Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Dārgs prieks
Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.
Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.
Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.
Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.
Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.
Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.
Autonomās eskadras
Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.
"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.
No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.
Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.
Netāla nākotne
Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.
"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."
Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.
"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.
Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.
Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.
"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."
Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.
Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.
Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.
