01:04 24 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1856
  • RUB90.6421
Viedoklis
Saņemt īso saiti
69

Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Naftas cenu kritums, milzīgie parādi un finansējuma trūkums izraisīja virkni bankrotu ASV slānekļa industrijā. Pandēmiju nepārdzīvoja lielākie spēlētāji. Taču sliktākais, spriežot pēc visa, ir tikai priekšā: investīcijas nozarē šogad riskē sarukt par divām reizēm. Tas nozīmē,  ka vairums kompāniju vienkārši neizdzīvos. Turklāt slānekļa kompānijas, kuras izveda ASV naftas ieguves līderos, šodien knapi spēj savilkt kopā galus, raksta Nataļja Dembinska RIA Novosti materiālā.

Zemas cenas

Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs. Izejvielas cena kritās par gandrīz 50%. Teksasā izrādījās absolūti nesagatavoti šādai situācija. Rezultātā Parsley Energy slēdza 150 urbumus, Continental Resources samazināja ieguvi par trešdaļu, Texland Petroleum – pilnībā.

Aprīlī bankrotēja viens no lielākajiem slānekļa izstrādātājiem – Whiting Petroleum, tam sekoja apkalpojošā kompānija Hornbeck Offshore Services. Maijā par darbības izbeigšanu investoriem paziņoja California Resources un slānekļa milzis Chesapeake Enеrgy. Analītiķi brīdināja: tas ir tikai bankrotu viļņa sākums, kurš drīzumā ieskaus nozari. Saskaņā ar Pickering Energy Partners, izputēšana šogad draud gandrīz 40% kompāniju šajā sektorā.

Esošie kotējumi joprojām neļauj slānekļa kompānijām saņemt peļņu. Ražošanas pašizmaksas tām ir 50-60 dolāri par barelu. Ar 40 ir acīmredzami par maz. Un nozare ir arvien mazāk pievilcīga investoriem. Iznāk slēgts loks: lai noturētos virs ūdens, ir nepieciešama nauda, taču šādā situācija nav neviena, uz ko varētu cerēt.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) vērtējumu, investīcijas slānekļa izstrādē šogad saruks vairāk nekā divas reizes – līdz 45 miljardiem dolāru. 2019. gadā bija gandrīz 100 miljardi.

SEA World Energy Outlook ziņojumā tiek minēts, ka maksimums bija 2014. gadā: 125 miljardi. Šajā desmitgadē sagaida par 30% mazāk – aptuveni 85 miljardus gadā.

Starptautiskās konsultāciju aģentūras Rystad Energy prognoze ir aptuveni 67 miljardi dolāru šogad.

Rūgta vilšanās

Jāatzīmē, ka investori ir kļuvuši vēsāki pret slānekļa kompānijām ne šodien. Jau 2018. gada beigās vairumam kompāniju nācās samazināt budžetus miljardiem dolāru apmērā investīciju trūkuma dēļ. Viss ir ļoti vienkārši: nav peļņas.

Tas, ka ASV kļuva par lielāko naftas ražotāju pasaulē, ir tieši slānekļa kompāniju nopelns. Taču tām pastāvīgi ir jāveic jauni urbumi, jo ieguves teritorijas ātri izsmeļas. Nākas līst parādos.

Slānekļa desmitgades beigās investori saprata: šis bizness joprojām ir tāls no rentabilitātes, kompānijas joprojām sūknē naftu ar zaudējumiem, finansējot līdzekļu deficītu uz jaunu aizdevumu rēķina. Desmit gadu laikā 40 vadošie nozares pārstāvji iztērēja gandrīz par 200 miljardiem vairāk, nekā nopelnīja.

Tikai atsevišķi spēlētāji pierādīja, ka ir spējīgi ģenerēt peļņu, konstatē analītiķi. Tūkstošiem urbumu slānekļa atradnēs izsūknē daudz mazāk, nekā solīja investoriem. Rezultātā kompāniju akcijas tiek izpārdotas. Problēmas redz arī paši spēlētāji. "Nozare pilnībā sagrāvusi investoru uzticību pēdējās dekādes laikā," apgalvo Lī Tilmans, Amerikas naftas un gāzes kompānijas Marathon Oil, ceturtās valstī ieguves ziņā, ģenerāldirektors.

