16:33 07 Marts 2021
Tiešraide
  • USD1.1938
  • RUB88.8807
Viedoklis
Saņemt īso saiti
101

NATO valstu aizsardzības ministri organizēja videokonferenci – pirmo samitu pēc Džo Baidena nākšanas pie varas ASV.

Šīs tikšanās rezultātiem būs tālejošas sekas visai pasaulei – pat ne tāpēc, ka ministri apsprieda alianses jauno stratēģisko koncepciju, kurā starp galvenajiem pretiniekiem būs nosaukta ne tikai Krievija, bet arī Ķīna. Protams, tam ir liela nozīme, tomēr atlantisti jau tāpat pēdējos gadus strādā vaiga sviedros, stiprinādami Krievijas un Ķīnas aliansi, tātad nekā negaidīta te nav. Tomēr samitā pieņemts vēl viens lēmums, kura rezultātā jau tuvākajos mēnešos var sākties asiņains slaktiņš, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Labi zināms, ka Donalds Tramps kopš vairākiem desmitiem gadu bija pirmais ASV prezidents, kura laikā valsts nesāka nevienu jaunu karu. Piedevām viņš centās noslēgt jau iesāktos, atvest amerikāņu kareivjus mājup. Vispirms – no Afganistānas, pirms gada Vašingtona parakstīja ar lielāko valsts daļu kontrolējošajiem talibiem vienošanos par ASV karavīru izvešanu. Viņus (ieskaitot arī privāto militāro kompāniju pārstāvjus) bija plānots uzvest jau līdz 1. mājam, tātad līdz Afganistānas pilnais deokupācijai bija palikuši nepilni trīs mēneši. Tramps paspēja samazināt kontingentu no desmit līdz 2,5 tūkstošiem, taču, izņemot amerikāņus, Afganistānā paliek vēl 7,5 tūkstoši NATO valstu karavīru.

Protams, arī viņi jāizved, tomēr viņi nebūtu palikuši valstī bez amerikāņiem. Tomēr tagad lēmums par karaspēka izvešanu, iespējams, tiks atcelts, - šo variantu pārrunāja NATO valstu aizsardzības ministri.

ASV jaunā administrācija nevēlas aiziet no Afganistānas. Formāli vēl nav lēmuma atstāt kontingentu valstī, tomēr Vašingtona jau skaidro, ka "pārskata vienošanos" un "vērtē, vai Talibans izpilda savas saistības". Tā kā jaunais valsts sekretārs Entonijs Blinkens jau pērn pārliecināja, ka ASV ir jāpaliek Afganistānā, var uzskatīt, ka jautājums ir izlemts. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen sūkstījās par to, ka lēmums par "misiju Afganistānā" nebūšot vienkāršs:

"Mēs varam palikt un turpināt militārās darbības. Vai arī varam pamest Afganistānu un riskēt, ka valsts atkal kļūs par teroristu patvērumu. Vienkārša varianta nav. (..) Talibiem ir jātur savi solījumi: jāierobežo vardarbība, jāsarauj sakari ar teroristieskiem grupējumiem. Tā vietā mēs vērojam nepieņemamu talibu vardarbības līmeni, kas cita starpā vērsta pret mediķiem tiesnešiem un žurnālistiem."

Stoltenbergs atklāti pārspīlē: talibi ievēro līgumā paredzētās saistības jautājumā par neuzbrukšanu NATO spēkiem. Savukārt valsts iekšējos konfliktus apturēt neizdodas, tomēr to galvenais iemesls ir amerikāņu okupācija. Ja tagad Vašingtona nolems atcelt (formāli – atlikt, tomēr būtību tas nemaina) karaspēka izvešanu, Afganistānā sāksies īsts karš.

Talibi jau kontrolē trīs ceturtdaļas valsts teritorijas, un atsāks pilnvērtīgas karadarbības pret Kabulas valdību, kas sēž uz NATO durkļiem, ja amerikāņi viņus pievils. Arī pret amerikāņu okupantiem. Vai tiešām Baidens to vēlas?

Amerikāņiem ir problēma: viņi nevar aiziet no Afganistānas, pie tam saglabājot tur ASV draudzīgu režīmu – tas ir neiespējami. Gandrīz 20 gadus ilgā okupācija nav devusi amerikāņiem neko, tikai dažādu afgāņu sabiedrības slāņu naudu. Viņus neieredz pat kolaboracionisti valdībā – viņi lieliski saprot, ka viņu laiks beigsies, tiklīdz amerikāņi aizies.

Vienīgais iespējamais kompromisa variants, kas dotu iespēju izvairīties no postamerikāņu kara – visi pret visiem, – būtu koalīcijas valdības formēšana, un par to, spriežot pēc visa, runa bija amerikāņu un talibu līguma slepenajos pielikumos. Tomēr Kabulas valdību kompromiss ar talibiem biedē, tāpēc visu kopš līguma parakstīšanas pagājušo gadu viņi stiepa gumiju un visiem spēkiem bremzēja reālu pārrunu sākumu. Varbūt gaidīja varas maiņu Vašingtonā? Protams. Bet vai Baidens ir gatavs sākt jaunu posmu karā Afganistānā, no jauna sūtīt turp tūkstošiem amerikāņu karavīru (pie viena nāksies pārsviest arī vāciešus un citus NATO kareivjus)? Un tas viss tikai tālab, lai pēc pāris gadiem tik un tā aizietu no Afganistānas, tikai nu jau daudz nelabvēlīgākos apstākļos?

