17:53 22 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1852
  • RUB91.4095
Viedoklis
Saņemt īso saiti
NATO austrumu flangā (219)
117

ASV plāno krasi palielināt spriedzi raķešu un kodolieroču konfrontācijā ar Krieviju, vēsta vācu avīze Frankfurter Allgemeine Zeitung, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem Ziemeļatlantijas alianses vadībā.

Izdevums apgalvo, ka NATO valstu aizsardzības ministru nesenajā sēdē apstiprināja jauna pieeja kodolsavaldīšanas jautājumā, un ASV sabiedrotie Eiropā ir gatavi izvietot savās valstīs vidēja darbības rādiusa raķetes. Ar ko tas draud Krievijai un pasaulei, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Nomainīt galviņas

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē oficiāli paziņoja tikai to, ka alianse pastiprinās pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. Viņš apgalvoja, ka vairākas NATO valstis vēlas nopirkt amerikāņu kompleksus "Patriot", kuri var pārtvert un likvidēt ballistiskos mērķus. Pie tam viņš uzsvēra, ka netiek plānots dislocēt Eiropā zemes bāzes kodolraķetes.

Tomēr avīze "Frankfurter Allgemeine Zeitung" apgalvo, ka ģenerālsekretārs maldina. Izdevuma avoti vēsta, ka tikšanās dalībnieki jau apstiprinājuši amerikāņu perspektīvo vidēja darbības rādiusa raķešu izvēršanu ar konvencionālo pildījumu. Konfrontācijas eskalācijas gadījumā to itin vienkārši var nomainīt pret kodolgalviņām.

Vācu žurnālista sarunbiedrs paziņoja: tas esot signāls Krievijai par to, ka NATO valstis ir gatavas pielietot kodolieročus potenciālā konflikta agrīnā stadijā. Šie pasākumi veikti, atbildot uz faktu, ka Maskavai parādījusies sauszemes bāzes spārnotā raķete 9M729 operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" sastāvā, un to, pēc alianses analītiķu domām, iespējams aprīkot ar kodolgalviņu.

Atgādināsim, ka pērnā gada augustā ASV izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, tas it kā notika 9M729 dēļ. Krievija visas pretenzijas noraidīja. Jau dažas nedēļas vēlāk amerikāņi izmēģināja spārnotās, pēc tam – arī ballistiskās vidēja darbības rādiusa sauszemes bāzes raķetes prototipu. Tas liecina, ka ASV jau iepriekš gatavojās izstāties no INF un jauno Krievijas raķeti izmantoja tikai ieganstam.

Atbruņot Krieviju

Ja vācu mediju publicētā informācija apstiprināsies, pasaule no jauna nonāks pie aukstā kara robežas, un Maskava būs spiesta meklēt iespējas stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem. Nav nekādu šaubu par Vašingtonas agresīvajiem nodomiem. Piemēram, jau maijā ASV vēstniece Polijā Džordžeta Moshabera paziņoja, ka Baltais nams izskata iespējas pārvietot amerikāņu kodolbumbas no Vācijas uz Poliju – tuvāk Krievijas robežām. Tomēr vidēja darbības rādiusa raķetes Eiropā rada daudz lielākus draudus.

"Tas novedīs pie krasas eskalācijas visā kontinentā, gluži kā aukstā kara gados, - paskaidroja militārais eksperts Jurijs Ļamins. – Laiks, kādā tādi lādiņi sasniedz Maskavu un citas pilsētas Centrālajā Krievijā, ir daudz mazāks, nekā starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kas startē no ASV. Tātad, saasinoties starptautiskajai situācijai, ir ierobežotas iespējas veikt manevru un atrisināt konfliktu miera ceļā."

Kad lidojuma laiks sasniedz 5-10 minūtes, ir jau par vēlu par kaut ko vienoties, atliek tikai nospiest "kodolpogu" atbildei. Ļamins uzsvēra, ka savulaik līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju tika noslēgts, ņemot vērā radīto risku.

"Amerikāņu mēģinājumi uzbrukt ar konvencionālajām raķetēm mūsu šahtu starta iekārtām, komandpunktiem, sakaru mezgliem ir iespējami, tomēr maz ticami, - precizēja militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs. – Īpašus panākumus viņi negūs, bet Krievija, atbildot, sāks triecienu ar visu stratēģiskā arsenāla spēku. Tāpēc, ja amerikāņi izvietos raķetes Eiropā, runa var būt tikai par kodolraķetēm. Jēga – atbruņot Krieviju, atņemt tai atbildes un atbildes-prettrieciena potenciālu. Ir jāsaprot, ka ASV gatavojas kodolkaram. No viņu viedokļa, vidēja darbības rādiusa raķešu dislokācija ir absolūti likumsakarīga. Tas bija tikai laika jautājums. Acīmredzot, tagad sabiedrotie Eiropā ir salauzti."

Izvēršanas rajoni

Pagaidām eksperti vēl nespriež par to, kādās valstīs raķetes parādīsies. Pilnīgi iespējams, ka tiks izmantota no aukstā kara laikiem saglabātā infrastruktūra.

Amerikāņu kodolieroči tika izvērsti Eiropā 50. gadu vidū – toreiz tās bija aviobumbas un artilērijas sistēmu lādiņi. NATO un ASV vadība cerēja ar tiem atbildēt plaša konflikta gadījumā ar Varšavas līguma organizācijas valstīm, kas bija pārākas konvencionālā bruņojuma ziņā.

Pirmās vidēja darbības rādiusa raķetes "Jupiter" ASV dislocēja Turcijā 1961. gadā. Tas bija Karību krīzes galvenais iemesls, kad PSRS pārvietoja tādus pašus ieročus uz Kubu. 80. gados, atbildot uz padomju raķešu "Pioņer" parādīšanos, amerikāņi izvērsa Lielbritānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un VFR ballistiskās "Pershing 2" un spārnotās "Tomahawk" ar kodolgalviņām.

Protams, kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Lielākā daļa Varšavas līguma organizācijas valstu iestājušās Ziemeļatlantijas aliansē, kas tagad cieši pietuvojusies Krievijai. Tāpēc nav izslēgts, ka amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes parādīsies Austrumeiropā.

Informāciju, ko izdevies iegūt vācu "Frankfurter Allgemeine Zeitung", nesen netieši apstiprināja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumā Maršals Billingslijs. Viņš paziņoja, ka ASV nesaskata variantus, lai ieviestu agrāk ar INF aizliegto vidēja un maza darbības rādiusa raķešu moratoriju. Savukārt Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs norādīja, ka eiropieši "piespēlējuši" Vašingtonai un tagad riskē no jauna kļūt par amerikāņu ķīlniekiem, gluži kā 80. gadu raķešu krīzes laikā.

Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Tagi:
NATO, Eiropa, Bruņošanās drudzis, bruņojums, ASV

Galvenie temati