Politika

Atmiņas institūti plāno kopīgi izmeklēt "komunisma noziegumus"

© Aram Vartian FollowМемориал жертвам коммунизма.
Мемориал жертвам коммунизма. - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
2015. gada 23. augustā Tallinā Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija un Gruzija parakstīja deklarāciju ar prasību izmeklēt komunistisko režīmu noziegumus.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Eiropas valstu nacionālie Atmiņas institūti atbalstīja deklarāciju ar prasību izmeklēt komunistisko režīmu noziegumus, kas tika parakstīta pirms gada Tallinā, vēsta aģentūra BNS.

Deklarācija tika parakstīta 2015. gada 23. augustā konferencē, kas bija veltīta Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienai. Dokumentu parakstīja astoņu valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Gruzijas – tieslietu ministri.

Otrdien, 23. augustā Bratislavā nacionālo Atmiņas institūtu apvienība, kurā darbojas 18 Eiropas valstu institūcijas, atbalstīja 2015. gadā Tallinā parakstīto deklarāciju, kura cita starpā ierosina arī izveidot starptautisko institūtu komunisma noziegumu izmeklēšanai.

"Mēs ne tikai iemūžināsim pagātni, bet arī Eiropas līmenī parādīsim, ka mums ir pa spēkam arī pieņemt lēmumus attiecībā uz totalitāriem režīmiem. Tas ir svarīgs instruments radikalizācijas novēršanai," – paziņoja Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu.

Igaunijas Tieslietu ministrijas preses dienests paziņoja, ka laikā, kad Igaunija ieņems Eiropas Savienības prezidenta posteni, Tallinā notiks Eiropas mēroga pasākums totalitāro režīmu upuru piemiņai.

Principiāls jautājums

23. augustā tiek atzīmēta Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena, ko Eiropas Parlaments pasludināja 2009. gada 2. aprīlī. Dienu vēlāk, EDSO Parlamentārā asambleja ar balsu vairākumu tika apstiprināta rezolūcija "Sadalītā Eiropa atkal apvienota: cilvēktiesību un pilsonisko brīvību veicināšana EDSO reģionā 21.gadsimtā," kas nosoda XX gadsimta totalitāros režīmus – nacismu un staļinismu.

EDSO PA lēmums, kas faktiski pielīdzināja komunismu nacismam, radīja asu kritiku no Maskavas puses. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Andrejs Ņesterenko šo rezolūciju nosauca par nepieņemamu un uzsvēra, ka dokuments izkropļo vēsturi ar politiskiem mērķiem.

Krievijas delegācija boikotēja balsojumu. EDSO rezolūciju kritizēja arī Francija un Grieķija.

Ziņu lente
0