18:00 03 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1848
  • RUB87.6900
Viedoklis
Saņemt īso saiti
81

Krievija pieņēmusi lēmumu izveidot Krimā jaunu gaisa desanta pulku – Krievijas Federācijas Bruņoto spēku virspavēlnieka rezerves vienību. Militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko analizēja šāda lēmuma iemeslus.

Ziemeļatlantijas alianses mēģinājumi vērst spiedienu pret Krieviju Melnās jūras reģionā, protams, rada atbildes reakciju. Krievija konsekventi nostiprina savas pozīcijas dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā – paplašina Melnās jūras flotes spēkus un iespējas, rada PGA un PRO sistēmas ešelonus un izvērš Krimā jaunu Gaisa desanta spēku (GDS) pulku.

9. decembrī Krievijas GDS komandieris ģenerālpulkvedis Andrejs Serdjukovs Federācijas Padomes sēdē informēja, ka 2020. gadā plānots sākt 3. desanta pulka formēšanu 7.Gvardes desanta divīzijas sastāvā. Divi divīzijas pulki dislocēti Novorossijskā, bet atsevišķais 171.desanta bataljons – Feodosijā.

Jaunā pulka pastāvīgās dislokācijas vieta būs Krimas pussalā un sāks plānveida mācības 2021.gadā.

Tas ir adekvāts un savlaicīgs pasākums, jo NATO paplašina militāro klātbūtni Melnajā jūrā un cenšas izmantot ārpusbloka valstis reģionā, lai paplašinātu militārās izlūkošanas iespējas un nodrošinātu saviem kuģiem pagaidu bāzes ostas. Šajā fonā Ukraina formē jaunu peldlīdzekļu divizionu Azovas jūrā un vienlaikus iesniegusi ANO Ģenerālasamblejā rezolūciju par "Krimas militarizāciju".

Desanta mācības

Krimā netiek formēts parasts pulks – tā būs Bruņoto spēku virspavēlnieka rezerves daļa. Gaisa desanta spēki ir tieši pakļauti Krievijas BS Ģenerālštāba priekšniekam.

7.Gvardes desanta divīzija tiek uzskatīta par vienu no labākajām vienībām Krievijā. Tā izmanto mūsdienīgākos desantēšanās līdzekļus: artilērijas pašgājējiekārtas ASU-85 un "Sprut SD", 122 mm haubices D-30, bruņutransportierus BTR-D, desanta kaujas mašīnas BMD. Divīzijā ir 12-24 tūkstoši karavīru, tātad līdz ar jauno GDS pulku Krima saņems vairākus tūkstošus profesionālu, uzticamu aizstāvju.

Visi GDS pulki un bataljoni var efektīvi darboties vienības sastāvā vai patstāvīgi. Desantnieki spēj operatīvi nokļūt attālos rajonos, pēkšņi uzbrukt, sekmīgi piedalīties vispārējā kaujā. Tie nav tukši vārdi.

Jūlija sākumā sākās ASV un Ukrainas militārās mācības "Sea Breeze 2019", kurās piedalījās 19 valstis, 32 kuģi, 24 lidmašīnas un 900 jūras kājnieki. Jau 11.jūlijā sekoja Krievijas atbilde: Feodosijas rajonā deviņu minūšu laikā līdz ar bruņojumu un tehniku desantējās 2500 karavīri no 7.Gvardes divīzijas (vienlaikus tika izmantotas vairāk nekā 40 lidmašīnas Il-76). "Zilās beretes" nekavējoties metās kaujā, bet Krievijas Melnās jūras flote pie tam atbīdīja "Sea Breeze 2019" ar saviem plašāka mēroga manevriem, kuros iesaistīja kuģus, aviāciju un pārvietojamos pretkuģu raķešu kompleksus.

Mūsdienīgas iespējas

Aizbildinoties ar "Krievijas draudiem", ASV un NATO turpina neredzētu Melnās jūras reģiona militarizāciju. Aug plašu karaspēka mācību skaits, kuru mērķis cita starpā ir arī iepazīstināt Ziemeļatlantijas alianses spēkus ar Ukrainas un Gruzijas teritorijām. NATO pastiprinājusi arī jūras akvatorijas patruļas.

Bulgārijā un Rumānijā top infrastruktūra un materiālo līdzekļu noliktavas, moderni koordinācijas centri bloka papildspēku pieņemšanas un operatīvas izvēršanas organizācijai. Tiek būvēti un modernizēti ASV pretraķešu aizsardzības objekti, kuri patiesībā vērsti pret Krievijas kodolspēku vairogu.

Ukrainas teritorijā de iure – pagaidām, de facto – pastāvīgi bāzējas Ziemeļatlantijas spēku daudznacionālais bataljons. Britu, kanādiešu, poļu un Baltijas valstu instruktori apmāca ukraiņu kareivjus. Ar ASV JKS celtnieku bataljona dalību uzbūvēts Ukrainas JKS operatīvais centrs Očakovā, Nikolajevas apgabalā. Šo objektu droši var izmantot arī amerikāņi.

Reģionā aktivizējas NATO militārā izlūkošana. Melnās jūras akvatoriju sistemātiski patrulē amerikāņu lidmašīnas Boeing Р-8А Poseidon. Ukrainas gaisa telpu kontrolē ASV bezpilota lidaparāti RQ-4B un alianses tālā radiolokācijas darbības rādiusa lidmašīnas Е-ЗА Sentry.

Kopš 2017. gada 1. maija Bulgārijas un Rumānijas gaisa telpas apsardzei tiek piesaistīts aizvien augošs vecāko partneru iznīcinātāju aviācijas skaits. Pentagona vadībā Rumānija plāno rekonstruēt Mihala Kogelničanu vārdā nosaukto karabāzi (12 km attālumā no Melnās jūras piekrastes), lai būtu iespējams atbilstoši NATO standartiem pieņemt un apkalpot amerikāņu daudzfunkcionālos iznīcinātājus F-35, kas spēj nest kodolieročus.

Turpat plānots dislocēt līdz 10 tūkstošus alianses karavīru. Jāpiebilst, ka jau līdz 2018.gada pavasarim Bulgārijā un Rumānijā jau bija izvērsti ASV un Polijas spēki, tostarp līdz 30 tanki, vairāk nekā 50 bruņu mašīnas un 1500 kareivji.

Rodas iespaids, ka NATO cenšas kompensēt "vējā palaisto" labumu, ko dotu spēku dislokācija Krimā, un cenšas izveidot Melnās jūras valstu teritorijā ērtu placdarmu vērā ņemamu koalīcijas militāro grupējumu vajadzībām.

Tamlīdzīgas stratēģijas un Vašingtonas reģionālo sabiedroto tuvredzīgās politikas dēļ Krievija ir spiesta pastāvīgi izstrādāt jaunas bruņojuma sistēmas, pilnveidot Bruņoto spēku struktūru un sastāvu – tikai ar mērķi garantēt nacionālo drošību, Krievijas un tās sabiedroto suverenitāti.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

Pēc temata

Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3
Ierobežojuma zona NATO: Kaļiņingradu plānots nostiprināt ar jaunu divīziju
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4

Galvenie temati