01:57 13 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1015
  • RUB70.4859
Vecākā gadagājuma sieviete, foto no arhīva

Solīto pensiju nebūs: "Priecājieties, ka jums ir darbs"

CC0 / pxhere
Viedoklis
Saņemt īso saiti
124

Kristīne Lagarda sākusi darbu ES galvenās finansiālās struktūras – Eiropas Centrālās bankas – prezidenta postenī ar skarbu paziņojumu. Viņa piedāvājusi eiropiešiem izvēli, kas atgādina agrāko, pasakās dzirdēto – dzīvību vai maku, taču izvēle jau izdarīta viņu vietā.

Intervijā Francijas radiostacijai RTL, kas nāca klajā pagājušajā nedēļā, Lagarda pauda stingru vēlmi turpināt sava priekšgājēja Mario Dragi politiku un sniedza interesantu atbildi par ECB kritiku no pensiju fondu un eiropiešu puses, kuru uzkrājumi vairs nenes ienākumus negatīvo procentu likmju dēļ, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Citāts no Financial Times: "Mums vairāk jāpriecājas par to, ka mums ir darbs, nekā par to, ka mūsu uzkrājumi ir aizsargāti. Domāju, tieši tāds ir manu priekšgājēju īstenotās monetārās politikas gars, un man šķiet, viņi izdarījuši lietderīgu izvēli," paziņoja SVF bijusī prezidente.

Pārsteidzoši godīga atzīšanās: izrādās, Eiropas Savienībai bija jāizvēlas starp "ietaupījumu aizsardzību" un darba krīzi, un par darba vietu saglabāšanu tika samaksāts, iznīcinot iespēju gūt ienākumus ar ietaupījumu palīdzību. Tam ir tiešas un grūti saskatāmas sekas. Lagarda tās nepieminēja, taču Eiropas pensiju fondi burtiski kliedz: ECB vakarējā un tagadējā politika novedīs pie tā, ka eiropieši zaudēs solītās pensijas.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg aprakstīja problēmu, ar ko saskaras visi pensiju fondi, taču ES ar tās negatīvajām procentu likmēm eiro tā izpaužas īpaši spilgti:

"Agrāk neiedomājamais globālo obligāciju ienesīguma kritums liek pensiju fondiem pirkt obligācijas, kas piedāvā negatīvu ienesību, tātad apdraud nākamo pensionāru finansiālo nodrošinājumu. ASV (finanšu) iestādes, kas pārvalda pensiju ietaupījumus triljoniem dolāru vērtībā, tostarp arī Kalifornijas štata valsts ierēdņu pensijas sistēma, samazina gaidāmos ienākumus. Pasaulē lielākais Japānas valsts pensiju investīciju fonds brīdināja, ka kapitāla pārvaldnieki riskē ar zaudējumiem visās aktīvu klasēs. Pensiju fondi Eiropā, iespējams, būs spiesti samazināt pensijas, daļēji – (procenta) likmju krišanās dēļ."

"Īsts neprāts ir tas, ka pensiju fondi ir spiesti investēt aktīvos, kas garantēti zaudēs (naudu)," konstatēja BlueBay Asset Management invesrīciju direktors Marks Daudings. — Tas ir finansiāls vandālisms, un valdībai un centrālajām bankām tas ir jāapzinās."