Sākotnēji ASV gribēja nostiprināties Afganistānā, lai viņiem būtu placdarms ietekmei visā Centrālāzijā, ieskaitot arī Ķīnas un Krievijas kaimiņvalstis. Taču pēdējie 20 gadi ir parādījuši, ka nekādu drošu atbalstu Afganistānā amerikāņi nav ieguvuši, nerunājot jau par to, ka talibi nekur nav pazuduši un joprojām kontrolē valsts lielāko daļu. Trampam bija vienaldzīgi atlantistu globālās kontroles plāni, tāpēc viņš bija gatavs izvest spēkus un izmest Afganistānu no prāta. Baidens, tāpat kā visa viņa globālistu komanda, tic Amerikas spējām saglabāt vispasaules hegemona lomu, lai arī tam vairs nav nekādu apstākļu. Tomēr pat tagadējie ASV vadītāji aptver, ka nav iespējams noturēties Afganistānā, tāpēc kareivju izvešana Baidena prezidentūras laikā izskatās ļoti ticama pat pēc atteikšanās no Trampa solījumiem.

Tagad Vašingtonai ir divi tālāko darbību varianti.

Pirmais: talibi atjauno karadarbības, ASV paplašina kontingentu, mēģina uzmundrināt Afganistānas armiju, tomēr tas beigsies kā parasti – ne ar ko. Pēc tam amerikāņi atsāks pārrunas ar talibiem centienos uzspiest viņiem jaunu vienošanos, bet rezultātā viss beigsies ar mēģinājumu saskaņot jaunu karaspēka izvešanas termiņu. Mēģinājums būs nesekmīgs, vienā no uzbrukumiem talibi ieņems Kabulu. Un amerikāņi būs spiesti ar kaunu steidzami evakuēties no savām armijas bāzēm.

Pagaidām vēl ir iespējams arī otrs variants – taču tādā gadījumā Amerikai vajadzīga Krievija. Viņiem ir jāpārliecina talibi par to, ka pašreizējā atteikšanās no karaspēku izvešanas ir pagaidu pasākums un viņiem ir jauns okupācijas beigu termiņš. Tātad, ASV nelauž 2020. gada februārī parakstīto līgumu, tikai mazliet atliek savu saistību izpildi. Vai talibi tam varētu piekrist? Jā, tikai ar vienu noteikumu – ja sāksies reālas Afganistānas iekšējās pārrunas. Šim nolūkam vajadzīgs ļoti spēcīgs spiediens pret valdību Kabulā, pie tam tas jādara ne tikai ASV, bet arī Krievijai un Ķīnai. Faktiski, talibiem būs vajadzīgas stingras lielvalstu garantijas par to, ka amerikāņu spēki tiks izvesti, bet valdībai Kabulā jāaptver, ka viņiem nav cita varianta, kā vien pārrunas ar talibiem par spēku konfigurāciju un līdzsvaru pēc amerikāņu aiziešanas.

Uz to amerikāņus mudina Krievija – kļuvis zināms, ka līdz februāra beigām Maskavā notiks daudzpusēja tikšanās jautājumā par situācijas noregulēšanu Afganistānā "paplašinātās trijotnes" formātā. Krievija, ASV, Ķīna un divi Afganistānas kaimiņi, kam ir spēcīga ietekme, – Pakistāna un Irāna. Irānas piedalīšanās vēl nav noteikta (irāņi principā nevēlas sēdēt pie viena galda ar amerikāņiem). Baidena administrācija jau ir gatava pārrunām – par to trešdien ziņoja Krievijas prezidenta speciālais pārstāvis Afganistānas lietās Zamirs Kabulovs, kurš atsaucās uz savām pārrunām ar ASV speciālo pārstāvi Halilzadu (līgumu ar talibiem pērn parakstīja viņš).

Kabulova sniegtā informācija izskanēja PSRS spēku izvešanas no Afganistānas 32. gadadienā, taču padomju spēki tur uzturējās deviņus gadus, bet amerikāņi – jau gandrīz 20 gadus. Tagad, lai relatīvi mierīgi aizietu no Afganistānas, viņiem ir vajadzīga Krievijas palīdzība. Protams, ja vien Vašingtonā pārsvaru gūs rūpes par savām nacionālajām interesēm. Lai paliktu Afganistānā, nekāda Krievija nav vajadzīga. Vajadzīga tikai neprātīga ticība pašu varenībai un izcilībai. Tikai tam vairs netic ne afgāņi, ne krievi, ne visa pārējā pasaulē. Arī ne paši amerikāņi, vismaz ārpus "Vašingtonas purva".

Pēc temata

Spēle vienos vārtos: ko sola ASV aizsardzības projekti
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
Tagi:
Krievija, Džo Baidens, NATO, ASV

Galvenie temati