08:13 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Viedoklis
Saņemt īso saiti
74

Par ASV prezidentu izsludināts Džo Baidens. Tomēr, lai ko prezidenta krēslā iesēdinātu ASV dīvainā vēlēšanu sistēma, ir skaidrs: pret viņu būs naidīgi noskaņota vairāk nekā puse amerikāņu.

Vienkārša aritmētika: vēlēšanās piedalījās 66,9% amerikāņu. Balsis vēl skaita, taču ir skaidrs, ka aptuveni puse balsoja par Baidenu, puse – atbalstīja Trampu. Vēl trešā daļa vēlēšanās vispār nebalsoja. Aptuveni astoņdesmit miljoni vēlētāju negribēja piedalīties demokrātiskajā procesā, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Nebalsojošie vēlētāji piedaistīja sociologu uzmanību jau ziemā. Aptauju rezultāti apliecināja, ka vēlēšanas regulāri ignorē 33-65% pilsoņu. Dažu labu reizi konstitucionālās tiesības ievēlēt varas pārstāvjus nevēlas īstenot līdz simt miljoni amerikāņu.

Sarunās ar sociologiem viņi atzīst, ka neuzticas politiskajai propagandai, neuzskata, ka viņu balss kaut ko ietekmēs, kopumā uzskata, ka sistēma ir negodīga.

2020. gada vēlēšanas viņu viedokli apstiprināja visā krāšņumā. Runa pat nav par nedzirdēto Trampam naidīgās propagandas vērienu un mēģinājumiem dzēst prezidentu un viņa piekritējus no informācijas lauka.

Paralēli prezidenta vēlēšanām notika balsošana par kandidatūrām Senātā un Kongresā. Kā jau vienmēr, lielāko daļu vietu valsts augstākajos likumdošanas institūtos ieguvuši absolūti nenomaināmās elites pārstāvji. Viņu vidū ir mēri un gubernatori no labām ģimenēm, kas savos posteņos nosēdējuši gadu desmitiem. Vai kongresmeņi un senatori ar "milzīgiem termiņiem". Vecīgajā "Politbirojā" vienlīdz pārstāvētas abas vadošās partijas.

Kentuki triumfēja 78 gadus vecais Mičs Makkonels, kurš Senātā mīt no 1985. gada. Ilinoisā uzvarēja 76 gadus vecais demokrāts Diks Durbins, kurš pieņem likums no 1996. gada. Starp pašreizējiem senatoriem ir ilgdzīvotāji, kuru darba laiks augstākajā varas institūtā sasniedz 40-45 gadus. Līdzīga aina ir arī ASV Kongresā, kur par stagnācijas simbolu sen tapusi 80-gadīgā demokrāte Nensija Pelosi – viņa tur strādā jau kopš 1987. gada. Savukārt  87 gadus vecais republikānis Dons Jangs pārstāv Aļaskas štatu Kongresā pat no 1973. gada.

Valstī, kas visai pasaulei uzspiež varas pārmantojamību, pat ar militārā spēka palīdzību, reālo varu, pēc būtības, gadu desmitiem saglabā vieni un tie paši cilvēki. Protams, amerikāņi to redz.

Cilvēki, kas atsakās balsot, atzīst arī, ka neuzticas medijiem, cenšas nelasīt ziņas. Atceroties, līdz kādām kaislībām nonāca propagandiskā histērija medijos, izskatās, ka virsroku gūst vecais labais veselais saprāts.

Vēlēšanās bieži nepiedalās liela daļa 18-24 gadus vecu jauniešu. Patiešām, diezin vai viņus var ieinteresēt "divu senilu večuku" kašķi.

Kopumā daudzi ir vīlušies par visu divpartiju sistēmu. Ceturtdaļgadsimtu daudziem dzīve negrozāmi kļuva sliktāka. Vidējā klase kļuva nabagāka, jaunieši iestiga studiju kredītos, mājsaimniecībām radās kosmiski parādi. Un tas viss notika, lai kas sēdētu Baltajā namā – demokrāts vai republikānis.

Bušs nomainīja Klintonu, Obamas vietā stājās Tramps, tomēr abu partiju politika nemainījās: triljoniem dolāru aizsardzībai, bezjēdzīgi kari ārvalstīs, darba vietu sarukums, nevaldāms veselības aprūpes un zāļu cenu pieaugums, faktiska algu samazināšanās, ņemot vērā reālo inflāciju. Protams, daudzi amerikāņi politikā izvēlējušies punktu "mēris pār abiem jūsu namiem".

Savas prezidentūras laikā Trampam izdevās šo un to paveikt vidusslāņa labā, tomēr viņš nespēja lauzt vispārējo tendenci. Pandēmija, izolācija, grautiņi pārvilka svītru pāri visām viņa pūlēm. Šogad vēlēšanas notiek neredzēta bezdarba, veselības aprūpes sistēmas krīzes un totāla perspektīvu trūkuma apstākļos. Ik dienas nāk pat desmit tūkstoši bankrotu, rindā pēc bezmaksas uztura Bronksā cilvēki stāv stundām.

Amerikāņu vilšanās tikai atspoguļo valsts vispārējo degradāciju. "Izmisums mūs nogalina, izēd sabiedriskās dzīves pamatus, sagrauj attiecības, iemiesojas pašnāvniecisku un agresīvu izvirtību virknē," raksta pazīstamais žurnālists Kriss Hedžess ietekmīgajā prodemokrātiskajā interneta resursā Salon.com.

Nekad vēl amerikāņu demokrātijas dekoratīvais, imitācijas raksturs nav bijis tik skaidri saskatāms kā pagājušajās vēlēšanās. Lai cik dīvainas izrādes tiktu izspēlētas amerikāņu politiskajā dzīvē – ar salūtiem, grautiņiem, skandāliem, - aiz šī šova kulisēm turpinājās lēna un neapturama degradācija. Par tās upuriem kļuvusi nospiedoši liela daļa amerikāņu.

Kad balsis sarēķinās, zaudējušā kandidāta piekritēji būs tikpat nikni un satraukti, kā principiāli nebalsojošie vēlētāji. Kopā viņi veidos vairākumu – pārskaitušos un atstumtos, kuru naids gāzīsies pār vēlēšanu uzvarētājiem. Ne Baidens, ne Tramps – lai kas būtu uzvarējis – neko nespēs padarīt ar šo cunami. ASV jauno prezidentu ienīdīs lielākā daļa valsts. Lūk, kāds ir vēlēšanu galvenais iznākums.

Pēc temata

Tramps apliecina, ka uzvarējis vēlēšanās, Baidena štābs apgalvo pretējo
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Politologs: Baltijai izdevīgs Baidens – viņš uzskata Krieviju par ļaunumu
Tagi:
Džo Baidens, Donalds Tramps, demokrātija, nabadzība, bezdarbs, ASV

Galvenie temati