15:07 03 Jūnijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB76.8001
Viedoklis
Saņemt īso saiti
99

Martā Krievija trīskārt samazinājusi savus ieguldījumus ASV valsts obligācijās. Vašingtona konstatēja, ka tā ir pirmā būtiskā KF investīciju samazināšanās pēdējo mēnešu laikā.

Martā Krievija trīskārt samazinājusi savus ieguldījumus ASV valsts obligācijās – no 12,58 miljardiem dolāru līdz 3,8 miljardiem. Tas ir mazāk nekā viens procents no starptautiskajām rezervēm. No ASV valsts vērtspapīriem atbrīvojas arī citu valstu centrālās bankas. Par to, kāpēc investori bēg no obligāciju tirgus, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Gandrīz līdz nullei

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, no Krievijas rīcībā atlikušajām valsts obligācijām 3,381 miljardi dolāru pienākas uz ilgtermiņa papīriem, 473 miljoni – īstermiņa.

Vašingtona konstatēja, ka tā ir pirmā būtiskā KF investīciju samazināšanās pēdējo mēnešu laikā. Jau pirms diviem gadiem KF Centrālā banka izpārdeva gandrīz visu vērtspapīru portfeli, bīstoties no tā iesaldēšanas sankciju ietvaros.

Laikā no 2010. līdz 2013. gadam Krievijas ieguldījumi ASV valsts parādā pārsniedza 170 miljardus dolāru. Maskava bija viens no lielākajiem vērtspapīru turētājiem. Taču 2014. gada aprīlī, kad Vašingtona ieviesa sankcijas, Krievija sāka no tiem atbrīvoties.

2018. gadā CB organizēja plašu izpārdošanu un samazināja ASV vērtspapīru portfeli gandrīz divkārt. Amerikāņu obligāciju daļa starptautiskajās rezervēs saruka līdz minimumam. Atbrīvotos līdzekļus CB ieguldīja zeltā, eiro un juaņās.

Saskaņā ar Pasaules zelta padomes (WGC) aplēses liecina, ka dārgmetāla apjoms pasaules centrālo banku bilancē aizvadītajā gadā pieaudzis par 651 tonnu. tas ir maksimālais rādītājs no 1971. gada, kad ASV atteicās no zelta standarta. Lielākais dārgmetāla pircējs 2019. gadā bija Krievija – 20% visa pirkumu apjoma. CB palielināja monetārā zelta rezerves par 159 tonnām – līdz 2270,56 tonnām (73 miljoni unču).

Izpārdots viss

No ASV valsts parāda atbrīvojas ne tikai Krievija. Savienoto Valstu FM statistika rāda, ka martā ārvalstu investoru – gan privāto, gan valstu – bēgšana bija līdz šim neredzēta.

Mēneša laikā obligāciju turētāji atbrīvojās no vērtspapīriem 256 miljardu dolāru apmērā, samazinot kopējo portfeli līdz 6,81 triljoniem dolāru.

No 33 valstīm – lielākajiem amerikāņu ekonomikas kreditoriem – ieguldījumus palielinājusi tikai Japāna

(par 3,4 miljardiem), Šveice (1,3), Taivāna (4,1), Filipīnas (1,3) un Austrālija (1,8). ASV obligācijas aktīvi pārdeva jaunattīstības valstu centrālās bankas – tām bija vajadzīgi dolāri, lai uzturētu krītošās nacionālās valūtas koronavīrusa krīzes fonā.

Arī Krievijas Banka kopš marta sākuma pārdevusi Maskavas biržā 6,6 miljardus dolāru, lai kompensētu budžeta nesaņemtos naftas un gāzes ienākumus un Urals kotējuma lejupslīdi. Statistika rāda, ka CB vispirms atbrīvojās no īstermiņa ASV obligācijām – ieguldījumi tajās samazinājušies gandrīz 18 reizes.

Lielākais pārdevējs bija Saūda Arābija – karaliste atbrīvojās no obligācijām par 25,3 miljardiem dolāru. Brazīlijas un Indijas rādītāji ir tikai mazliet mazāki – 21,5 un 21 miljards atbilstoši.

Tas nesola Vašingtonai neko labu, jo ASV budžeta deficīts pusotra triljona dolāru apmērā pārsvarā ir segts uz valsts obligāciju realizācijas rēķina. ASV parāda izpārdošana izrādījās rekordliela un negaidīta, konstatēja analītiķi. Agrākajās krīzēs, piemēram, 2008. gadā, vērtspapīru pieprasījums, gluži pretēji, pieauga.

"Vai Krievijas Banka ir gatava pagaidām mazticamam, tomēr iespējamam scenārijam – vairāku valstu investīciju ASV sankcijās iesaldēšanai, tātad, spēcīgam triecienam dolāra statusam rezerves valūtas lomā? Noteikti, ir. Tādā gadījumā vienīgais aktīvs-patvērums būs zelts," ir pārliecināts informatīvi analītiskā centra "Alpari" vadītājs Aleksandrs Razuvajevs.

Drukas mašīna

Lai tiktu galā ar ārvalstu investoru aizplūšanu un segtu budžeta deficītu, Federālā rezerve jau ieslēgusi drukas mašīnu uz pilnu jaudu: regulators informēja par obligāciju iepirkšanu neierobežotā apjomā un tikai divu mēnešu laikā palielināja bilanci par 2,9 triljoniem dolāru.

Vēl joprojām nav saprotams, kā vērienīgā naudas iepludināšana ekonomikā ietekmēs amerikāņu valūtu. No antikrīzes pasākumu viedokļa Federālā rezerve drukā nekādi nenodrošinātus dolārus un atdod tos, nesaņemot nekādus vērtīgus aktīvus, tikai palielinot savas saistības. Federālās rezerves bilance ir pieaugusi līdz 6,42 triljoniem dolāru – tie ir gandrīz 30% ASV IKP pirmskrīzes periodā.

Lielākās bankas lēš, ka 2020. gadā ASV budžeta deficīts sasniegs četrus triljonus, maksimālo rādītāju kopš Otrā pasaules kara laikiem. Un analītiķi vērtē, ka Federālās rezervju sistēmas bilance līdz koronavīrusa krīzes beigām piepūtīsies līdz desmit triljoniem. Tā kā visi šie līdzekļi, pēc būtības, ir drukas mašīnas darba rezultāts, investori novērsīsies no nekādi nenodrošinātās valūtas.

Pēc temata

Fināla izpārdošana: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Pulvera muca: globālais parāds sasniedzis 255 triljonus dolāru
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Tagi:
Krievija, valsts parāds, ASV

Galvenie temati