10:39 18 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Viedoklis
Saņemt īso saiti
42

Baltijas republikas turpina uzbrukumu krievvalodīgajai žurnālistikai un demonstrē izdomu un degsmi.

Seredenko – tiesībsargs, publicists, ziņu aģentūras Baltnews autors. Savukārt Latvijas Ģenerālprokuratūra atteikusies slēgt krimināllietu pret žurnālisti Allu Berezovsku, kas sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija (mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām) un šajā  kontekstā apsūdzēta par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Par to, kā Seredenko, sētnieks ģimnāzijā (savas sabiedriskās darbības dēļ viņš vienkārši nevarēja iekārtoties darbā atbilstoši specialitātei), kurš rakstīja publicistiskus materiālus, rīkojies "ārvalsts uzdevumā ar mērķi pastrādāt pret Igauniju vērstu noziegumu", nav skaidrs. Apsūdzības viedoklis viņa lietā vēl nav zināms.

Toties Latvijas prokuratūra precizēja, kāda pēc viņas domām ir Berezovskas un viņas kolēģu pastrādāto noziegumu būtība. Lieta ir individuālajās sankcijās, ko ES ieviesusi pret mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu. Kā zināms, tās paredz iebraukšanas liegumu atbilstošajā valstī un visu viņa aktīvu iesaldēšanu (protams, ja tādi ir atrodami).

Pašā ierobežojumu nosaukumā uzsvērts to individuālais raksturs. ES reglaments par sankcijām "aizliedz tieši un netieši piešķirt sankcionētajām personām jebkādus līdzekļus vai saimnieciskus resursus".

Pie tam "Rossija segodņa" nav privāts, tas ir valsts uzņēmums. Dmitrijs Kiseļovs nav tā īpašnieks, viņš ir algots darbinieks. Ne mediju grupa, ne tās struktūras nefigurē nekādos Rietumu sankciju sarakstos.

Nu, tālāk seko tiesiskā kazuistika.

Allas Berezovskas un viņas kolēģu materiālus Baltnews un Sputnik Latvija likumsargi uzskata par saimnieciskajiem resursiem, ko viņi piešķīruši sankciju sarakstā iekļautai personai. Advokāta iebildumu par to, ka žurnālistu teksti patiesībā vienkārši neatbilst "saimnieciskā resursa" parametriem, prokuratūra noraidīja. Atsevišķs jautājums ir par to, vai žurnālistu pienākums bija zināt, kādas sankcijas ieviestas pret mediju grupas vadītāju, ja viņi strādāja meitasuzņēmumos.

Taču aiz juridiskās birokrātijas robežām aina ir daudz vienkāršāka un saprotamāka: Krievijas izdevumu un krievvalodīgo žurnālistu vajāšanai Baltijas valstīs ir tīri politisks zemteksts. Tās mērķis ir cīņa ar spēkiem, ko republiku varasvīri uzskata par nacionālo apdraudējumu.

Tomēr fakts, ka draudu loma piešķirta plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem, protams, daiļrunīgi liecina par situāciju minētajās valstis.

Vienlaikus būtu netaisnīgi apsūdzēt vienīgi Baltijas valdības. Galu galā, to darbība pilnībā atbilst Rietumu modīgākajām un aktuālākajām tendencēm. Tur – it īpaši viņpus okeāna - vispārēja citādi domājošo nodzēšana ir ierasta tendence, vārda brīvības tradīcijas ir ātri izkritušas no prāta.

Atšķiras vienīgi detaļas. Baltijai, ņemot vērā tās ģeogrāfiju, vēstuli un sabiedriskos faktorus, pirmajā vietā ir "Krievijas draudi". ASV un Rietumeiropa vairāk pievērsušās cīņai ar saviem "reakcionāriem", kuri nevēlas stāties progresīvo ideju piekritēju rindās. Un Kremļa mediju taustekļus arī neaizmirst.

Interesantāks ir cits aspekts: Baltijai ir izredzes gūt daudz lielākus panākumus izvēlētajā ceļā, nekā Rietumu pasaules līderiem.

Var aizbāzt muti nepatīkamiem žurnālistiem un pat medijiem – Rietumi demonstrē izcilas sekmes pēdējos gados. Vēl vairāk, izrādījies, iespējams panākt augstu vienbalsības līmeni pat sociālajos medijos. Trampistu nesenā iztīrīšana sociālajos tīklos un konservatīvo platformu žņaugšana bija ļoti efektīva. Tomēr tas neatrisina problēmu kardināli. Jums neizdosies pilnībā apslāpēt neērtu un "nepareizu" viedokli, ja ar to saistīta liela  daļa sabiedrības, miljoniem cilvēku. Ļaudis atradīs iespēju skaļi paziņot par sevi un piespiedīs sevi uzklausīt. Bet te Baltijas valstīm ir milzu priekšrocība – straujā depopulācija, turklāt ne tikai krievvalodīgo iedzīvotāju, bet arī "titulētās nacijas" vidū.

Kad no valsts labākas dzīves meklējumos nepārtrauktā straumē plūst prom pati darbīgākā un produktīvākā pilsoņu (un nepilsoņu) daļa, valsts funkcionēšana daudzos aspektos kļūst daudz vienkāršāka. Iedzīvotāji taču sagādā ierēdņiem vienas vienīgas nepatikšanas. Bet te – miers un klusums. Nekādi valdības lēmumi nerada spriedzi sabiedrībā. Nav, kam cīnīties par savām tiesībām. Nav, kam aizstāvēt nežēlastībā kritušos žurnālistus. Dzīve birokrātiskajam aparātam ir patīkama un komfortabla.

Bet kā tad daudzveidīgie un valstij nelabvēlīgie procesi sociāli ekonomiskajā sfērā? Tas ir tīrais sīkums. Kaimiņu pieredze rāda: valsts aparātla laimīgu pastāvēšanu un "pilnvērtīgas valsts" vīzijas uzturēšanu tas nekādi neietekmē.

Pēc temata

"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Igaunija bijušie žurnālisti nodibinājuši neatkarīgu izdevumu
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā
Tagi:
žurnālistu vajāšana, mediji, krievvalodīgie, Baltija

Galvenie temati