Krievi Latvijā atļāvušies runāt par sevi

© Sputnik / Sergey MelkonovКнига Татьяны Жданок и Мирослава Митрофанова "Русские Латвии на изломе веков"
Книга Татьяны Жданок и Мирослава Митрофанова Русские Латвии на изломе веков - Sputnik Latvija
Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs laiduši klajā grāmatu, kas jau pirms parādīšanās grāmatveikalu plauktos izraisījusi asu reakciju latviešu politiķu un nacionālo mediju vidū.

RĪGA, 27. marts – Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. "Latvijas krievi krustcelēs. No PSRS norieta līdz Eiropas Savienības krīzei" – jaunā "Latvijas Krievu savienības" līderu grāmata ir patiesi fundamentāls darbs. Izdevums ir ļoti nopietns – 430 lappuses, cietie vāki, laminēts papīrs, dažādas ilustrācijas, kurās krievu kustība mūsu valstī tiek parādīta ļoti skaidri – no 80.gadu beigām līdz mūsdienām.

Taču pats galvenais ir grāmatas saturs, un tas iespaido: tie, kuri pēkšņi aizmirsuši, kas notika ar "krieviem Latvijā" – atcerēsies un aizdomāsies. Uz grāmatas prezentācijas pasākumu viesnīcā "Monika" ieradās gandrīz visu krievu nacionālo apvienību pārstāvji, kuri piedalās kustībā. Iemesls ir saprotams: grāmata vēl nav atrodama veikalos, taču jau ir izraisījusi asu reakciju no latviešu politiķu un žurnālistu puses.

© Sputnik / Sergey MelkonovTatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs grāmatas "Latvijas krievi krustcelēs. No PSRS norieta līdz Eiropas Savienības krīzei" prezentācijā
Татьяна Жданок и Мирослав Митрофанов на презентации своей книги Русские Латвии на изломе веков - Sputnik Latvija
Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs grāmatas "Latvijas krievi krustcelēs. No PSRS norieta līdz Eiropas Savienības krīzei" prezentācijā

"Tāda reakcija ir saprotama un loģiska, jo, pēc latviešu amatpersonu viedokļa, visi politiskie procesi Latvijas krievu vidē pēdējā gadsimta ceturkšņa laikā nav nekas vairāk kā "Maskavas uzdevumu izpildīšana". Savukārt grāmatā mēs runājam par ko citu – par Latvijas krievu kustības pašpietiekamību, par to, kā mēs paši risinājām problēmas, kuras parādījās mūsu zemē. Un tagad Latvijā ir ļoti daudz tādu, kuriem nav vajadzīgi atgādinājumi," – Tatajana Ždanoka pastāstīja Sputnik.

Kurš dabūs pa mici

Prezentācijas laikā Ždanoka pastāstīja, ka grāmatas ideja paradījās pirms dažiem gadiem. Kad tika izlemts pārdēvēt "PCTVL" partiju par "Latvijas Krievu savienību". Toreiz valsts visbeidzot un neatgriezeniski pārvērtās par divu kopienu valsti, un lielas sabiedrības daļas intereses vispār netika ņemtas vērā.

"Tagad tiek izdots daudz pseidozinātnisku rakstu un pat grāmatu, kurās jaunās Latvijas vēsturiskie notikumi tiek stipri sagrozīti. Taču mēs ar Miroslavu centāmies maksimāli patiesi aprakstīt notikumus, " – atzīmēja Ždanoka.

Savukārt Miroslavs Mitrofanovs paskaidroja, ka grāmata tika izdota arī tādēļ, ka nav pamata gaidīt, ka Latvijā parādīsies oficiāli vēsturnieki un politologi, kuri uzņemsies objektīvi aprakstīt situāciju un dot tai politisku novērtējumu.

Bērni peldbaseinā. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Viedoklis
Septiņi infantilitātes simptomi pilsoņu un nepilsoņu vidū

"Latvijas valsts nav ieinteresēta skaidrot notikumus krievu kustības kontekstā. Pašlaik mūsu valsts nodarbojas ar Pirmā pasaules kara un neatkarības cīņu aprakstīšanu – viss pārējais ir ārpus tās interešu loka," – teica Mitrofanovs.

Grāmatas "Krievi Latvijā" autori ir divi, taču atbalstu viņiem snieguši daudzi jo daudzi. Piemēram, profesionālais vēsturnieks Aleksandrs Gurins palīdzēja savākt kopā daudzus faktus grāmatas pamatam. Vēlāk daudzi labojumi un skaidrojumi tika izdarīti, pateicoties bijušajam Saeimas deputātam, dažādu pētījumu un grāmatu autoram Vladimiram Buzajevam. Redkolēģijā strādāja Aleksandrs Kuzmins, Jakovs Pliners, Dmitrijs Žiļins, Andrejs Tolmačovs, Jurijs Petropavlovskis.

Grāmata izdevusies ļoti kvalitatīva, pateicoties arī Vitālija Drobota dizainam. Tāpēc var droši teikt, ka tas ir kolektīvs darbs, bet, kā joko Tatjana Ždanoka, "atbildība gulsies tikai uz viņas un Mitrofanova pleciem".

Kas stāvēja "aiz Atmodas" – tas stāv arī "aiz Eiromaidana"

Protams, grāmata nav par "Līdztiesību" un "PCTVL". To Ždanoka īpaši uzsvēra. Grāmatā tiek stāstīts tieši par krievu kustību Latvijā (kaut arī tajā, pats par sevi saprotams, šie politiskie spēki vienmēr bijuši klāt), ko apstiprina gan daudzas fotogrāfijas, gan veselas nodaļas.

