RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik. Sankciju likumprojektu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, lielāko kopš 2014. gada sākuma, ASV kongresa pārstāvju palāta apstiprināja ar 419 balsīm pret trīs, vēsta RIA Novosti.
Tālāk dokuments ir jāizskata Senātā, un pēc tam, apstiprināšanas gadījumā, tas tiks nodots parakstīšanai prezidentam Donaldam Trampam.
Likumprojekts paredz ierobežot prezidenta pilnvaras sankciju atcelšanai un sniegt kongresam galavārdu šajos jautājumos. Tāpat dokuments kodificē un piedod likuma spēku sankcijām, kuras darbojas uz prezidenta Baraka Obamas izpildrīkojuma pamata. Tas ievērojami apgrūtina jebkādas perspektīvas sankciju atcelšanai neatkarībā no tā, kā turpmāk veidosies ASV un Krievijas attiecības.
Baltā nama preses dienestā paziņoja, ka prezidents Donalds Tramps atbalsta sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju.
"Prezidents atbalsta stingrās sankcijas pret Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju, Baltais nams pēta pārstāvju palātas likumprojektu un gaida galējo likumdošanas variantu uz prezidenta galda," — teikts amerikāņu administrācijas preses sekretāres Sāras Sandersas paziņojumā.
Gāzes dēļ
Pēc Krievijas politiķa, Valsts Domes Ārlietu komisijas vadītāja Leonīda Slucka vārdiem, pret Krieviju vērsto sankciju paplašināšana iedragā iespēju attiecību atjaunošanai starp Maskavu un Vašingtonu.
Sluckis atzīmēja, ka likumprojekts par sankcijām jau tiek virzīts ne tikai uz Krievijas noturēšanu, bet arī uz ASV Eiropas partneru savaldīšanu. Tā, uzsvēra parlamentārietis, tajā ir "ierakstīts amerikāņu sašķīdinātās gāzes izplatīšanas mērķis pasaules tirgos, kam nepieciešams novākt no tiem Krievijas gāzi".
"Ceru, ka pavisam drīz Eiropas Komisija sniegs savu adekvātu atbildi un neatbalstīs aiz okeāna diktētos ierobežojošos pasākumus. Briselei sen ir laiks veikt savu politiku, kas būtu vērsta uz Eiropas valstu nacionālo interešu atbalstu, nevis dancot līdzi Vašingtonas stabulei, pildot norādes, ar ko draudzēties un ar ko tirgot," — rezumēja viņš.
Kremlī iepriekš paziņoja par negatīvu likumprojekta vērtējumu, savukārt ES nosauca to par "vienpusējām Vašingtonas darbībām".
Briselē tāpat izteica raizes par ASV plāniem, jo viens no vissvarīgākajiem dokumenta nosacījumiem ir ierobežojošo pasākumu ieviešana pret Krievijas enerģētiskajiem projektiem, tostarp arī Eiropā. Tas izraisa iebildumus arī liela mēroga amerikāņu kompānijām, kuru intereses tiks apdraudētas, gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts.
Iepriekš Krievijas ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi diskusijai par jauno ASV Kongresa sankciju likumprojektu, kurš ir vērsts tai skaitā arī pret Krieviju, šāda iniciatīva rada lielu satraukumu, jo uzstāda "bīstamu mīnu" Krievijas un Amerikas attiecību fundamentā.
