14:46 12 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1888
  • RUB91.8152
Viedoklis
Saņemt īso saiti
110

NATO Jūras kara mācības "Sea Shield 2021" Rumānijas vadībā organizētas ar mērķi atrisināt neesošas reģionālās krīzes un rada apstākļus reālai destabilizācijai Melnās jūras reģionā.

20. martā pie Rumānijas krastiem startēja jūras kara manevri "Sea Shield 2021", kuros iesaistīti 2400 karavīri, 18 kara kuģi un sagādes kuģi un 10 lidmašīnas – no Bulgārijas, Spānijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, ASV un Turcijas. Pie tam Bukareste uzsvēra: "Mācības ietver visus NATO jūras kara operācijas posmus atbildei uz ģeopolitisko krīzi reģionā, to loma – nodemonstrēt Rumānijas armijas pastāvīgo gatavību stiprināt alianses pozīciju jūrā mainīgajā drošības vidē." Par Ziemeļatlantijas alianses mācībām stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Starptautisko mācību galvenais mērķis – Rumānijas JKS, GKS, sauszemes spēku, IeM un citu NATO jūras kara spēku mijiedarbību un sadarbību.

Acīmredzot, manevru scenārijā pieminētā "krīze" gaidāma kaimiņos, un tās mākslīgai izveidei par citiem labāk piemērota Moldova (ar Piedņestru). Ārvalstu bruņoto vienību ievešana neitrālā valstī "kontrteroristiskai operācijai" tehnoloģiski nav sarežģīta, to atbalsta Bukarestes un Kišiņevas atbilstošas vienošanās. Iepriekš Moldovas prezidente Maija Sandu vairākkārt izteicās par nepieciešamību izvest Krievijas miernešus no Piedņestras.

Ja NATO un tās partneriem būs vēlēšanās, par otru "karsto punktu" Melnās jūras reģionā var pataisīt Ukrainu (ar atšķēlušos Donbasu). Šī valsts, kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām", plāno 2021. gadā organizēt astoņas militārās mācības Krievijas Krimas tuvumā un iesaistīt tajās 11 tūkstošus ārvalstu karavīru – amerikāņu, poļu, rumāņu un britu.

Uz militāri politisko krīzi ar NATO atbalstu var pretendēt arī Gruzija, tomēr pēc 2008. gada augusta tā ir mazticama iespēja un pats trauslākais konflikta scenārijs Melnās jūras reģionā.

Sirsnīga uzņemšana

NATO jūras, gaisa un sauszemes spēku kopīgie pasākumi "Sea Shield 2021" formātā noslēgsies 29. Martā. ASV un NATO plašās eskadras kārtējā nemotivētā parādīšanās netālu no Krimas raisīja likumsakarīgi stingru Krievijas reakciju: Melnās jūras flote dienām un naktīm kontrolē alianses kuģu darbības, jūrā slēpti uzdevumus pilda sešas "Varshavyanka" tipa zemūdenes, vairāk nekā 50 jūras un operatīvi taktiskās aviācijas lidmašīnas (Su-27SM, Su-30SM, Su-24M, Su-34) izpilda raķešu palaišanu un nomet bumbas uz virsūdens mērķiem minimālā augstumā.

Divu vienību (Dienvidu kara apgabala gaisa armiju un Melnās jūras flotes) piloti pavada kuģu trieciena grupas un risina uzdevumus izlūkošanas trieciena kompleksu sastāvā, rūpējoties par drošību Melnās jūras akvatorijā. Melnās jūras flotes pretzemūdeņu kuģi izgājuši jūrā taktiskajām mācībām ar daudzšķautņainiem spēkiem. Vienlaikus Melnās jūras flotes jūras kājnieku vienība izspēlē piekrastes aizsardzību. Opuka poligonā Krimā notiek Novorossijskas gvardes desanta kalnu vienības zenītraķešu pulka taktiskās mācības. Batālijas aina apliecina neapšaubāmo kvalitatīvo un kvantitatīvo pārspēku pār domājamo pretinieku. Melnās jūras flotes kuģu un zemūdeņu, krasta raķešu kompleksu un lidmašīnu tēmēkļos ir gan ASV JS kreiseris Monterey, gan NATO 2. pastāvīgā jūras kara grupa – divas Spānijas raķešu fregates, Rumānijas, Bulgārijas un Turcijas kuģi.

Zobens un vairogs

Paskatīsimies, ar kādiem instrumentiem un nodomiem hipotētiskās krīzes zonā ieradušies NATO kuģi. Piemēram, ASV eskadras kuģis "Thomas Hudner" nes līdz 96 spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu līdz 2500 km (no Konstancas ostas līdz Maskavai ir apmēram 1500 km). Jāpiezīmē, ka "Tomahawk" var nest kodollādiņus ar 200 kilotonnu jaudu.

ASV JS daudzfunkcionālais kreiserim "Monterey" ("Ticonderoga" tips) ir 122 šahtas "Tomahawk", pretkuģu, pretzemūdeņu un zenītraķešu izvietošanai dažādās kombinācijās, neskaitot 36 pretzemūdeņu torpēdas Mк46. "Monterey" var izdarīt raķešu triecienus patstāvīgi, komandēt kuģu grupu (to mēs novērojam mācībās "Sea Shield 2021"), vai nodrošināt kolektīvo pretgaisa aizsardzību.

Raķešu kuģu specializācija ir konkrēta: "krīzes noregulēšanas" apstākļos tie var pāris nedēļu laikā novest līdz pagrimumam veselas valstis un lemt nelaimēm miljoniem cilvēku. Irāka, operācija "Tuksneša lapsa" 1998. gada decembrī – 415 raķetes "Tomahawk". Lībija, operācija "Odisejas sākums" 2011. gada martā – 110 "Tomahawk". 1998. gada augustā un 2001. gada oktobrī Afganistāna saņēma aptuveni pusotru simtu spārnoto raķešu. Sīrija 2017. gada 7. aprīlī – 59 "Tomahawk".

Protams, šis Pentagona ģeopolitisko "labdabīgo" korekciju saraksts nav pilnīgs. Pēc ārvalstu mediju datiem, tikai Irākā un Afganistānā vien kopš 2001. gada "krīzes" operācijas aiznesušas vairāk nekā 500 tūkstošus dzīvību. Miljoniem cilvēku devušies bēgļu gaitās. Vai tiešām kāds sapņo kaut ko tādu atkārtot Austrumeiropas valstīs? Paradoss: pēc būtības, Melnās jūras reģiona valstu civiliedzīvotājus no Pentagona un NATO bezatbildīgajām "operācijām" sargā tikai Krievijas militārais spēks, kura robežas pārbaudīt būtu visnotaļ riskanti.

Pēc temata

NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
"Skaists gājiens": Krievija izdomājusi, kā tikt galā ar NATO kuģiem Melnajā jūrā
Britu žurnālists pravieto "krievu lāča uzbrukumu"
Tagi:
militārās mācības, agresija, Krievija, NATO

Galvenie temati