12:30 18 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.1986
  • RUB90.8921
Viedoklis
Saņemt īso saiti
90

Ziemeļatlantijas alianse noteikusi galvenos draudus: kā jau bija gaidāms, tā ir Krievija un Ķīna. NATO valstu ārlietu ministri vienojās pielikt visus spēkus šo valstu savaldīšanai.

"NATO-2030" stratēģijā starptautiskais terorisms jaunajā vairs nav galvenās briesmas. Kam vēl tuvākajos gados ķersies klāt rietumu militāri politiskais bloks, lasiet Galijas Ibragimovas materiālā RIA Novosti.

Vēlīns viesis

Entonija Blinkena pirmo vizīti Eiropā NATO valstu Ārlietu ministrijas vadītāju sanāksmē nosauca par "Briseles raudzībām". Līdz tam pandēmijas dēļ ar ASV valsts sekretāru sarunājās tiešsaistē. Taču, pēc Eiropas ierēdņu domām, personiskā tikšanās ir partneru attiecību stiprības pārbaude. Blinkenam iebildumu nebija: viņš plānoja jau ziemā apmeklēt "kolektīvo Rietumu" galvaspilsētu, bet turneju nācās atlikt.

Pēc stāšanas valsts sekretāra amatā, viņš operatīvi apmeklēja Japānu un Dienvidkoreju. Eiropas sabiedrotie saprata, ka Baidena prezidentūras laikā Āzijas virziens joprojām būs ASV ārpolitikas prioritāte. Tomēr cerēja satikt amerikāņu ierēdni agrāk. Turklāt jaunā administrācija tūlīt pēc ievākšanās Baltajā namā paziņoja, ka plānots kurss uz transatlantisko kontaktu atjaunošanu. Donaldu Trampu, gluži pretēji, nemitīgi kritizēja par sabojātajām attiecībām ar ES.

Briselē valsts sekretārs sarunājās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un sarīkoja divpusējās tikšanās ar sabiedrotajiem. Galvenais darba kārtības jautājums ir Ziemeļatlantijas alianses stratēģija līdz 2030. gadam. To izstrādāja 2020. gada beigās, bet februārī NATO valstu aizsardzības institūciju vadītāji veica grozījumus. Tagad ir ārlietu ministru kārta. Ja viņi saskaņos dokumentu, valstu vadītāji ikgadējā alianses samitā to apstiprinās un ķersies klāt realizēšanai.

Samita datums pagaidām nav noteikts, tomēr domājams, ka tas notiks līdz pavasara beigām.

NATO jauna desmitgade

Kamēr jauna stratēģija nav apstiprināta, izmanto iepriekšējo. To pieņēma Lisabonā 2010. gadā, bet, pēc vairākuma domām, "tā ir bezcerīgi novecojusi". Sabiedrotie nav apmierināti, ka esošajā dokumentā Maskavu sauc par alianses stratēģisko partneri. Turklāt tajā nav atspoguļotas ģeopolitiskās reālijas pēc 2014. gada, proti, "Krimas nelikumīgā pāreja Krievijas jurisdikcijā".

Stratēģijā "NATO 2030" Krieviju ietvēra galveno militāro draudu kategorijā. Sabiedrotie plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārā kontingenta palielināšanu Krimā". Sanāksmē Briselē alianses ĀM vadītāji apliecināja, ka pēdējo gadu laikā audzējuši aizsardzības potenciālu, lai pretotos draudiem no austrumu puses.

"Lai savaldītu Krieviju, NATO veica vērienīgāko kolektīvās aizsardzības pastiprināšanu. Mums jāzina, ka mēs kopā atbildam uz Maskavas rīcību," teica Stoltenbergs, tiekoties ar Ārlietu ministrijas vadītājiem. Turklāt viņš piebilda, ka alianse ir atvērta dialogam ar Krieviju, bet kombinācijā ar "stingru savaldīšanu un aizsardzību".

Ārpolitisko institūciju vadītāji atzīmēja arī to, ka Lisabonas NATO stratēģijā praktiski nekas nav minēts par Pekinas augošo militāro potenciālu. Mūsdienu realitāte ir tāda, ka "Ķīnas faktors tieši apdraud transatlantisko solidaritāti". Jaunajā stratēģijā ĶTR kopā ar Krieviju ir pieskaitīta galvenajiem drošības draudiem.

Blinkens atzina, ka spēkā pieņēmusies Ķīna vairāk uztrauc ASV nekā Eiropu. "Vašingtona neliks sabiedrotiem izvēlēties "mēs vai viņi" attiecībā uz ĶTR. Valstis varēs strādāt ar Pekinu savstarpējo interešu jomās, Blinkens apgalvoja Briselē.

Starptautiskā terorisma draudi, kas Lisabonas stratēģijā ieņēma galveno vietu, jaunajā dokumentā stāv pēc Krievijas un Ķīnas.

Pabeigtā lieta

Melnas jūras problemātika "NATO-2030" ir atspoguļota ne tikai Krievijas draudu dēļ. Alianses uzmanības centrā ir saikņu atjaunošana ar galveno sabiedroto Melnas jūras reģionā — Turciju.