Lagardas viedoklis liecina, ka viņa precīzi apzinās notikušo, taču nevēls neko mainīt. Pēc viņas domām, tā ir lieliska ideja – norēķināties ar rītdienas pensiju (un citu naudas krājēju ienākumu) sarukumu par šīsdienas sociālo stabilitāti. Jāpiebilst, ka runa nav par kaut kādiem riskiem tālā nākotnē. Pensiju fondu problēmas Eiropas Savienībā sākušās jau tagad, un tas nav Krievijas žurnālistu vērtējums, tas ir pensiju fondu vadītāju viedoklis. Situāciju uzskatāmi ilustrē Holande, kuras pensiju sistēma tiek uzskatīja teju vai par ideālu. Bloomberg vēsta: "Pīters Borgdorfs no Holandes fonda PFZW (pārvaldāmie aktīvi – 161 miljards eiro – aut.piez.) "krītošo eiro procentu likmi" apsūdzēja par to, ka fonda segums jūlija beigās sastādīja 94,8%. "PFZW finansiālais stāvoklis kļūst aizvien smagāks, - Borgdorfs paziņoja savā blogā. – Mums jau sen draud pensiju samazināšanās 2021.gadā. Taču, ja šī gada beigās mums seguma koeficients būs zem 94%, mēs būsim spiesti samazināt pensijas jau nākamgad." Seguma koeficients, par ko runā cilvēks, kas vada vienu no Eiropas lielākajiem pensiju fondiem, (īsi izsakoties) ir fonda aktīvu attiecība pret pensiju izmaksu saistībām. Attiecība 94% apmērā nozīmē, ka fonds jau ir parādā pensionāriem vairāk, nekā tam ir naudas, tātad vienīgā iespēja izvairīties no bankrota ir pensiju izmaksu samazināšana. Starp citu, Holandē valsts garantē pensionāriem izmaksu tikai 50% apmērā no ikmēneša minimālās darba apmaksas, tāpēc nenākas cerēt, ka "budžets visu labos".

Specializētais izdevums Investments and Pensions Europe vērtē, ka divi vadošie pensiju fondi Holandē 2020. gadā būs spiesti samazināt pensijas par 6,7% un 4,5%.

Ja Eiropas Centrālā banka vēl joprojām samazinās procentu likmes eiro negatīvajā ziņā, situācija pensiju shēmu jomā pasliktināsies vēl straujāk, un pensijas kritīsies līdz ar ienākumiem, ko nes depozīti eiro. Tāda pati tendence patlaban saskatāma gandrīz visas Rietumu pasaules pensiju sistēmās, taču Eiropa ir aizgājusi vistālāk, pateicoties Lagardas priekšgājēja soļiem "ekonomikas stimulēšanas" kontekstā.

Mario Dragi stratēģijas shematisks apraksts ataino sekojošu pieeju: ECB samazināja eiro procentu likmes un izpirka (tā izpērk vēl joprojām) valsts un korporatīvās organizācijas, lai pensionāriem, vienkāršajiem eiropiešiem un Eiropas biznesam atņemtu iespējas radīt ietaupījumus ar konservatīvo instrumentu – depozītu, uzticamu obligāciju utt. palīdzību. Tas tika veikts, lai piespiestu viņus tērēt naudu, nevis ietaupīt – pēc Eiropas ierēdņu domām, tam vajadzēja palīdzēt pārvarēt krīzi un sekmēt Eiropas ekonomikas izaugsmi. Bija plānots, ka tas ir īslaicīgs pasākums, un cerēto efektu vajadzēja panākt pirms rūgto pensijas paģiru iestāšanās. Taču tagad pagaidu pasākums kļuvis par pastāvīgu procesu.

Eiropas pensionāriem nāksies saskarties ar pensiju krišanos. Paši eiropieši masveidā pārvērš ietaupījumus skaidrā naudā, jo tikai retais vēlas turēt naudu depozītā ar nulles vai negatīvu likmi.

Monetārais eksperiments, par kuru aktīvi žēlojas pensiju fondu vadītāji no ASV līdz Japānai un baņķieri no Cīrihes līdz Ņujorkai, nevar beigties labi, taču tagad jau ir par vēlu to pārtraukt, ņemot vērā politiskos riskus, kas parādīsies, ja pasaulē sāksies plaša recesija pēc ekonomikas mākslīgās stimulēšanas pārtraukšanas. Tātad rietumvalstu politiķi pieprasīs aizvien atlikt atzīšanos, ka pieļauta kļūda.

Taču lielākā problēma ir tā, ka nav iespējams bezgalīgi atlikt finālu un sekas tik un tā būs ļoti nopietnas. Tās jau parādās – vispirms Eiropā, pēc tam – gandrīz visur.

Pēc temata

Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm
Yle: Somijā pēta krievvalodīgo pensionāru problēmas
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Pensionārus Latvijā vēlas aplikt ar jaunu nodokli: uz ko tas attieksies

Galvenie temati