00:18 31 Maijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1136
  • RUB78.4416
Viedoklis
Saņemt īso saiti
54

ASV valsts sekretārs noslēdzis trīs dienas ilgo turneju pa Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu un Uzbekistānu.

Brauciena noslēgumā viņš priecīgi konstatēja, ka licis saprast sarunbiedriem: Vašingtona neļaušot Maskavai vienpersoniski ietekmēt pēcpadomju valstis. RIA Novosti korespondente Galija Ibragimova sekoja politiķa ceļojumam.

Politiskais ceļinieks

Ukrainā amerikāņu diplomātijas vadītājs pavadīja vienu dienu – viņu gaidīja pārrunas ar Vladimiru Zeļenski, tikšanās ar ārlietu ministru Vadimu Pristaiko un aizsardzības ministru Andreju Zagorodņuku.

Pirms pārrunām Zeļenskis mēģināja salikt punktus uz "i" ASV un Ukrainas attiecībās. Viņš paziņoja, ka ASV prezidenta impīčments nav sabojājis abu valstu attiecības – tās pat esot "uzlabojušās". Lai draudzības apliecinājumiem būtu pamats zem kājām, Zeļenskis aicināja amerikāņu biznesu investēt līdzekļus Ukrainas infrastruktūrā un izstrādāt Melnās jūras šelfu.

Pompeo Ukrainas prezidenta vārdus uzklausīja ar smaidu un laiku pa laikam māja ar galvu. Frāzes abas puses izraudzījās uzmanīgi. Nesen ASV izcēlās skandāls: izrādījās, ka pirms diviem gadiem Tramps pieprasīja atbrīvot no amata vēstnieci Ukrainā Mariju Jovanoviču. Rezultātā Jovanoviča pameta amatu pirms noteiktā laika. Tomēr diskusijā par impīčmentu viņa apstiprināja, ka Tramps apmaiņā pret militāro palīdzību patiešām pieprasījis Zeļenskim izmeklēt Hantera Baidera – prezidenta kandidāta, Trampa konkurenta Džo Baidena dēla – mahinācijas Ukrainā.

Uz jautājumu, kāpēc līdz šim Zeļenskis nav apmeklējis ASV, valsts sekretārs Kijevā centās atbildēt pārliecinoši.

"Mums jāatrod laiks un iespējas organizēt šo tikšanos. Mēs vienmēr priecāsimies sveikt prezidentu Zeļenski Vašingtonā," teica Pompeo.

Savukārt Ukrainas prezidents apliecināja, ka dosies uz ASV, ja pusēm izdosies vienoties "par kaut ko izdevīgu".

"Negribu kļūt par politisko ceļotāju, kā mani priekšgājēji," paskaidroja Zeļenskis.

Tikšanās galvenā intriga bija Vašingtonas reakcija uz Ukrainas prezidenta ierosinājumu iesaistīt ASV krīzes noregulēšanā valsts dienvidaustrumos. Pēc viņa domām, citādi Krimas un Donbasa "deokupācija" ir neiespējama. Pompeo apliecināja Zeļenskim, ka amerikāņi vērīgi seko pārrunām Donbasa jautājumā un neplāno atteikties no sankcijām pret Krieviju. "ASV nekad neatzīs Krimu par Krievijas teritoriju," apgalvoja valsts sekretārs.

Komentējot Pompeo vizīti Kijevā, ukraiņu politologs Konstantīns Skorkins atzīmēja, ka tās galvenais mērķis – pozitīvu divpusējo attiecību demonstrācija – ir sasniegta.

"Valsts sekretārs parādīja, ka neatkarīgi no impīčmenta Baltais nams augstu vērtē attiecības ar Ukrainu un neatsakās no palīdzības Kijevai. Zeļenska galvenais uzdevums pārrunās bija bez zaudējumiem izķepuroties no stāsta par sakariem ar impīčmentu un saglabāt amerikāņu atbalstu," paskaidroja eksperts.

