11:57 18 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1797
  • RUB88.6075
Viedoklis
Saņemt īso saiti
153

Priekšstats par to, ka restorāns kā privāts uzņēmums var atteikties pieņemt klientu, ir kļūdains pašos pamatos; komerciālai firmai, kas apkalpo iedzīvotājus, ir sociālā funkcija, un atteikumam nepieciešams būtisks pamats, kas atbilst diskriminācijas aizlieguma principam

Sociālajos tīklos nerims emocionālā diskusija par incidentu restorānā "Kūriņš" Jūrmalā. 9. maijā tā saimnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot klientus ar Georga lentīti. Sputnik Latvija skandalozo situāciju atspoguļoja, tāpēc atlicis tikai izskatīt lietas tiesisko pusi.

Diskriminācija aizliegta likumā

Pirmkārt, nepārprotams ir diskriminācijas fakts politisko uzskatu aspektā. Georga lentes nēsāšana 9. maijā nozīmē, ka cilvēks publiski deklarē savu pozitīvo attieksmi pret PSRS un tās sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Tas ir politisks viedoklis. Tātad atteikšanās apkalpot notikusi klienta politisko uzskatu, nevis cita iemesla dēļ.

Iespējams, bija vērojama arī etniskā diskriminācija: saimnieks ir latvietis, bet klienti, kā liecina informācija sociālajos tīklos – krievi.

Likums aizliedz diskrimināciju. Latvijas Krimināllikumā ir 1491. pants, kas paredz sodu par šī aizlieguma pārkāpšanu. Pie tam "Kūriņa" īpašnieka darbības atbilst otrajai, smagākajai panta daļai, par kuru paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz trim gadiem.

1491. panta otrā daļa tiek pielietota gadījumā, ja diskriminācijas aizliegumu pārkāpis atbildīgs uzņēmuma darbinieks. Arnis Ābelītis ir restorāna īpašnieks, tāpēc neapšaubāmi pieder pie "atbildīgo darbinieku" kategorijas.

Tiesa, pantā paredzēta atruna – ja nodarīts būtisks kaitējums. Materiālos zaudējumus apmeklētāji nav cietuši vai zaudējumi bija nenozīmīgi (piemēram, viņi braukuši uz restorānu transportā), tomēr morālais kaitējums, manuprāt, ir nodarīts milzīgs.

Ja Ābelīša kungu neizdosies saukt pie kriminālatbildības, jo nav "būtiska kaitējuma", var aprobežoties ar mazāko: Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir līdzīgs pants 204.17, "Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana", kas paredz naudas sodu no 140 līdz 700 eiro.

Visbeidzot, pastāv arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Tā 3.1 pants paredz atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tas nozīmē, ka "piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ". Nedrīkst ne tikai atteikt, bet arī demonstrēt mazāk labvēlīgu attieksmi salīdzinājumā ar citiem klientiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nav minēti politiskie uzskati, tomēr, kā jau teicu, incidentā Jūrmalas restorāna, iespējams, novērojama diskriminācija pēc etniskās pazīmes.

Ne tikai bizness

Īsi izskatot strīdus sociālajos tīklos, konstatēju, ka "pareizā latvieša" aizstāvji bieži min, viņuprāt, nāvīgu argumentu: "Kūriņš" esot privāta iestāde, un saimniekam ir tiesības rīkoties, kā ienāk prātā. Tā nav.

Komerciālai iestādei, kas apkalpo iedzīvotājus, ir divas funkcijas: komerciālā (lietišķā) un sociālā. Pieņemsim, ja restorānā ieradies cilvēks ar piedāvājumu iegādāties mazgāšanas līdzekļus vairumā, īpašnieks var viņam atteikt, pat nepamatojot atteikuma iemeslu. Nav izdevīgi, un punkts. Bizness, nekā personīga.

Taču, ja cilvēks ieradies, lai kaut ko paēstu un padzertu, tāpat vien viņu noraidīt nevar. Tā jau ir restorāna sociālā funkcija – paēdināt un padzirdināt apmeklētājus. Noraidījumam vajadzīgi ļoti būtiski argumenti, kuri nav pretrunā ar "diskriminācijas aizliegumu". Piemēram, nepilngadīgais pieprasa, lai viņam ielietu alkoholu. Vai kāds neievēro ārkārtējās situācijas režīma noteikumos paredzēto distanci.

Taču teikt "vācies no mana restorāna, man nepatīk tava simbolika" (starp citu, Latvijā tā nav aizliegta) nevar.

Noziegums paliks nesodīts?

Es uzskatu, ka cilvēkiem, kurus padzina no restorāna par Georga lentītes nēsāšanu, jāuzraksta divi iesniegumi – policijai un tiesībsarga birojam. Pastāv iespēja, ka policija ierosinās vismaz administratīvo lietu. Bet tiesībsargs vismaz sniegs tiesisko situācijas vērtējumu, ko varēs izmantot tālāk.

Pieredze gan liecina, ka tie, kas patētiski satraucas sociālajos tīklos, kaut kur pagaist, tiklīdz lieta nonāk līdz konkrētiem soļiem. Iespējams, tāpat būs arī šoreiz. Ļoti žēl, jo incidents Jūrmalā nav nekāda nejauša epizode. Tā sadzīves līmenī atspoguļojas valsts politika, kuras mērķis ir padzīt krievus no Latvijas.

Pat mīksts, minimāls sods restorāna īpašniekam pamatīgi atvēsinātu rusofobu iekaisušās smadzenes.

Pēc temata

Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Restorānos nerunā latviski? Ko Latvijā biedē sarunas svešās valodās
Tagi:
Jūrmala, Vladimirs Lindermans, rusofobija

Galvenie temati