Investoriem slānekļa kompānijas izrādījās "melnā aita", norāda FactSet, starptautiskā kompānija, kura specializējas finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada Amerikas slānekļa ražotāju akciju indekss pazaudēja 31%, kamēr S&P 500 pieauga par 80%.

Netīrais noslēpums

Saskaņā ar SEA prognozi, līdz gada beigām tieši ASV veiks lielāko pienesumu pasaules naftas piegāžu samazināšanā. Ražošana septiņos galvenajos ASV slānekļa baseinos nokritīs līdz 7,632 miljoniem barelu dienā, tostarp Permas baseinā, kurš veido vairāk nekā pusi slānekļa ieguves, – līdz 4,5 miljoniem, Īglfordā – līdz 1,3 miljoniem.

Naftas ieguve, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Lai cik paradoksāli tas nebūtu, perspektīvas sev atņem pati tehnoloģija, uz kuru izdarīja likmi visa Amerikas naftas rūpniecība. Pēc viena no vadošajiem nozares investoriem sacītā, slāņa hidropārrāvums nopietni samazinājis ogļūdeņražu krājumus valstī. Tas norok zemē cerības uz ieguves atjaunošanos un ASV enerģētisko neatkarību.

Vils Vanlohs, privātas investīciju kompānijas Quantum Energy Partners vadītājs, kuras portfeļa uzņēmumi ražo vien nedaudz mazāk par lielāko urbēju ExxonMobil, atzina: hidropārrāvumi "iznīcināja lielu daļu krājumu Ziemeļamerikā".

"Tas ir slānekļa netīrais noslēpums," paziņoja Vanlohs Financial Times, atzīmējot, ka urbumi bieži vien tiek veikti tuvu viens otram. "Pēdējo piecus gadus mēs to vien darījām, ka iztukšojām dzīles."

Tālāk – vēl vairāk

Financial Times norāda, ka pirmajā ceturksnī lielākās neatkarīgās slānekļa kompānijas piefiksēja rekordlielus kopējos zaudējumus 26 miljardu dolāru apmērā. Jāsāk gatavoties neizbēgamajam – bankrotiem, uzsver izdevums.

Turklāt būs sliktāk, nekā 2016. gada naftas krīzes laikā. Toreiz 70 kompānijas paziņoja par finanšu nepietiekamību, tomēr tās bija sīkas un atstāja aiz sevis kopumā 56 miljardus dolāru parāda. Taču tagad sākuši brukt milži. Jūnijā no spēles izgāja vēl viens liels slānekļa ražotājs – Extraction Oil & Gas.

Saskaņā ar juridiskās firmas Haynes and Boone datiem, šī gada astoņos mēnešos 36 firmas ar kopējiem parādiem 51 miljarda dolāru apmērā paziņoja par bankrotēšanu. Savukārt kopējais 25 lielu kompāniju parāds sastāda 150 miljardus.

"Būtība ir tajā, ka tirgū gaidāmi bankroti un restrukturizācija," izteica nemierinošu prognozi Regīna Mēra, reitingu aģentūras KPMG Enerģētikas nodaļas vadītāja. Saskaņā ar analītiķu prognozi, līdz nākamā gada beigām izputēs 250 kompānijas, ja naftas cenas nepievilksies līdz nepieciešamajam līmenim. Taču pandēmija atkal uzņem apgriezienus, kas sola energonesēju pieprasījuma kritumu ar attiecīgām kotējumu perspektīvām. Taču saskaņā ar neseno konsultāciju un auditu kompānijas Deloitte pētījumu, aptuveni trešā daļa ASV slānekļa ražotāju jau ir maksātnespējīgi.

Pēc temata

ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Tagi:
nafta

Galvenie temati