07:08 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Viedoklis
Saņemt īso saiti
106

Raibākais kabinets ASV vēsturē – Džo Baidens sola amerikāņiem apvienot un samierināt Ameriku. Šim nolūkam viņš aicinās uz Balto namu par nesenos sāncenšus – republikāņus.

Pirms inaugurācijas janvārī viņam nāksies izvietot svarīgākajos posteņos aptuveni trīssimt cilvēkus. Pretendentu biogrāfijas papētīja Sofja Meļņičuka portālā RIA Novosti.

Pēc sava ģīmja un pieredzes 

"Vīrieši, sievietes, homoseksuāļi, centristi, melnādainie, baltie, aziāti, - uzskaitīja Džozefs Baidens. – Patiešām, ir svarīgi, lai tas (Ministru kabinets – red.) būtu līdzīgs valstij, jo visi nes kaut ko savu."

Baltajā namā Baidens ir pavadījis astoņus gadus viceprezidenta postenī, un, domājams, daudzi jaunie darbinieki izrādīsies tie paši vecie. Piemēram, viņa administrācijas bijušais vadītājs Rons Kleins varētu atgriezties iepriekšējā amatā. Par Balto namu domā gan Baidenu Senātā nomainījušais Teds Kaufmans, gan bijušais viceprezidenta aparāta vadītājs Stīvs Ričeti un bijusī Obamas PR speciāliste Anita Danna.

Pārmaiņas gaidāmas arī Finanšu ministrijā un Aizsardzības ministrijā. Līdz šim resorus vadījuši tikai baltie vīrieši, bet tagad, domājams, finanses vadīs Federālās rezervju sistēmas pārvaldnieku padomes locekle Laela Breinarda. Viņa jau strādājusi šajā resorā Obamas prezidentūras laikā. Tomēr viņai nāksies izturēt konkurenci ar Elizabeti Vorrenu (viņa izkrita no prezidenta sacensībām) un afroamerikāni Melodiju Hobsoni.

Arī Pentagonam varētu parādīties sievišķīga seja: aizsardzības ministra bijusī padomniece politiskajos jautājumos Mišela Florna vai senatore no Iliniosas, Irākas kara veterāne, atvaļinātā pulkvede, taju izcelsmes Temija Dakvorta.

Krēslu valdībā meklē arī agrākajiem prezidenta kandidātiem no Demokrātiskās partijas – "demokrātiskajam sociālistam" Bērnijam Sandersam un atklātajam gejam Pītam Butidžičam. Pirmais tēmē uz darba ministra vietu, otrais – uz ASV pārstāvniecību ANO. Tomēr ticamākais kandidāts ir bijusī valsts sekretāra vietniece Vendija Šermane. 

Cīņa par Valsts departamentu

Sākumā Baidena komanda pievērsīsies iekšējām problēmām, tāpēc ārpolitiskos posteņus ieņems pieredzējuši cilvēki.

Daudzi eksperti uzskata, ka par Valsts departamenta optimālo vadītāju varētu kļūt Sjūzena Raisa – padomniece nacionālās drošības jautājumos Obamas laikā un ASV pastāvīgā pārstāve ANO no 2009. līdz 2013. gadam. Avoti apgalvo, ka viņai ir labas attiecības ar Baidenu, lai arī bijušas domstarpības dažos jautājumos, piemēram, par Lībiju. Starp citu, ja ne uzbrukums ASV vēstniecībai Bengazi 2012. gadā, Raisa jau toreiz, iespējams, būtu ieņēmusi valsts sekretāra posteni.

Attiecībās ar Maskavu šī personība ir sarežģīta: Raisa ir pārliecināta, ka Krievija ir mēģinājusi iejaukties vēlēšanās un saistīta ar masu nekārtībām ASV. Tiesa, visā šajā saimē nav nevienas vienkāršas figūras.

Uz augsto posteni pretendē arī Entonijs Blinkens, agrākais viceprezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Viņš strādāja Baltajā namā laikā, kad sākās mēģinājumi normalizēt Krievijas un ASV attiecības. Tomēr, pēc Blinkena domām, Trampam vajadzēja būt stingrākam pret Maskavu.

