RĪGA, 7. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Aizvadītās Saeimas vēlēšanas Latvijā ieies vēsturē kā vismazāk apmeklētās un ar Saeimā iekļuvušo partiju lielo skaitu. 5% barjeru pārvarējuši 7 politiskie spēki, liecina provizoriskie dati.
Tauta balsojusi ar "kājām"
13. Saeimas vēlēšanas izceļas ar rekordzemu apmeklējumu – tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo (54,57%) aizgāja uz vēlēšanu iecirkņiem. Liela daļa vēlētāju deva priekšroku atpūtai mājās. Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanas nobalsojušo skaits ir gandrīz par 5% mazāks nekā iepriekšējās. Tas liecina par iedzīvotāju apātiju un ticības trūkumu tam, ka ar balsošanu kaut ko iespējams mainīt.
Aktīvākā izrādījusies Vidzeme, kur nobalsoja 61% vēlētāju, par 2% mazāk nekā pirms četriem gadiem. Kurzemē (55,86%) un Zemgalē (54,76%) arī nobalsojusi tikai mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo, turklāt mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Latgalē vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai 43,07% vēlētāju.
Pat Rīgā, kur apmeklējums parasti ir liels, daudzi vēlēšanās nepiedalījās. Rīgā nobalsojuši tikai 53,87% — kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām sasniedzis gandrīz 15%. Lai arī vēl nav saņemti dati no visiem ārvalstu iecirkņiem, jau tagad ir skaidrs, ka galvaspilsētas iedzīvotāji nolēmuši balsot "kājām".
Tas liecina par divām lietām: iedzīvotāji provincē aktīvi gāja balsot un atbalstīja jaunos politiskos spēkus. Savukārt galvaspilsētā, kur lielu daļu iedzīvotāju veido krievvalodīgie, vēlētāji lielākoties palika uzticīgi savām partijām. Iespējams arī, ka Rīgas vēlētāju daļa ir palielināta – daudzi no viņiem vairs nedzīvo Latvijā, lai arī iekļauti vēlētāju sarakstos.
"Saskaņa" zaudē vēlētājus
No politiskajiem spēkiem, kuri iekļuvuši Saeimā, pirmo vietu ieņēma "Saskaņa", kas saņēmusi apmēram 20% balsu – par 3% mazāk nekā iepriekš. Sarucis arī šīs partijas atbalstītāju skaits: agrāk to atbalstīja vairāk nekā 200 tūkstoši vēlētāju, tagad to skaits sarucis par 45 tūkstošiem.
"Saskaņas" atbalstītāju sarukums, kas sākās iepriekšējās vēlēšanās, tagad turpinās. Tas nepārprotami vērojams Rīgā, un partijas vadībai nāktos pārdomāt šīs parādības iemeslus. Uzvaru partija guvusi ar lielu pārsvaru Rīgā un Latgalē, lai arī reģionā balsu skaits ir mazāks nekā pirms četriem gadiem.
Provizoriskie dati liecina, ka mandātu skaits partijai īpaši nesamazināsies. "Saskaņu" pārstāvēs 24 tautas kalpi, kuri tuvākos četrus gadus atkal pavadīs opozīcijā, un jaunu seju viņu vidū tikpat kā nav.
Līderos izvirzās iesācēji
Tas gan nenozīmē, ka pārmaiņas 13. Saeimas sastāvā nav gaidāmas. Gluži pretēji, politiķus gaida rotācija, jo parlamentā būs trīs jauni saraksti, kas ieņēmuši otro, trešo un ceturto vietu. Piemēram, Artusa Kaimiņa partija KPV LV saņēmusi 14% balsu, Jaunā konservatīvā partija – 13,58%, bet "Attīstībai/Par!" – 12%.
Interesanti, ka šīs partijas uzvarējušas trijos vēlēšanu apgabalos. Vidzemē uzvaru izcīnīja JKP, bet KPV LV un "Attīstībai/Par!" tika otrā un trešā vieta ar aptuveni vienādiem rezultātiem. – 12%. Kurzemē un Zemgalē uzvaru svinēja KPV LV, taču otro vietu Vidzemē ieņēma jaunie konservatori, bet Zemgalē otrajā vietā izvirzījās Nacionālā apvienība.
Trīs jaunie politiskie spēki varētu ievest Saeimā aptuveni 45 deputātus. Tāpēc no tiem būs atkarīga jaunā valdošā koalīcija. Nav gan izslēgts, ka Ministru kabineta veidošana varētu ieilgt, ja koalīcijā nāksies iesaistīt kādu no tagadējām valdošajām partijām, kas cietušas satriecošu neveiksmi.
Zaudējuši valdošie
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas pirms četriem gadiem ieņēma trešo vietu un būtiski palielināja savu frakciju, tagad zaudējusi vismaz pusi deputātu. ZZS ieņēmusi tikai sesto vietu. Premjera partijai tas ir vājš rezultāts.
Nopietni zaudējumi gaida arī Jauno Vienotību. Politiskais spēks gan ir pārvarējis 5% barjeru, ieņēmis 7. vietu un saņēmis mazliet vairāk nekā 6% balsu. Domājams, to pārstāvēs 7-8 deputāti, un par savu kādreizējo ietekmi partija var aizmirst.
Labākajā gadījumā tā saņems vienu ministra posteni: partijas noriets turpinās un, domājams, tuvākajos gados tā pazudīs no politiskās skatuves.
Jaunā valdība
Trešajam koalīcijas partnerim – Nacionālajai apvienībai – klājies labāk. Jā, arī tās deputātu skaits saruks, taču ne radikāli, tikai apmēram par 3-4 mandātiem.
Tomēr trim valdošās koalīcijas partijām kopā būs apmēram trešā daļa mandātu, tātad Latvijas tauta neapšaubāmi vēlas redzēt jaunu valdību.
Tiesa, pagaidām būtu grūti prognozēt, kāda tā būs, un nav izslēgts, ja jaunā valdība būs vēl vairāk nacionālistiski noskaņota nekā iepriekšējā. Galu galā parlamentā iekļuvuši ne tikai vecie nacionālisti no Nacionālā bloka, bet arī ienākuši Jaunie konservatori, kas no viņiem īpaši neatšķiras. Tagad viņi būs spiesti pierādīt, kurš no viņiem ir lielāks patriots, jo nu jau sen zināms, ka šim nolūkam labākais paņēmiens ir demonstrēt savu pieķeršanos latviskas Latvijas ideāliem.