Politologs atgādināja, ka 2016.gadā Ukrainas toreizējais prezidents Petro Porošenko nostājās demokrātu pusē ASV prezidenta vēlēšanās. "Tagad Zeļenskis izstrēbj šo mantojumu un cenšas vispār nekomentēt augošo priekšvēlēšanu kampaņu. Taču, ja uzvaru šogad izcīnīs demokrāts, Ukrainas līderim pieminēs viņa solījumus palīdzēt Baidena dēla lietas izmeklēšanā," ir pārliecināts Skorkins.

Apskatīt "Baltkrievijas diktatūru"

Tikko ieradies Baltkrievijā, Pompeo nāca klajā ar skaļu politisko paziņojumu.

"Mēs nelūdzam Minsku izvēlēties mūs vai Maskavu. Vašingtona ar sapratni uztver Krievijas un Baltkrievijas sadarbību. Mēs runājam par diplomātisko attiecību atjaunošanu," apgalvoja valsts sekretārs. Apstiprinot savus vārdus, viesis paziņoja, ka drīz vien Minskā atgriezīsies ASV vēstnieks. ASV diplomātiskā misija Baltkrievijā ir tukša no 2008.gada, kad Rietumu sankciju dēļ Aleksandrs Lukašenko atsauca vēstnieku no Vašingtonas. Amerikāņi atbildēja simetriski.

Lukašenko neslēpa prieku. Sarunu ar Pompeo viņš sāka ar pateicības vārdiem.

"Labi, ka riskējāt ierasties Minskā un paskatīties, kāda šeit ir tauta, kādi cilvēki, kāda diktatūra, kāda demokrātija," sāka prezidents un tūlīt paskaidroja, ar ko Baltkrievijas "diktatūra" atšķiras no citām. "Pie mums visi sestdien un svētdien atpūšas, bet prezidents strādā," pajokoja Lukašenko.

ASV un Baltkrievijas attiecību uzlabošanās neaprobežosies ar vēstniecību darba atsākšanu. Pompeo lika saprast, ka pieļauj pret valsti vērsto sankciju atcelšanu, taču saistīja to ar situācijas uzlabošanos cilvēktiesību jomā. Viņš skāra arī ekonomisko sadarbību ar atrunām: spriest par amerikāņu investīcijām var tikai pēc Baltkrievijas iestāšanās PTO.

Valsts departamenta vadītājs pievērsa uzmanību arī problēmai energoresursu piegādes jomā – viņš teica, ka Baltais nams seko Minskas pārrunām ar piegādātājiem no Krievijas par gāzes cenām. "ASV vēlas palīdzēt Baltkrievijai būt suverēnai valstij. Mūsu energoresursu ražotāji ir gatavi nodrošināt jūs pilnībā par konkurētspējīgām cenām. Jums nav jāpakļaujas kādam spēkam, nosakiet paši savas prioritātes," teica Pompeo.

Lukašenko apliecināja amerikāņu ierēdnim, ka Baltkrievijas suverenitāte ir neapšaubāma. Pēc pārrunām viņš paziņoja, ka "radis sapratni" ar amerikāņiem vairākās jomās.

Baltkrievu politologs Deniss Meļjancovs uzskata, ka Pompeo vizīte apliecina: Minskas un Vašingtonas attiecības paceļas jaunā līmenī.

"Divpusējo attiecību normalizācija sākās 2015.gadā, kad Minska uzņēmās vidutāja lomu Donbasa krīzes noregulēšanā. Tagad jau nepieciešamas vizītes un tikšanās augstākā līmenī," viņš paskaidroja.

Eksperts uzskata, ka, ņemot vērā sarežģītās attiecības ar Maskavu, Lukašenko cenšas atrast līdzsvaru sakaros ar Rietumiem. Tomēr nav ne runas par Baltkrievijas pārorientēšanos. "Pompeo vizīte demonstrē, ka Krievija nekontrolē pēcpadomju valstis pilnībā. Amerikāņiem vēl joprojām ir savas intereses šajā reģionā, un viņi var ietkmēt iekšējos procesus," konstatēja Meļjancovs.

