Informācija par NATO Militārās komitejas sapulci ģenerālštābu priekšnieku līmenī un vācu mediju publikācijas liecina: faktiski mācības sākas janvārī. "Defender Europe 2020" apogeju poligonos sasniegs martā. Pie tam NATO struktūras nekomandē – tās atbalsta amerikāņu spēkus, stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.
Plašākajai bruņoto spēku pārvietošanai no ASV uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā loģistikas centra lomā izraudzīta Vācija. Janvāra beigās 20 tūkstoši Pentagona kareivju no Amerikas ar kuģiem un lidmašīnām tiks nogādāti Vācijā, Beļģijā, Francijā un Nīderlandē, bet pēc tam pārvietoti uz Poliju un Baltijas valstīm.
Līdz ar Eiropas karadarbības teātrī (KDT) dislocētajiem ASV spēkiem un 18 alianses valstu kareivjiem mācībās tiks iesaistīti vismaz 37 tūkstoši kareivju – apmēram divas pilnā sastāva divīzijas ar bruņojumu un militāro tehniku – tā radīs nopietnu slodzi Eiropas valstu ostām, aerodromiem (aviobāzēm) un sauszemes transporta infrastruktūrai.
Bīstama leģenda
ASV bruņoto spēku Eiropā komandieris Endrjū Rolings preses konferencē Berlīnē atklāja, ka mācības "Defender Europe 2020" modelē "dažādus krīzes scenārijus" un "nav saistītas ar kādu konkrētu valsti". Taču skaidri saskatāms ir Krievijai naidīgais manevru raksturs – Baltijas valstis un Polija robežojas tikai ar Krievijas Federāciju un tās stratēģisko sabiedroto – Baltkrievijas Republiku.
Manevros "Defender Europe 2020" iesaistītie amerikāņu spēki piedalīsies ikgadējās mācībās. Viena no epizodēm – ASV gaisa desants Lietuvā, Polijā un Gruzijā (vienīgā ārpusbloka valsts, kas iesaistīta plašajās mācībās). Tuvāk paskatoties, "aizstāvis" aizvien vairāk un vairāk atgādina agresoru. Pentagons atklāti izspēlē uzbrukuma operācijas.
Mācību laikā amerikāņu desantnieki piecās ģeogrāfiskajās vietās "naidīgajā teritorijā" (pretinieka aizmugurē) izspēlēs nozīmīgu aerodromu ieņemšanu un noturēšanu – galveno ekspedīcijas spēku tālākai izvēršanai iespējamā konflikta gaitā Austrumeiropā. Galvenā loma šajā epizodē atvēlēta ASV Gaisa desanta 82. divīzijai (tajā ir 14 tūkstoši kareivju ar vieglajiem tankiem un artilēriju). Tā ir vienīgā stratēģiskā vienība ASV armijā, kas paredzēta masveida izsēdināšanai ar izpletņiem.
Jau novembrī ASV izdevums Warrior Maven paziņoja: lielo mācību laikā Eiropā ASV spēki ieņemšot "agresorvalsts" placdarmu. Par eiropiešiem bīstamajām amerikāņu rūpēm liecina arī Valsts departamenta vadītāja Maika Pompeo viedoklis – viņš 14.janvārī atklāti paziņoja, ka Irānas ģenerālis Kasems Suleimani nogalināts "plašākas savaldīšanas stratēģijas" ietvaros, kas saistīta arī ar Krieviju.
Mācību gaitā ASV karavīri izveidos bāzes visā reģionālajā operācijas telpā (kā Afganistānā vai Irākā). Iesaistīto spēku skaits arī nav viennozīmīgs. Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā redzamie dati rāda – tiks izmantoti 37 tūkstoši ASV un citu NATO valstu karavīri. Taču 14.janvārī ASV bruņoto spēku Eiropā vadība publicēja dokumentu, kas liecina: mācībās piedalīsies 20 tūkstoši amerikāņu karavīru no ASV kontinentālās daļas, 9 tūkstoši Eiropā dislocēto amerikāņu karavīru un virsnieku, 7 tūkstoši Nacionālās gvardes kareivju no 12 ASV štatiem un 750 rezervisti. Kopā – gandrīz 37 tūkstoši kareivju no ASV.
Pie tam 6.janvārī izdevums Forces.net (mediju holdings, kam tas pieder, noslēdzis līgumu ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par tās darbības atspoguļošanu) pastāstīja, ka Lielbritānijas kontingents gatavojas piedalīties "Defender Europe 2020", un atzīmēja, ka manevros līdztekus amerikāņiem piedalīsies 8000 NATO kareivju.
Plānveida provokācija
Pentagons nepakļaujas nevienam Vecajā Pasaulē un deklarē, ka "Defender Europe 2020" ir spēcīgs signāls par gatavību apturēt potenciālo pretinieku. Nekur nav atklāti teikts, ka to mērķis ir Krievija, taču nevienam nav noslēpums, ka manevru noskaņojums ir izteikti naidīgs Krievijai. Jau pašai amerikāņu paustajai "savaldīšanai", kā jau teikts, ir ārkārtīgi brīva interpretācija.
ASV ekspedīcijas spēku masveida pārvešana uz Eiropu augkstā kara laikā (līdz 80.gadu beigām) tika izspēlēta regulāri. Mūsdienu mierīgajā Eiropā, kur valda nosacīta labklājība, 20 tūkstoši bruņotu amerikāņu karavīru ir sarežģīta un bīstama parādība.
ASV bruņoto spēku Eiropā vadība uzsver mācību demonstratīvo raksturu, taču amerikāņu spēku spējai ātri izvērst kareivjus un bruņojumu reakcijai uz potenciālu krīzi reģionā pašai par sevi nav nekādas "pievienotās vērtības". Svarīgs ir galamērķis. Eiropieši jau ne vienu vien reizi ir redzējuši, kā Pentagona aktivitāte dažādās pasaules malās veicinājusi krīzes un bruņotus konfliktus (Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā, Dienvidslāvijā un citās Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs).
Tāpēc Eiropa piesardzīgi kritizē "Defender Europe 2020". Tas īpaši manāms Vācijā – mācību loģistikas centrā.
Saksijas federālās zemes parlamentā kreisi noskaņotie politiķi norāda: "Plašā mēroga mācības ir provokācija pret Krieviju un milzīga naudas un resursu izšķiešana."
Bundestāga deputāts no Kreisās partijas (die Linke) Aleksanders Nojs jau iepriekš paziņoja: "Mācības novedīs pie Krievijas reakcijas... Tālāka eskalācija ir neizbēgama."
