18:01 26 Februāris 2021
Tiešraide
  • USD1.2121
  • RUB90.6697
Viedoklis
Saņemt īso saiti
322

Baltijas valstu konceptuālo agresiju pret Krieviju un Baltkrieviju nivelē mazspēcīgās nacionālās armijas, NATO ierobežotās iespējas reģionā un atkarība no ES savaldīgās pozīcijas.

Medijos populārajam diskursam par Baltijas valstu gatavošanos karam ar Krieviju un Baltkrieviju ir vairākas dimensijas: budžets, bruņošanās programmas, loģistika, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā spēka reitings, ārvalstu spēku klātbūtne un manevri uz Baltijas zemes. Paskatīsimies uz skaitļiem un faktiem, ierosināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Uzticības zvēresti ASV, proamerikāniskās sīkās riebeklības, piemēram, novecojuša bruņojuma piegādes Ukrainai (karam Donbasā) un verbāla stāšanās pretī projektam "Ziemeļu straume 2" Baltijai nenes nekādas lielās dividendes. Progress nav manāms ne dotācijās, ne ārzemju spēku rotācijās. Baltijas valstu militārajam atbalstam ASV plāno piešķirt tikai 168,7 miljonus dolāru – mazāk nekā pa pusītei F-35 (bez bruņojuma) katrai republikai. Par naudu mēs vēl parunāsim.

NATO "Ārzemnieku leģionu" Baltijas teritorijā kopumā veido apmēram 5000 karavīri (viena kājnieku brigāde). Baltijas valstu līderu aicinājumi paplašināt kontingentu uz ASV karaspēka rēķina noteikti rada simpātijas Vašingtonā, tomēr pēc avantūrām Afganistānā un Sīrijā amerikāņi kļuvuši piesardzīgāki un domā arī par savu lēmumu sekām. "Pagaidu" ārvalstu bataljoni ir pārvērtušies par pastāvīgu risku Latvijas, Lietuvas un Igaunijas civiliedzīvotājiem – iereibušie ārzemnieki formastērpos pret vietējiem nereti izturas huligāniski un nicinoši. NATO armijas bāzes un poligoni aizņem aizvien lielākas platības, karaspēku manevri nereti izjauc republiku mierīgo dzīvi un transporta komunikācijas.

Baltijas valstu aizsardzības budžeti gan pārsniedz 2% IKP, tomēr neļauj panākt reālu militāro spēku vai hipotētisku pārākumu. Pusotrs gadu desmits NATO sastāvā nevienai no tām nav devis iespēju radīt pilnvērtīgus JKS un GKS, iegādāties vismaz vienu tanku. Global Firepower militārā spēka vispasaules reitingā (2021. gads) Lietuva ieņem 85. vietu, Latvija un Igaunija atbilstoši atrodas 97. un 109. vietā no 139 iespējamām. Tā ir objektīva informācija par aizsardzības spējām.

"Niķīgas govs" sapņi

Vienkārši saskaitīsim Lietuvas (18 500 karavīri), Igaunijas (6500 karavīri) un Latvijas (5300 karavīri) bruņotos spēkus. Iznāk 30 300 "durkļi". Pie tam triju republiku nosacīti konsolidētais militārais budžets sastāda: 880 milj. dolāru (Lietuva) + 790 milj. dolāru (Igaunija) + 750 milj. dolāru (Latvija) = 2,42 miljardi dolāru.

Summa salīdzināma ar vienas pašas Ekvadoras budžetu – 2,35 miljardi, un tā par mazāku naudu uztur lielāku armiju – 40 tūkstošus karavīru, bruņojumā tai ir 232 tanki, 110 lidmašīnas un helikopteri, 6 korvetes un divas zemūdenes. Ekvadora nav NATO dalībvalsts, un pasaules reitingā atrodas par 16 rindiņām augstāk nekā Baltijas "līdere" - Lietuva.