"Centāmies visu maksimāli korekti aprakstīt – gan Atmodas laikus, gan 90. gadu sākumu, gan krievu skolu aizstāvēšanas periodu, pastāstījām arī par sekojošiem "referendumu sacīkšu" gadiem, un Nila Ušakova personības kulta stiprināšanos, " – sarunā uzsvēra Ždanoka.

Līdzautori atklāti paziņoja, ka grāmatā tiek runāts arī par kļūdām: "Mēs taču 80. gados un 90. gadu sākumā nebijām īpaši gatavi politikai. Ar to bija jānodarbojas citiem cilvēkiem. Taču, redzot kas te notiek, mēs nevarējām vienkārši klusēt un sākām rīkoties."

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Tatjana Ždanoka: Cilvēktiesību jēdziena selektīva izpratne apdraud mazākumtautību tiesības uz vienlīdzību

Vienīgais, kas grāmatā tiešām tika atstāts "aiz iekavām", ir daudzo Latvijas notikumu finansiālais pamats. Neuzrakstījām arī par liela mēroga biznesa un politisko partiju savstarpējām attiecībām – par pārmaiņu "pasūtītājiem". Kaut arī, kā teica līdzautori, varēja pastāstīt par tiem, kuri stāvēja aiz Atmodas Latvijā un, piemēram, Eiromaidana Ukrainā.

"Pie tam, vienā no Latvijas telekanāliem jau notikusi diskusija latviešu valodā: kā "viņi atļāvās" – mēs atļāvāmies – tā nosaukt grāmatu! Kādi tādi "Latvijas krievi"! Vēlāk kāds žurnālists nedaudz nomierināja dalībniekus: bet Latvijā taču ir krievi – tas diemžēl ir acīmredzams fakts… Starp citu, viena tipogrāfija, ar kuru bija sākotnēji līgums par grāmatas izdošanu, atteicās to izdot, tāpēc ātri nācās meklēt citu," – stāstīja Tatjana Ždanoka.

Vai Eiropā sadzirdēs

Sputnik korespondents painteresējās Ždanokai, vai netiek plānots šo grāmatu izdot arī latviešu valodā, lai to izlasītu ne tikai krievi, un pie reizes arī angļu valodā – kolēģiem Eiroparlamentā? Sarunbiedre atbildēja, ka angļu valodā jau ir iznākusi cita grāmata – par Latvijas nepilsoņiem, kura ir domāta Eiroparlamentam.

"Taču šī grāmata, pirmkārt, ir rakstīta tiem, kuri dzīvo šeit: lai Latvijas krievi paši neko neaizmirstu," – stāstīja eirodeputāte.

Tomēr atgādināt, protams, ir jau par ko. Piemēram, par to, ka 1990.gadā uzņēmumos Latvijā strādāja 1 miljons 409 tūkstoši cilvēku. Tagad, šķiet, tāds pats ir Latvijas iedzīvotāju kopējais skaits, pensionārus un jaundzimušos ieskaitot. Vērts atgādināt arī par to, ka 1993.gadā Latvijas cilvēktiesību komitejā tika savākti 100 tūkstoši parakstu pret masveida nepilsonību. Un par to, kā 1995.gadā Latvijā tūkstošiem iedzīvotāju iestājās pret kara operāciju Dienvidslāvijā. Krieviem valstī vienmēr bija aktīva dzīves pozīcija. Vai kāds par to aizmirsis?

Паспорт негражданина Латвийской республики - Sputnik Latvija
Brāķis ar nepilsoņiem: sākt no nulles

Protams, grāmatas autori atgādina arī par to, kā 1996. gada februārī Saeima sāka izskatīt jauno likumu par izglītību. Viena no likuma normām paredzēja mazākumtautību vidējās izglītības pāreju uz latviešu valodu. Un kā norisinājās pirmās akcijas pret šo likumu.

Vai nav aizmirsuši, kā "to krievu" protesta akciju rezultātā 2005. un 2006. gadā varas iestādes nesaskaņoja Latvijas radikāļu 16. marta gājienu pie Brīvības pieminekļa? Un 2007.gadā pie šī pieminekļa antifašisti nolika vainagus ar sēru lentēm, atgādinot par nacisma upuriem.

Svarīgi ir atgādināt arī par to, kā 2011. gadā notika skandalozais "Saskaņas centra" balsojums – par naudas sodu paaugstināšanu darbiniekiem, kuri nepārzina pietiekamā mērā latviešu valodu. Tā gada 16.jūnijā Saeima pieņēma šo likumu, par kuru balsoja "Saskaņas centra" deputātu vairākums. Tagad Nils Ušakovs par to izvēlas klusēt.

"Grāmata ir paredzēta tiem, kuriem vispār ir interesanta krievu kustības vēstures tēma. Mūsu mērķis bija objektīvs notikumu atspoguļojums. Protams, ka ar šo grāmatu mēs nemudinām kaut kādai pretestības kustībai vai barikādēm. Mēs piedāvājam aizdomāties, sakārtojam iemeslus un to sekas: kāpēc nonācām situācijā, kādā diemžēl esam pašlaik, un kādas kļūdas vairs nedrīkst pieļaut, " – ir pārliecināts Miroslavs Mitrofanovs.

Un vēl. Šai grāmatai ir jākļūst par pamatu vērienīgam nākotnes interneta projektam "par krieviem Latvijā". Sagatavošanas darbi tam rit pilnā sparā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала