Aizvadītajā nedēļā klajā nāca Valsts drošības dienesta (VDD) ikgadējā atskaite par dienesta darbību 2020. gadā. Gluži kā šāviens. Nekādu sensāciju. Latvijas valsts drošība un apdraudējumi ir stabili un paredzami. Būtu negaidīti, ja par lielāko draudu faktoru tiktu atzīta Mozambika vai Mongolija. Vēl labāk, dažādībai – valstis, kuru nosaukums sākas ar "u" – Uganda, Urugvaja, Uzbekistāna. Kāpēc? Nu tāpēc, ka "u"!
Par patronu piegādi
Pārsteidza un satrauca ziņu aģentūras LETA raksts "VDD: Nedraudzīgas valstis Covid-19 izmanto Latvijas institūciju reaģēšanas spēju pētīšanai militāras krīzes gadījumā". Lasām: "Covid-19 Latvijai nedraudzīgo valstu specdienestiem radījušas iespējas pētīt institūciju darbību pandēmijas apstākļos."
Ko tad tagad īsti par Latviju var noskaidrot "nedraudzīgie specdienesti"? Latviešu medijos tak čum un mudž aizvainojoši virsraksti un nejauki valdībai veltīti epiteti, kuras darbības pandēmijas laikā ir haotiskas, neprognozējamas, rada jucekli un plaisu sabiedrībā.
Un vakcinācijas "epopeja"? Bet ja nu "viņš būtu vedis nevis makaronus, bet patronas"? Ja nu runa būtu nevis par vakcīnu loģistiku, bet gan par munīcijas piegādēm frontes līnijā? Tad arī mēs būtu pēdējā vietā, aiz Bulgārijas? Bet Bulgārijā patronas tak jau savestas, viņi apšauda agresoru no visiem kalibriem kopā ar citām ES un NATO valstīm. Tikai Latvijā – klusums.
Ko tad īsti vajadzētu noprast ienaidnieka specdienestiem, novērtējot mūsu reakciju uz izaicinājumiem un briesmām, arī militārām? Tikai to, ka nupat ir īstais brīdis uzbrukt! Kamēr mūsu ministri apjēgs, kas par lietu, kamēr saskaņos ar Eiropas Komisiju un NATO, kamēr saformēs darba grupu lādiņu un lauka virtuves piegādei, Pavēļu koordinācijas un izpildes kontroles biroju, kamēr dabūs atļauju no "zaļajiem"... Piedevām vēl noskaidrosies, ka nopirkti nepareizā kalibra lādiņi no nepareizā ražotāja. Un tie nemaz nav lādiņi, tie ir termosi...
Īsta dāvana spiegam
Varbūt viss ir gluži otrādi? Varbūt ienaidniekam vienkārši būs bail uzbrukt tik neparedzamai valstij?
Un vēl viens svarīgs jautājums. Agrāk spiegi bija spiesti mainīt ārieni (audzēt ūsas un bārdu, valkāt ienaidnieka formas tērpu – kā Štirlicam), iefiltrēties valsts iestādēs, izlikties par savējiem, sākot no ienaidnieka bērnudārza, uz pleciem pāri robežai stiept seifu ar slepeniem dokumentiem. Tagad tas vairs nav vajadzīgs. Kura katra avīze un interneta portāls "Gribuvisuzināt" aizgūdamies izstāsta visus valsts noslēpumus, atklāj tās vājās vietas, atkailina Ahileja papēžus, vājos posmus, karstos punktus, "aizpagalmu" un "baltos pleķus" kartē.
Interesanti gan. To visu pārsvarā dara latviešu mediji. Krievu izdevumi sargājas un raksta uzmanīgi, jo viņiem tūlīt pielīmēs "Kremļa naratīva" nesēju etiķeti, kuru rakstu lasītāji gūs pilnu pārliecību: Latvija ir neizdevusies valsts, kas nespēj vakcinēt savus iedzīvotājus vai pārvest ogles no savām robežām līdz savām ostām. Toties latviešu mediji drīkst visu. Jo "krievu spiegi" tak latviski nerunā.
Bet ja nu?.. Ja nu tomēr runā? Varbūt vajadzētu arī latviešu žurnālistiem aizliegt publicēt sliktas ziņas par valdību, Saeimu, cīņu ar koronavīrusu, vakcinācijas procesu? Te nu nāksies izvēlēties, kas ir svarīgāks – vārda brīvība vai drošība. Pļāpa ir labākā dāvana spiegam.
