16:44 22 Novembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Krima

Latvija piedalījās rezolūcijas izstrādāšanā par cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā

© Sputnik / Владимир Сергеев
Politika
Saņemt īso saiti
21

Latvija kļuvusi par rezolūcijas līdzautori, kas notiesā "pārkāpumus, cilvēktiesību apspiešanu un diskriminējošos pasākumus attiecībā pret laicīgi okupētās Krimas iedzīvotājiem".

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Latvija iestājās par Ukrainas rezolūcijas projekta atbalstu par situāciju cilvēktiesību jomā Krimā, dokuments izskatīts 72. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas plenārsēdē vēsta RIA Novosti.

Latvija kopā ar citām valstīm kļuva par dokumenta "Situācija cilvēktiesību jomā Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā" līdzautori, ko sagatavojusi Ukraina. Rezolūcijas projekts tika izskatīts ANO Ģenerālās asamblejas Sociālo, humanitāro un kultūras jautājumu komitejas sēdē. Dokuments "nosoda pārkāpumus, cilvēktiesību apspiešanu un diskriminējošos pasākumus attiecībā pret laicīgi okupētās Krimas iedzīvotājiem".

Krievija lūdza balsojumu par šo dokumentu. Rezolūcijas projektu atbalstīja 71 valsts, 25 valstis iestājās pret, vēl 77 atturējās. Par dokumentu nobalsoja vairums Eiropas valstu un ASV, pret – Krievija, Ķīna, Indija, Serbija, Armēnija, Kuba, Irāna, Kazahstāna, Kirgīzija, Uzbekistāna, Baltkrievija un citas.

Ukrainas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Kisļica nosauca rezolūcijas projektu par "diplomātisku, politisku un likumīgu mehānismu, ar kuru Ukraina nodrošina savu saistību izpildi". Diplomāts uzsvēra, ka situācija Krimā "turpina pasliktināties", un "cilvēki dzīvo bailēs, ka viņus nosauks par ekstrēmistiem, teroristiem vai Ukrainas spiegiem un iesēdinās cietumā".

Krievijas misijas pārstāvis ANO Anatolijs Viktorovs, savukārt paziņoja, ka Ukrainas delegācija cenšas izmantot cilvēktiesību atbalsta tematu savu politisko uzstādījumu virzīšanai.

"Galvenais mērķis ir acīmredzams – nevienu nerūp cilvēktiesības, runa ir par Ukrainas izmisīgiem centieniem mēģināt jebkādā veidā izmainīt Krimas statusu," — atzīmēja diplomāts.

Rezolūcijas autori spītīgi cenšas iztēloties situāciju Krimā kā kādu bruņotu konfliktu, piebilda Viktorovs.

Rezolūcijas projekts "uzstājīgi aicina Krievijas Federāciju" izpildīt 12 rekomendācijas, tostarp, veikt pasākumus, lai "nekavējoties izbeigtu visus pārkāpumus un cilvēktiesību apspiešanu attiecībā pret Krimas iedzīvotājiem… necilvēcīgu vai cieņu aizvainojošu izturēšanās veidu, nodrošināt izglītību ukraiņu un tatāru valodās".

Krima un Sevastopole atkal kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā noritējušā referenduma, kurā lēmumu atgriezties Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.

Krievijas valdība informēja, ka referendums Krimā atbilst starptautisko tiesību normām un ANO Statūtiem. Tomēr Ukraina uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski."

Pēc temata

Eirodeputāte pastāstīja kolēģiem, kā nokļūt Krimā
Ukrainas AM informē par ASV inspektoru vizīti Krimā
Peskovs nosauca sarunas par Krimas "izpirkumu" par nepareizām
UDD piedāvā ieviest kriminālatbildību ierēdņiem par braucieniem uz Krieviju

Galvenie temati