Nav svarīgi, vai mājās stāv īsta vai mākslīga eglīte, galvenais – lai tās zaros būtu iemīļotās rotaļlietas.

Daudzās ģimenēs eglīšu rotājumi tiek mantoti vairākās paaudzēs.

Atklātņu virtenes, plīša draugi, stikla rotaļlietas eglītē, mirdzošs lietutiņš – viss, kas vajadzīgs svētku noskaņojumam visai ģimenei. Tā tās bija pirms 50 gadiem, un tendence saglabājas.

Pirmā publiskā eglīte tika uzstādīta Krievijas impērijas laikos – 1852. gadā. Svētki notika Jekaterinhofas stacijā Pēterburgā. Arī Maskavā veidojās tradīcijas – svētki ritēja ik gadus kopš XIX gs. 50. gadiem. 1914. gadā, kad Krievija iesaistījās Pirmajā pasaules karā, Svētā sinode Ziemassvētku eglītes pasludināja par "ienaidnieku, vāciešu ideju", un aizliegums tika atcelts tikai pēc revolūcijas. Padomju laikos, it īpaši pēc 50. gadiem un Lielā Tēvijas kara Jaungada svētki ieguva īpašu vērienu.

Tāpat kā pašlaik, arī pirms pusgadsimta eglītes bērniem bija tradicionāls pasākums svētku priekšvakarā un brīvdienās. Zaļo skaistuli uzstādīja mājās un kultūras namos. Jaungada svētki notika arī Maskavas Pionieru pilī Ļeņina (Zvirbuļu) kalnos.

50. gadu sākumā Maskavas Eglīšu rotājumu fabrikā radīts eglītes dekora komplekts – krievu pasaku varoņi.

Iemīļotākie padomju bērnu svētki pirms pusgadsimta bija Jaungada eglīte Kremlī. Protams, galvenais rotājums – bērnu smiekli un laimē starojošās acis.

Padomju eglītē bija redzams liels skaits daudzkrāsainu rotaļlietu no dažādākajiem materiāliem. Mūsdienās dažkārt iztiek tikai ar divu vai trīs krāsu bumbiņām, bet pirms 50 gadiem tā bija īsta varavīksne – būdiņas, lāsītes, sniegpārsliņas, gailīši, sniegbaltītes un salatēti, vilki un zaķīši – kas tik nebija redzams zaļās skaistules zaros.

Nereti Jaungada rotājumu fabrikas bija slavenas ar kādām firmas kolekcijām. Piemēram, ļoti slavens bija bumbiņu komplekts "Ugunīgie zirgi", ko ražoja Maskavas Eglīšu rotājumu fabrikā.

Galvenā Jaungada nakts tradīcija – šampanietis. Starp citu, dzirkstošā vīna ražošana PSRS sākās 20. gados, un zīmols "Padomju šampanietis" tika izstrādāts 1928. gadā. Par tā radītāju var uzskatīt profesoru Antonu Frolovu-Bagrejevu.

Par godu Jaunajam gadam pārvērtās arī Maskava. Tāpat kā tagad, noritēja tirdziņi, rajonos rotāja eglītes. Veidojās svētku noskaņojums. Piemēram, galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vidū ļoti populārs bija Jaungada tirgus Kaļinina prospektā (tagad – Jaunais Arbats).

Salatētis un Sniegbaltīte Jaungada eglītē Lielās Kremļa pils Georga zālē.