RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Baiba Namniece publicēja ekrānbilžu atlasi ar sludinājumiem no dažādām latviešu grupām sociālajos tīklos, kur tautieši vēršas pēc palīdzības friziera, notāra vai zobārsta meklējumos. Visas publikācijas vieno fakts, ka emigranti lūdz latviski vai krieviski runājošo speciālistu kontaktus.
"Latvijā krievus nicina, jo šie redz nemācās un nerunā latviski? Bet ko jūs jenoti darāt ārzemēs? Ja reiz dzīvo Īrijā, tad pieņem un apgūsti angļu valodu, kultūru utt. Loši…" adresēja kritiku saviem tautiešiem Baiba Namniece Twitter vietnē.
- Latvijā krievus nicina, jo šie redz nemācās un nerunā latviski.👌
— Baiba Namniece (@baiba_namniece) 14 января 2020 г.
Bet ko jūs jenoti darat ārzemēs?🙄
Ja reiz dzīvo Īrijā, tad pieņem un apgūsti angļu valodu, kulturu utt.👌 Loši.. pic.twitter.com/bH8E1hkuYl
Taču lielākais skaits Baibas sekotāju neatbalstīja viņas sašutumu, uzskatot viņas izteiktās pretenzijas pret latviešu emigrantiem par divkosīgām.
"Vai Īrijā, piemēram, veikala vadītājs pieņemtu darbā cilvēku, kas nevar apkalpot valsts valodā? Latvijā ir bijušas reizes, kad pārdevēja nevarēja saprast , ko vēlos nopirkt, pārjautājot krieviski," painteresējās Klāvs Ašmanis
Vai Īrijā, piemēram, veikala vadītājs pieņemtu darbā cilvēku, kas nevar apkalpot valsts valodā? Latvijā ir bijušas reizes, kad pārdevēja nevarēja saprast , ko vēlos nopirkt, pārjautājot krieviski.
— Klāvs Ašmanis (@klavs_asmanis) 15 января 2020 г.
Uz ko viņam atbildēja Aleksandrs Ržavins, skaidrojot, ka ne visi Īrijā runā īru valodā. Bet visi Īrijā runā... okupantu valodā — angļu.
Jā! Ne visi Īrijā runā īru valodā. Bet visi Īrijā runā... okupantu valodā - angļu :)
— Alexander Rzhavin (@rzhavin77) 15 января 2020 г.
"Ir jau nedaudz divkosīgi, tomēr tās ir divas dažādas lietas - pajautāt grupā kur meklēt kādu, kas runā noteiktā valodā (vienalga - krievu, latviešu vai igauņu) vai vienkārši ieiet veikalā un uzreiz sākt runāt svešvalodā," arī par tautiešiem iestājās Miķelis.
Ir jau nedaudz divkosīgi, tomēr tās ir divas dažādas lietas - pajautāt grupā kur meklēt kādu, kas runā noteiktā valodā (vienalga - krievu, latviešu vai igauņu) vai vienkārši ieiet veikalā un uzreiz sākt runāt svešvalodā. :)
— Miķelis (@zondaks) 15 января 2020 г.
"Kas tur slikts, ja cilvēki grib satikties ar savējiem?" pauž neizpratni lietotājs ar vārdu eskel.
Kas tur slikts, ja cilvēki grib satikties ar savējiem?
— eskel (@udergroundes) 15 января 2020 г.
Taču bija šajā diskusijā arī tādi, kas pievienojās aizbraukušo latviešu kritizēšanai.
"Galvenais ir zināt – kancil (pašvaldības – red. piez.) benefit (naudas pabalsts – red. piez.)," sarkastiski norāda lietotājs dadzisdegunradzis.
Galvenais ir zināt - kacil benifit
— dadzisdegunradzis (@DidzisO) 15 января 2020 г.
"Nevis loši, bet dzimtenes nodevēji! Es domāju, ka vajadzētu veidot sarakstu ar šiem nodevējiem, ko varētu pielīdzinās šī brīža VDK kartotēkai! Viens ir aizbraukt uz dažiem gadiem ar mērķi nopelnīt, atdot parādus. Pavisam cits tur palikt. Kamēr es/mēs maksājam pensiju viņu vecākiem," atbalstīja autores sašutumu kāds ar lietotājvārdu Displejs.
Nevis loši, bet dzimtenes nodevēji! Es domāju, ka vajadzētu veidot sarakstu ar šiem nodevējiem, ko varētu pielīdzinās šī brīža VDK kartotēkai! Viens ir aizbrauk uz dažiem gadiem ar mērķi nopelnīt, atdot parādus.Pavisam cits tur palikt.Kamēr es/mēs maksajam pensiju viņu vecākiem.
— Displejs (@displejs) 15 января 2020 г.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2018. gadā Īrijā dzīvoja 20 560 Latvijas valstspiederīgie (no tiem 20 343 Latvijas pilsoņi).
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu Latviju 15 gadu laikā pametuši simtiem tūkstošiem iedzīvotāju. Daži ir atgriezušies, taču, saskaņā ar ANO prognozi, Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās strauji samazināties un līdz 2050. gadam samazināsies vēl par 28%. Ja nekas netiks darīts, tad līdz 2100. gadu Latvijā būs vien nedaudz vairāk par miljonu iedzīvotāju. Ik gadus Latviju pamet aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