Starp kandidātiem ir arī senators Kriss Kūns. Viņš pat paziņoja, ka "Krievijas pašreizējā valdība Vladimira Putina vadībā pastāvīgi apdraud amerikāņu demokrātiju, partnerus Eiropā un likuma virsvadību".

Šajā fonā izceļas Viljams Bērnss – bijušais valsts sekretāra vietnieks, vēstnieks Maskavā 2005.-2008.gg. Abu valstu attiecības jau toreiz bija sarežģītas, tomēr pieredzējušais diplomāts vienmēr atrada iespējas, lai tās stabilizētu. Pie tam Bērnss bija tehnokrāts. Arī tagad viņš ir savaldīgāks, vērtējot Krieviju, tomēr atzīmēja, ka Maskava "zaudē spēkus, tomēr vēl aizvien ir spējīga uz graujošu darbību".

Senāts lemj visu

Vienlaikus izvēršas nopietna kauja par Senātu, jo augšpalāta var bloķēt ne tikai izpildvaras lēmumus, bet arī amatpersonu iecelšanu svarīgākajos posteņos. Rezultāts būs skaidrs tikai janvārī, sarunā ar RIA Novosti norādija Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta vecākais zinātniskais darbinieks Andrejs Baklickis.

"Tagad tur ir 50 republikāņi un 48 demokrāti, otrā kārta izšķirs, kam tiks vēl divas vietas, - viņš precizēja. – Ja demokrāti uzvarēs, vietu skaits būs vienlīdzīgs. Viceprezidente Kamala Hariss nodos savu izšķirošo balsi, un demokrāti var mierīgi iecelt vajadzīgos cilvēkus. Atgādināšu: Senāts apstiprina visus kabineta ministrus."

"Ja vairākums augšpalātā būs republikāņu pusē, viņi nepieļaus nekādus pretī runājošus demokrātus valdībā, it īpaši Sjūzenu Raisu, ko republikāņi nemīl pēc notikumiem Bengazi," piebilda Baklickis.

Tādā gadījumā Baidenu sagaida smaga prezidentūra, sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Krievijas zinātņu akadēmijas Nacionālais pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētnieciskā institūta direktors Fjodorovs Voitolovskis. "Radīsies tā saucamā dalītā pārvalde, kad prezidents nāk no vienas partijas, bet vairākums parlamentā – no otras. Baidens būs spiests meklēt sarežģītus kompromisus ar abām palātām," uzsvēra eksperts.

Īpaši sarežģīti klāsies ar sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Baidens solīja palielināt valsts izdevumus izglītībai un veselības aprūpei. Šim nolūkam ir jāpalielina nodokļi, kas Trampa laikā manāmi kritās ne tikai korporācijām, bet arī mājsaimniecībām. Ņemot vērā pašreizējo pandēmijas radīto šoku, tāds solis sāpīgi skars vienkāršos cilvēkus, tātad – arī Baidena reitingus.

Toties ārpolitiskajiem lēmumiem Senāta atzinība nav vajadzīga, šajā jomā Baidenam klāsies vieglāk. "Kā demokrāts viņš virzīs uz priekšu cilvēktiesības un izplatīs amerikāņu sabiedrības modeli," ir pārliecināts aģentūras sarunbiedrs.

Vašingtona pastiprinās aktivitāti pēcpadomju telpā, aizskarot Maskavas intereses. "Tomēr ar Baidenu ir vienkāršāk sarunāties par starptautisko drošību, vispirms – par bruņojuma kontroli, - uzskata Voitolovskis. – Viņš kritizēja Trampu par izstāšanos no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm. Tas nenozīmē, ka amerikāņi pārdomās, tomēr iespējami kompromisi."

Eksperts pieļāva, ka tiks pagarināts arī Līgums par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) uz pieciem gadiem, turklāt bez papildu noteikumiem.

Andrejs Baklickis piekrita tam, ka demokrāti augstu vērtē bruņojuma kontroli, tomēr diezin vai šajā jomā viss būs kārtībā. Lai nu būtu, kā būdams, ASV ārpolitiku nosaka prezidents, nevis viņa ierēdņi. Attiecības ar pasauli, tostarp arī ar Krieviju, lielā mērā ir atkarīgas no līdera politiskās gribas.

Pēc temata

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests brīdina: Rietumi izvēlas pašiznīcības ceļu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Tagi:
Džo Baidens

Galvenie temati