07:39 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Viedoklis
Saņemt īso saiti
67

Ziņa, ka pašreizējais prezidents ir zaudējis, nesīs vēl nopietnāku šķelšanos, nekā uzvara: Trampa piekritēji nenoticēs, ka Baidens uzvarējis godīgi. Amerika ir sašķelta uz pusēm, taču Trampam ir milzums neliekuļotu atbalstītāju, toties Baidenam nav neviena.

Kāda Krievijai darīšana par vēlēšanu iznākumu ASV? Lai kas uzvarētu 3. novembrī, abu valstu attiecībās nekas principiāli nemainīsies. Haoss ASV pieaugs, vienagla, vai Tramps uzvarēs vai cietīs sakāvi, tātad patiesībā Krievijai ir dziļu vienaldzīgi, kas vadīs Savienotās Valstis nākamos četrus gadus. Tāds viedoklis ir populārs Krievijā, taču tas ir kļūdains pašos pamatos, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

ASV sācies sistemātiskās krīzes periods, turklāt vienlaikus tā ir gan nacionālās valsts iekšējā krīze, gan ap to veidotās pasaules kārtības, atlantiskā globalizācijas modeļa krīze. Nav iespējams prognozēt šo procesu termiņus un izplatības ātrumu, tomēr neapšaubām, tie ir savstarpēji saistīti un stimulē viens otru. Tāpēc arī Krievijai nevar būt vienaldzīga situācija ASV, jo no tās ir atkarīga valsts uzvedība pasaules arēnā. Jāpiebilst, ka nekādas vienkāršas saiknes nav – būtu ļoti naivi domāt, ka Krievijai ir izdevīgas sašķeltas un jukās iestigušas ASV, jo tad tām būs mazāk spēka un iespēju ārējiem soļiem, kaut vai tāpēc, ka jukas mēdz būt dažādas – no asiņainā Pilsoņu kara XIX Amerika iznāca, pēc būtības, stiprāka un jau pēc pusgadsimta sāka ceļu pretī varai visā pasaulē.  

Protams, tagad situācija ir citāda, taču pat gandrīz neizbēgamais iekšējo problēmu pieaugums ASV nenozīmē, ka tās ātri noslīdēs no ģeopolitiskajām virsotnēm. Amerika turpinās atkāpties, taču Krievijai ir svarīgi, lai atkāpšanās būtu organizēta, pārdomāta, jo šajā gadījumā mazāks ir haotisku, patvaļīgu soļu risks no sērijas "šodien Vašingtona cietīs sakāvi, bet rīt pāriet pretuzbrukumā un nejauši sarīko kodolkaru".

Protams, Krievijai patiktu, ka ASV vairāk nodarbotos pašas ar sevi. Tomēr ir problēma: jukas, ar ko visus biedē Trampa pretinieki, domājams, sāksies viņa sakāves gadījumā. Vēl vairāk, ja izskanēs ziņa, ka pašreizējais prezidents ir zaudējis, šķelšanās būs vēl nopietnāka, nekā pēc viņa uzvaras: Trampa piekritēji nenoticēs, ka Baidens uzvarējis godīgi. Amerika ir sašķelta uz pusēm, taču Trampam ir milzums neliekuļotu atbalstītāju, toties Baidenam nav neviena. Par viņu balsos Trampa pretinieki – tie, ko amerikāņu elite un mediji četrus gadus biedē ar šo "šausmīgo homofobu, seksistu un fašistu". Tāpēc Trampa sakāves gadījumā pastāv milzīgs iekšējā konflikta risks. Vienlaikus Baidena administrācijas ārpolitika Krievijai noteikti būs mazāk izdevīga.

Baidens nesakurinās jaunu karu, neieviesīs jaunas sankcijas. Tomēr runa pat nav par to, ka viņš jau apsūdz Krieviju par mēģinājumiem nepieļaut viņa ievēlēšanu ar Hantera Baidena datorā atrasto materiālu publikāciju starpniecību. Viņš vienkārši atgriezīsties pie amerikaņu agrākās politikas, pie tā, ko vēlas globālistiski noskaņotās elites aprindas: Amerikai esot jāglābj tautas un jāturpina globālais atlantiskais projekts. Tas ir izgāzies? Sīkumi, viņiem tā nešķiet, viņi ir pārliecināti, ka viss vēl ir labojams un glābjams.

Tas ir Amerikai (gan kā nacionālai valstij, gan kā "atlantiskās pasaules kārtības" montāžas punktam) pašnāvniecisks ceļš, taču Baidens, tas ir, amerikāņu elite mēģinās atkal uzvest uz tā valsti līdz ar visu pārējo pasauli, kas jau (dažs nepārprotami, cits – paslepus) atvadījusies no pasaules kārtības, kas celta ap vienu vienīgu superlielvalsti. Skaidrs, ka Baidenam būs ļoti grūti mainīt kursu, it īpaši apstākļos, kad viņa administrācija būs iegrimusi aizvien smagākās iekšpolitiskajās problēmās. Tomēr pie varas nākušie demokrāti būs uz to noskaņoti.

Šajā fonā pasaulei daudz izdevīgāka būtu Trampa atkārtota ievēlēšana. Pie tam abos variantos. Ja Trampa uzvara novedīs pie ilgstošas un dziļas (līdz pat plaisai) krīzei ASV, tās novājināsies, un, jo ilgāk tās nodarbosies pašas ar sevi, jo tālāk planēta paspēs būvēt jaunu savaldīšanas un pretsvara sistēmu, jaunu postamerikānisko spēku līdzsvaru. Bīstams var būt tikai variants, kurā nonāks līdz Savienoto Valstu sairumam un kodolvalsts pārvaldes sistēmas kolapsam, tomēr tāds scenārijs vidēja termiņa perspektīvā ir absolūti neticams.

Taču, ja pēc uzvaras Tramps pamanīsies atsist uzbrukumus un saglabās varu, viņa otrā prezidentūra būs daudz "trampiskāka" nekā pirmā. Pat nepārņemot kontroli pār Kongresu, viņš īstenos patstāvīgāku politiku gan divpusējās attiecībās ar dažādām valstīm, gan starptautiskajā arēnā kopumā. Tāpat kā agrāk, viņš spiedīs pie sienas un cels likmes, taču spēs labāk panākt vienošanos.

Un pats galvenais: Trampa pārvēlēšana ne tikai apglabās atlantistu cerības uz to, ka 2016. gadā notika nejaušība un visu var viegli pavērst otrādi. Tā mainīs amerikāņu sabiedroto un satelītu noskaņojumu. Amerika nekad vairs nebūs tāda kā agrāk, tātad jāveido jauna attiecību sistēma gan ar ASV, gan visā pasaules arēnā.

Pēc temata

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Trampa un Baidena debates: kurš tajās patiesībā uzvarējis
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem
Tagi:
Krievija, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps, ASV

Galvenie temati