Objektīvie dati apstiprina, cik bezjēdzīga ir ilggadējā dalība NATO un alianses spēku klātbūtne. Pie tam vērojama nacionālo armiju "ekspluatācija" un pat "izšķīdināšana". Piemēram, divas Lietuvas brigādes – "Dzelzs vilks" un "Žemaitija" atbilstoši pakļautas Vācijas bundesvēra divīzijas štābam un Dānijas Sauszemes spēku motorizēto kājnieku divīzijai (valsts suverenitātes pazīmju zudums nevienu neuztrauc).

Mūsdienu pasaulē neviens neapdraud Viļņu, Rīgu un Tallinu (gluži pretēji, Baltijas valstis periodiski izvirza kaut kādas teritoriālās pretenzijas Krievijai). Var jau gadu desmitiem ekspluatēt "Krievijas draudu" tēmu un par to saņemt kaut kādu naudiņu no vecākajiem partneriem. Tomēr jāpatur prātā: Baltijas reģionā iniciēta hipotētiska bruņota konflikta situācijā sabiedrotie nespēs garantēt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai operatīvu atbalstu, ierobežotu eskalāciju un pat tālāku pastāvēšanu. Daiļrunīgs piemērs: janvāra beigās ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists nearēja apsolīt, ka Džo Baidena prezidentūras laikā Vašingtonai un Viļņai izdosies vienoties par noteikta ASV kontingenta pastāvīgu klātbūtni valstī.

Rietumi nepalīdzēs

Baltijas valdībām ir nojausma par alianses ierobežotajām iespējām. Tāpēc elite cer uz patriotiski noskaņotiem partizāniem no vietējo iedzīvotāju vidus un nelieliem ieroču krājumiem slēptuvēs mežā, taču mūsdienu karadarbība vairs nelīdzinās pagājušā gadsimta kariem. Uzvaru nodrošina modernas tehnoloģijas, trieciena bruņojuma spēks, priekšrocību strauja izmantošana. Reālais, nevis propagandiskais militārais potenciāls.

Ziņu portāls The Baltic Word atzīmēja: "Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un citu Vašingtonas sabiedroto valdībām būs jāiemācās dzīvot pasaulē, kurā nav pastāvīga ASV diplomātiskā un militārā atbalsta." Vēl vairāk: "Agrāk Lietuva varēja pēc sirds patikas provocēt Krieviju un Baltkrieviju un justies drošībā, bet jaunajā nākotnes pasaulē tai būs jāatbild par saviem vārdiem un jādomā par sekām. Tāpēc, ka neviens nenāks palīgā, jo iekšējā situācija ASV jaunās administrācijas acīs ir daudz svarīgāka, nekā stāvoklis tālajā Austrumeiropā."

Pentagona un NATO stratēģu ekspansīvie un par vairākiem gājieniem uz priekšu nepārdomātie plāni apdraud Baltijas valstis daudz lielākā mērā nekā mītiskais "Krievijas iebrukums".

Rietumi ciniski izmanto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas tikai kā iespējamu placdarmu karam ar Krieviju.

Vienlaikus nesenajās štāba mācībās "Ziema 2020" Polijā virtuālais pretinieks (jūs jau paši zināt, kas) sakāva poļu armiju piecu dienu laikā. Kara datormodelis alianses austrumu flangā (robeža ar Krieviju un Baltkrieviju) parādīja, ka ceturtajā dienā Varšava bija ielenkta, stratēģiskās ostas – bloķētas vai ieņemtas, aviācija un flote vairs neeksistēja vispār, neskatoties uz NATO atbalstu. Virtuālā konflikta piektajā dienā pretinieks sasniedza Vislu. Uz austrumiem no tās Polijas spēki cieta graujošu sakāvi (zaudēja 60-80% dzīvā spēka un tehnikas). Nu, ja tā nav "krievu hakeru" kaitniecība, iznāk, ka aliansei  Austrumeiropā klājas pavisam plāni.

Pēc temata

Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
Amerikāņu eskadras kuģis "Donald Cook" nosacīti "likvidēts" Melnajā jūrā
Gada mācības: kā darbojas Krievijas Stratēģisko kodolspēku raķetes
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Tagi:
NATO, militārā tehnika, drošība, ASV, Krievija, Baltija

Galvenie temati