20:35 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Viedoklis
Saņemt īso saiti
216

Kamēr varasvīri Latvijā vaiga sviedros cīņās pret krievu valodu un baidās, ka tik tā neizspiestu latviešu valodu, valstī nemanāmi iezagusies angļu valoda un iegulusi jauniešu prātos tik dziļi, ka nu jau laiks to dēvēt par otro valsts valodu.

Kā zināms, Latvija smagi cīnās ar lielajām valodām. Krievu valodu ierobežo visās malās, izspiež no izglītības un citām jomām. Krievvalodīgie pret savu gribu iesēdināti šī kara ierakumos. Viņu uzdevums ir aizmirst dzimto valodu, sākt runāt un domāt valsts valodā un valsts stilā.

Nodevība aizmugurē

Virspavēlnieks – valsts prezidents Egils Levits – grāmatas "Valoda un valsts" desmitā sējuma prezentācijā paziņoja, ka, ņemot vērā valsts valodas statusu, visiem Latvijas iedzīvotājiem tā jāzina un jālieto.

Un te pēkšņi – trauksmes signāls no aizmugures. Nodevība!

Mana paziņa, žurnāliste, kas labi pārvalda valodu un nodarbojas ar tulkošanu, pastāstīja savus novērojumus.

"Pēdējā laikā, uzturoties pilsētas centrā, apmeklējot veikalus, ievēroju kādu likumsakarību: latviešu pusaudži aizvien biežāk savā starpā runā angliski. Lūk: pārdevēju bariņš tirdzniecības centrā izsmej pircēju gados. Lūk: pie Brīvības pieminekļa latviešu skolēni tarkšķ angliski vai bagātīgi papildina dzimto valodu ar angļu vārdiem, piemēram, "It`s very cutе kleita".

Var rasties iespaids, ka jauniešiem šķiet nemodīgi, provinciāli runāt dzimtajā valodā, iespējams, viņiem pat ir kauns.

Mana iegūglotā jaunība

Rakstniece Liāna Langa savas domas burtiski izkliedza Latvijas Avīzes lapās. Viņa sāka no tālienes, stāstot, kā māmiņa atvedusi pie pediatra savu trīsgadīgo nerātni.

Lai viņu nomierinātu, ārsts viņai iedeva grāmatiņu. Pieaugušie bija šokēti – bērns sāka vilkt pa lappusi ar pirkstiem, lai "palielinātu attēlu". Kad viņai nesekmējās, meitene vienkārši nometa grāmatu.

Tajā pašā kabinetā astoņus mēnešus veca meitene pastiepās pēc mammas mobilā telefona, lai arī viņai piedāvāja kaudzi rotaļlietu. Citu reizi pusaudzis, kuru ārsts lūdza aprakstīt slimības simptomus, vienkārši sastinga. Nespēdams pastāstīt vārdiem, kas viņam sāp, viņš sameklēja Google līdzīgu slimības ainu un iedeva ārstam palasīt.

Tālāk Langa piemēram minēja latviešu skolu – no 7. klases skolēniem neviens nespēja atstāstīt galveno domu, ko klasiķis Jānis Rainis licis sava "Zelta zirga" pamatos. Pārāk sarežģīti. Bet tā taču ir vien pasaka!

Du ju spīk letvien?

Trīs pusaudžu māte pastāstīja, ka no viņas bērniem tikai viens ir izaudzis par latvieti (apmeklē teātri, lasa grāmatas latviešu valodā, interesējas par nacionālo kultūru), abi pārējie dzīvo angļu valodas vidē. Ar saviem vienaudžiem viņi runā angliski, lasa angliski.

Nesen latviešu skolas pedagoģe sūdzējās, ka starpbrīžos skolēni savā starpā runā angliski.

Jau tagad, stāsta Langa, ir ģimenes, kurās bērni ar savām latviešu māmiņām sarunājas Šekspīra un Borisa Džonsona valodā.

Viņu bērni, domājams, latviski nerunās nemaz. Valoda kļūs par mazas latviešu cilts īpašumu, tiks praktizēta virtuvē, pļavās un bēniņos.

Līdz ar digitālo revolūciju, pēc pārdzīvojam radikālas izmaiņas un neaptveramu paātrinājumu, raksta Langa.

Uz spēles likta latviešu valoda, un nepieciešami pasākumi valsts valodā ar mērķi stiprināt patriotismu un dzimtās valodas nozīmes izpratni. Valsts valodas jautājumu nevar pamest novārtā, izliekoties, ka viss noregulēsies pats no sevis, un angļu valodas vilnis ir pagaidu parādība.

Svarīgi būtu uzzināt, ko šajā jautājumā domā lingvisti. Autore savā mazajā pilsētiņā bieži dzird, kā latviešu pusaudži sarunājas angliski.

Nav jau slikti prast valodas. Taču vai nav tā, ka latviešu valoda saglabāsies tikai dokumentos un simboliskās tirāžā klajā nākušās grāmatās? Kas notiks pēc divdesmit gadiem ar mūsu latviešu valodā rakstīto kultūras mantojumu, kam tas būs vajadzīgs? Īpaši satrauc tie desmit sējumi "Valodas un valsts". Izskatās kā simbolisks kapakmens.

Bet avangardā atkal ir krievi

Kas tad īsti notiek šajā valstī? Iznāk, ka krievu bērnus piespiež upurēt savu dzimto valodu, lai latviešu valoda un nācija, kam tā ir dzimtā, dzīvotu mūžīgi mūžos.

Paši latvieši, pareizāk sakot, latviešu jaunieši, nolēmuši mukt. Krievi ierakumos palikuši vieni. Nē, mēs, protams, augstu vērtējam uzticību un apzināmies, kāda atbildība gulstas mūsu plecos, taču negarantējam tīru Raiņa mēli, ja par to rūpēsimies tikai mēs vien. Turklāt krievvalodīgie pusaudži šajā valstī labprātāk mācās angļu valodu – viņu motivācija pat ir augstāka.

Nesen Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava Saeimā sastrīdējās ar deputātu Gobzemu, kurš atbalsta lēta darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm.

Viņš teica, ka gribētu sagaidīt dienu, kad Gobzema kungs izsauks elektriķi, bet tas runās tikai kādā tuaregu valodā, un Gobzemam nāksies viņam paskaidrot, kas darāms.

Patiešām, nepatīkama perspektīva. Tomēr Dombrava ir nelabojams optimists. Viņš nepieļauj domu, ka pēc dažiem desmitiem gadu Saeimā būs plaši pārstāvēti trešo valstu iedzīvotāji, ko deputāts visus kopā nosaucis par "tuaregiem". Laime vēl, ja viņi vismaz runās angliski...

Tagi:
latviešu valoda

Galvenie temati