko mainīt nevajag? Atvainojiet, man šķiet, tam daudzi nepiekritīs. Pat par spīti Kremlim.
Es pats ar Kremli nesazinos, taču Sarkanajā laukumā esmu bijis, Kremli redzējis esmu. Un patiešām nespēju iedomāties, ko ārlietu ministrs varētu padarīt ar mūsu Latviju, lai iezāģētu Kremlim. Un — pats galvenais — lai Latvijas iedzīvotājiem no tā būtu labāk.
Pašlaik nerunāju pat ne krievvalodīgo vārdā, kuri varētu apvainoties kopā ar Kremli. Es runāju to vārdā, kuri nevēlas, kai Krievija apvainotos uz mums. Ja liela valsts apvainojas uz mazu, tā var apvainot. Un parasti atbild neizmērojami sāpīgāk.
Vai patiešām ārlietu ministra reklāmas autori nopietni domā: kāds vēlētājs neliekuļoti uzskata, ka Krievijas valdība noskums, ja Latvijā viss pēkšņi nokārtosies? Nu, nopietni, kam tas vajadzīgs? Ja Latvija vairs nebūs "izdevusies valsts", Krievija dabūs no mums kaut ko ļoti vajadzīgu vai pārdos mums kaut ko ļoti nevajadzīgu? Kā izdevusies republika ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju var kaitēt tās lielajam kaimiņam?
Atjaunot krievu skolas vai sākt naftas ieguvi
Jebkuras valsts ārlietu ministra galvenais uzdevums ir sakārtot, uzturēt un saglabāt līdzsvarā attiecības ar citu valstu valdībām. It īpaši ar spēcīgu kaimiņvalstu valdībām. Bet mūsu ārlietu ministrs savā priekšvēlešanu kampaņā klāsta, ka plāno kaut ko uzsākt par spīti.
Kā tad īsti plānojat iezāģēt? Varbūt ieviest nulles pilsonību, atjaunot krievu skolas un piešķirt oficiālu statusu krievu valodai, lai hipotētiskais Kremlis zaudētu jebkādas iespējas izspēlēt krievu kārti vietējo rusofonu prātos? Sākt naftas un gāzes ieguvi, lai Krievija zaudētu klientu? Vai vienkārši apspļaudīt mugurā Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu? Lūdzu, manis pēc. Tikai Lavrovu gan nevajag aiztikt. Nevajag.
Ir tādas sievietes, kas rīkojas par spīti: ja vīrs viņas piekrāpis, viņas iet un par spīti pārguļ ar citu. Tas otrs viņām nepatīk, nekādas seksuālas baudas nav. Toties ir emocionāla bauda, sak, "te būs, saņem, nelieti!"
Saprotiet taču: es negribu nevienam atriebties par pagātnes aizvainojumiem. Es lepojos ar savu valsti. Un es gribu, lai tā būtu laimīga "pateicoties", nevis "par spīti". Pati savā labā, nevis kādam par spīti. Savas personiskās attiecības varat kārtot, kā vēlaties. Tikai bez manis.
