18:36 03 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1224
  • RUB80.2153
Politika
Saņemt īso saiti
91

Nacionālās apvienības pārstāvis Aleksandrs Kiršteins atkal uzstājas ar kritiku pret savu seno pretinieku – Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Kārtējais pretestības vilnis starp nacionālo politiķi Aleksandru Kiršteinu un ĀM vadītāju Edgaru Rinkēviču notika uz bēdīgā datuma pamata — 79 gadi kopš Molotova — Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu noslēgšanas, kuri noveda pie Austrumeiropas sadalīšanas uz vācu un padomju "ietekmes zonām".

Jau tradicionāli laipnību apmaiņa politiķu starpā notika sociālajā tīklā Twitter. Sākās viss ar to, ka Latvijas ĀM Edgars Rinkēvičs publicēja ierakstu Facebook, kurš veltīts Molotova — Ribentropa paktam.

"Šodien aprit 79 gadi kopš Staļina Padomju Savienība un Hitlera reihs noslēdza noziedzīgo Molotova-Ribentropa paktu, faktiski sākot Otro pasaules karu un Baltijas valstu okupāciju.

Pirms 29 gadiem lietuvieši, latvieši un igauņi sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu, pieprasot neatkarības atgūšanu, atgādinot pasaulei par iepriekš pastrādāto noziegumu.

Mūsu vēsturiskā pieredze apliecina, ka mūs var pakļaut, ja esam sašķelti un vieni, bet esam neuzveicami kopā ar draugiem un sabiedrotajiem. Pēc neatkarības atgūšanas, rūgtas pieredzes mācīti, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas politiķi un diplomāti daudz darīja, lai pēc iespējas ātrāk pievienotos NATO un Eiropas Savienībai. Mēs paspējām! Bija brīži, kad Latviju uzskatīja par Baltijas vājo posmu. Līdz šim mēs ar savu rīcību, dažreiz gan sasparojoties pēdējā mirklī, esam pierādījuši, ka tā nav. Arī šobrīd man daudzi mūsu valsts ilggadēji un patiesi draugi ar bažām jautā, vai Latvija pēc vēlēšanām nebūs kā vientiesīga pele, kas ieraudzījusi slazdā lētu sieru, metīsies trakulīgā valsī ar kaimiņu runci. Esmu pārliecināts, ka tā nebūs, jo esam gudra tauta!

Lai 23.augusts spilgti atgādina, ka nevis impērijas ir mūsu draugi, bet mūsu demokrātiskie sabiedrotie. Dodoties balsot, atcerēsimies, ka mūsu pirmā un galvenā atbildība ir Latvijas priekšā, bet pienākums mums ir arī pret tiem, ar kuriem mēs kopā cīnījāmies par neatkarības atgūšanu un šobrīd strādājam pie tās nosargāšanas!" uzrakstīja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs un padalījās ar savu publikāciju Twitter, papildinot ierakstu ar vārdiem "Staļinisma un nacisma upuru atceres dienā un Baltijas ceļa 29. gadadienā".

Uz Rinkēviča publikāciju uzreiz reaģēja viņa senais pretinieks vārdu apmaiņā sociālajos tīklos — Nacionālās apvienības pārstāvis Aleksandrs Kiršteins.

​"Beidz, nu, pielīst! Tieši mūsu,,demokrātiskie draugi" Teherānā pārdeva Baltijas valstis Staļinam. Ne jau Ribentrops atbildīgs par pēckara 45 gadus ilgo okupāciju, bet Čērčils ar Rūzveltu!" uzrakstīja Kiršteins.

Latvijas ĀM vadītājs parādā nepalika un pārpublicēja Kiršteina sacīto, vienkārši papildinot tos ar uzrakstu: "Savdabīga @VL_TBLNNK(Nacionālā apvienība Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK — red.) kandidāta pozīcija…"

​Atzīmēsim, ka tā jau nav pirmā Twitter batālija abu politiķu starpā. Tā, piemēram, 2014. gadā Aleksandrs Kiršteins apsūdzēja Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču problēmās ar vēstures zināšanām. "Rinkēvičs deva interviju telekanālam RTVi un pateica, ka mēs dzīvojam kopā ar krieviem kopš 16. vai 17. gadsimta. Ministram ir problēmas ar vēsturi," uzrakstīja toreiz Twitter vietnē Kiršteins.

​Savukārt pēc gada Kiršteins paziņoja, ka Rinkēvičs ir pārāk aizņemts ar savām seksuālajām problēmām un nespēj atrisināt jautājumus, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu.

Strīdīgais pakts

Līgums par neuzbrukšanu starp PSRS un Vāciju, plašāk pazīstams kā Molotova — Ribentropa pakts, tika parakstīts 1939. gada 23. augustā. Vēsturnieki un politiķi joprojām strīdas par to, vai šis dokuments ir veicinājis Otrā pasaules kara sākumu vai arī ļāva atlikt tā sākumu.

Saskaņā ar šo līgumu Padomju Savienība un Vācija uzņēmās "atturēties no jebkādas vardarbības, no jebkādas agresīvas darbības un jebkādas uzbrukšanas vienam pret otru gan atsevišķi, gan kopā ar citām lielvalstīm".

2015. gada novembrī trīs Baltijas valstu Tieslietu ministriju vadītāji parakstīja memorandu, kurš paredz darbības koordinēšanu prasību izvirzīšanai Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" atlīdzināšanu. Šonedēļ Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri Dzintars Rasnačs un Urmass Reinsalu atkal paziņoja par nepieciešamību censties panākt kompensācijas piedzīšanu no Krievijas par "padomju okupāciju".

Latvijas varas iestādes sākumā novērtēja 185 miljardu eiro apmērā padomju gados valstij radītos zaudējumus, vēlāk Latvijas komisija palielināja šo summu līdz 300 miljardiem eiro.

Igaunijas "rēķina" summa nav zināma. 2016. gada beigās republikas ĀM raksturoja pretenziju izvirzīšanu Krievijai par padomju pagātni kā "nesaprātīgu", taču jaunā valdība 2017. gadā apsolīja turpināt līdzekļu piedzīšanas kampaņu.

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski nepiekrīt šādam jautājuma uzstādījumam. Ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas, uzsvēra Krievijas ĀM, savukārt iestādes vadītājs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Latvijas daudzu miljardu kompensācijas prasības par padomju pagātni Krievijai izvirza "slimi cilvēki ar jau nelabojamu psihi".    

Pēc temata

Amerikāņi un eiropieši nav informēti par PSRS lomu uzvarā pār nacismu
"Vai nu zābakus laizīt, vai pa purnu..." Baltijas rusofobu tukšās cerības
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā

Galvenie temati