ASV plus-mīnus Centrālāzija

Uzbekistānu un Kazahstānu ASV valsts sekretārs pēdējo reizi apmeklēja 2015.gadā. Toreiz posteni ieņēma demokrāts Džons Kerijs. Pēc vizītes tika izveidots pārrunu laikums "Centrālāzija plus ASV" (С5+1). Taču Baltā nama administrācijas maiņas dēļ interese par reģionu pazuda.

Pērnvasar, kad Tramps paziņoja, ka atlicis vēl pussolis līdz līgumam ar talibiem un Afganistānas valdību par konflikta noregulēšanu, interese pa formātu C5+1 pēkšņi pamodās. Reģionā ieradās valsts sekretāra palīgs Deivids Heils. Lieta tāda, ka Uzbekistāna un Kazahstāna ne vienu reizi vien sekmējušas Afganistānas krīzes noregulēšanu, turklāt, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, tieši Centrālāzija izjutīs negatīvās sekas, ja vienprātība Afganistānā netiks sasniegta.

Tomēr amerikāņi interesējas par Centrālāziju ne tikai Afganistānas dēļ. Piecu gadu laikā kopš Valsts departamenta vadītāja pēdējās vizītes divās svarīgākajās reģiona valstīs – Uzbekistānā un Kazahstānā nomainījusies valdība. Tāpēc vizīte šajās valstīs nozīmē arī iepazīšanos ar jaunajām politiskajām elitēm.

Vēl viens iemesls tikties: tuvākajā laikā ASV publiskos jaunu stratēģiju Centrālāzijā. Tā apraksta sadarbību ar reģionu visās jomās, it īpaši drošības jautājumos.

Kazahstānā, pēc tikšanās ar prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu amerikāņu politiķis aicināja vietējo biznesu paplašināt draudzību ar amerikāņiem. "Partnerattiecības ar ASV kompānijām nodrošinās labāko rezultātu jebkurai valstij," apgalvoja Pompeo.

"Pompeo vizīte un tikšanās ar Tokajevu un Nazarbajevu politiski nostiprināja varas tranzītu Kazahstānā un pilnībā leģitimizēja valsts jauno prezidentu," uzskata eksperts Danijārs Kosnazarovs.

Nespēlē pirmo vijoli

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs pie varas ir gandrīz tikpat ilgi, kā Donalds Tramps. Šajā laikā viņš saņēmis atzinīgu Krievijas, Ķīnas un Eiropas vērtējumu par valstī sāktajām reformām. Arī amerikāņi apliecināja, ka atbalsta pārmaiņas republikā, tomēr Mirzijojevu galvenokārt slavēja Trampa palīgi. Tāpēc ASV valsts sekretāra vizīti Taškentā gaidīja ar īpašu satraukumu.

Tiesa, tam gan nebija iemesla. Pompeo bija draudzīgs un daiļrunīgs. Viņš atbalstīja visas Uzbekistānas reformas un sakaru paplašināšanu ar ASV.

Pompeo pieminēja arī jautājumu, kas vairākus mēnešus satrauc Uzbekistānu: Taškenta  varētu kļūt par novērotāju Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Pompeo ieteica vispirms padomāt par iestāšanos PTO.

Maskavas Kārnegija centra konsultants Temurs Umarovs uzskata, ka ASV saprot: Centrālāzijai prioritāra joprojām būs sadarbība ar Krieviju un Ķīnu. Taču amerikāņi nevēlas pilnībā atstāt ietekmi reģionā abām šīm valstīm. "Uzbekistāna un Kazahstāna uzskata ASV drīzāk par alternatīvu partneri. Amerikāņi vienkārši nevar spēlēt pirmo vijoli reģionā ģeogrāfiskā attāluima dēļ. Tomēr Pompeo vizīte parādīja, ka arī pašreizējās pozīcijas netiks atdotas," uzskata eksperts.

Pēc temata

Drudzis visā pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs iezīmējis galvenās problēmas

Galvenie temati