Pēc vizītes Briselē valsts sekretārs satikās ar turku kolēģi. Diskusija sākās ar jutīgām tēmām. ASV un Eiropas sabiedroto neapmierinātību izraisa Ankaras PGS sistēmu S-400 iepirkumi no Krievijas. Ar to Blinkens sāka tikšanos ar Mevlutu Čavušoglu.

"Valsts sekretārs aicināja Turciju neatstāt pie sevis Krievijas ZRS S-400," ziņo ASV resora preses sekretārs Neds Praiss.

Komentārus sniedzis arī Čavušoglu. Viņš atgādināja, ka Ankara ir iepirkusi Krievijas kompleksus tajā brīdī, kad viņiem tie bija ārkārtīgi nepieciešami. Pašlaik turku varas iestādes nevēlas lēmumu pārskatīt.

"Ar Krieviju mums ir sarežģītas tēmas, mēs vienojamies un risinām pretrunas. Bet S-400 darījums ir pabeigts," Čavušoglu secināja.

Sankciju draudzība

NATO valstu Ārlietu ministri pārrunāja arī gāzesvada "Ziemeļu Straume 2" būvniecību. Blinkens pauda, ka amerikāņi nav ieinteresēti projekta pabeigšanā, un piedraudēja ar jaunajām sankcijām.

"Mēs rūpīgi sekosim visiem gāzesvada būvdarbu vai sertificēšanas darbiem. Ja tie notiks, mēs pieņemsim jaunus ierobežojošos pasākumus," Blinkens paziņoja.

© Sputnik / Владимир Федоренко

Taču ne visi Eiropas sabiedrotie piekrita viņam. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss atgādināja, ka Vācijas valdība un bizness cer: gāzesvads tiks pabeigts.

Tikšanās dalībnieki skāra arī problēmu, kas aptumšoja attiecības Trampa laikā, proti, NATO kolektīvās aizsardzības izdevumi. ASV valsts sekretārs nenoliedz, ka arī esošā amerikāņu administrācija gaida no sabiedrotajiem ieguldījumu pieaugumu kopīgajā lietā. Stoltenbergs apliecināja, ka ES valstis pakāpeniski palielinās attiecīgos budžeta posteņus. Tomēr diskusija netika izvērsta, jo puses noticēja viena otrai.

Blinkens skāra arī Afganistānas tēmu. Atgādināja, ka konfrontācijas puses Afganistānā ignorē ar Trampa administrācijas starpniecību noslēgto plānu, bet alianses dalībnieki vēl nav piedāvājuši jaunu rīcības plānu. Diskusiju vienojās turpināt NATO samitā, piedaloties valstu vadītājiem.

"NATO locekļi aprēķina, ka jaunā ASV administrācija sekmēs konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Bet diez vai jaunais Amerikas līderis pilnīgi atteiksies no priekšteča mantojuma. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā divi procenti no IKP bloka aizsardzības krājkasē. Blinkens tādu mājienu izteica," Briseles tikšanās rezultātus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs nesaskata perspektīvas NATO dialoga atsākšanai ar Krieviju. Viņš uzskata, ka attiecības tikai pasliktināsies. Turklāt precizē: "ņemot vērā Maskavas iesaistīšanos plašā starptautisko problēmu lokā, alianse nevarēs ignorēt dialogu – vismaz militārpersonu līmenī."

Kortunovs uzskata, ka Melnās jūras darba kārtību bloks virza arī Ukrainas kontekstā. "Jaunu objektu būvniecību Krimā Kijeva pasniedz kā transatlantiskās drošības kārtējo apdraudējumu. Ukrainas varas iestādes joprojām uzstās, ka Krievijas kaujas sistēmu izvietošana Krimā ir problēma, kas prasa paaugstinātu uzmanību," neizslēdz eksperts.

Krimas problemātika ir svarīga, taču tas nav vienīgais NATO pastiprināšanas Melnajā jūrā mērķis, pārliecināts Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts Orhans Gafarli. "Aliansei jānostiprinās Melnajā jūrā, lai atgūtu Turciju. Pašlaik NATO un Ankarai ir nesaskaņas daudzos jautājumos. Taču abas puses saprot, ka jāsadarbojas.

Gafarli uzskata, ka NATO atļauj Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretrunas. Vienlaikus tā palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas darbības, ja tajās ir pret Turciju vērsts zemteksts.

Eksperti ir vienisprātis, ka tagad NATO pats galvenais ir panākt dialogu ar Baidenu. Pirmais pārbaudījums tam būs ikgadējais samits, kurā piedalīsies valstu vadītāji.

Pēc temata

Pentagons apkopojis Afganistānas kampaņas bilanci: 193 miljardi un kaunpilns miers
Eksperts: Zviedrijas pārskats par KF un NATO karu – metode naudas izsišanai no ES
Bez liekām runām: Krievija un Baltkrievija strauji stiprina militāro sadarbību
ASV "slepus" samazinājušas savu kodolarsenālu Eiropā
Tagi:
ASV, Eiropa, NATO

Galvenie temati