17:19 13 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1006
  • RUB70.8149
Andrejs Elksniņš

Un vēl kā izmirs: kādēļ Latvijas krievi runā "svešvalodā"

© Photo Facebook / Andrejs Elksniņš
Viedoklis
Saņemt īso saiti
95

No kurienes Latvijas pilsētas mērs zina svešvalodu? Varbūt viņš izteicās kaut kādā senā un jau sen izmirušā izloksnē? Un viņa demaršu var raksturot ne vien kā draudu valsts valodai, bet arī kā huligānismu, ņirgāšanos.

Nesen ielūkojos Latvijas Valsts kontroles mājaslapā un apmulsu. Laikam, pat apstulbu. Tur, varat iedomāties, ir mājaslapas krievu versija!

Kontrolšāviens valsts valodai

Tātad visi dokumenti par revīziju rezultātiem un piefiksētiem nesaimnieciskuma un zādzības faktiem ir pārtulkoti krievu valodā! Un tas notiek laikā, kad Latvija turpina palikt vienīgā vieta uz zemes, kur var attīstīties latviešu valoda. Un latviešu valoda, starp citu, turpina būt Latvijā valsts valoda!

Aizdomājos: vai tiešām sācies? Bailēs palūkojos Kultūras ministrijas mājaslapā. Nē, nomierinājos. Šeit, līdzīgi gandrīz visām Latvijas ministriju un iestāžu mājaslapām, informācija ir pieejama tikai latviešu un angļu valodā. Savukārt gandrīz 40% iedzīvotāju dzimtajā krievu valodā – ne vārda.

Un te nav lieta tajā, ka krievus Latvijas oficiālajās iestādēs neciena un nebaidās. tieši pretēji. Skaitās, ka, ja pēc dabas slinkais krievs ienāks kaut kādas ministrijas mājaslapā un atradīs tur viņu interesējošu informāciju dzimtajā valodā, tad priekš kam tad viņam jāmācās valsts valoda. Savukārt citiem ārzemniekiem ir angliskā versija, viņi jau nu noteikti "neštudieren" latviešu valodu.

Un te, Valsts kontrole pieļauj naturālu nodevību. Tiesa, kolēģis pastāstīja, ka pavēle tulkot revīziju rezultātus krievu valodā tika dota tad, kad kontrolieri sāka pastiprināti pārbaudīt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu un viņa "krievisko" Rīgas domi. Redziet, lai krievi dzimtajā valodā lasa un zina, ka šajā valstī zagļi un kukuļņēmēji ir ne tikai latvieši. Ka demokrātija te sasniegusi tādu apmēru, ka zagt ir ļauts arī krieviem.

Un vēl kā izmirs

Ja jau arī centrālajās varasiestādēs atļaujas ko tādu, tad ko lai gaida no ierēdņiem amatos. Nesen, atcerieties, Valsts valodas centrs atkal iesāka administratīvo izmeklēšanu pret Andreju Elksniņu – Daugavpils pilsētas mēru. Pilsēta, kur krievu valoda ir dzimtā 85% iedzīvotāju.

Tur kādā jaukā dieniņā uz ezera salasījās sacensībām airētāji. Un mērs, būdams atpūtā un pat, iespējams, vienās peldbiksēs, ņēma un pateica kaut ko līdzīgu "veiksmīgus startus" un vēl kaut ko tur ceļā zem ķīļa. Turklāt, kā raksta Valsts valodas centrs, viņš to pateica svešvalodā!

Nav izslēgts tāpēc, ka kāds no klātesošajiem pasūdzējās. Jo svešvaloda ne visiem ir saprotama. Varbūt viņš pat izteicās kaut kādā senā un jau sen izmirušā izloksnē. Tādēļ viņa demaršu var raksturot ne vien kā draudu valsts valodai, bet arī kā huligānismu, ņirgāšanos par atpūtniekiem un sacensību dalībniekiem, kuriem mūsu sveiciens.

Var arī domāt, ka iedzīvotāju sūdzību rezultātā policija un Valsts valodas centrs piesaistīja ekspertus-lingvistus. Lai noskaidrotu, ko tad pateica mērs (vai tik viņš neaicināja gāzt valsts kārtību, žēl, ka peldbiksēs) un kādā tad valodā viņš izteicās.

Un tad arī noskaidrojās, ka viņš runāja krieviski. Kura maz jau ar to, ka nav ES oficiālo valodu sarakstā, tā vēl ir arī izmirstoša valoda Latvijā, kā kaut kāda līvu, koptu vai kapadokiešu valoda. Nu, visādā gadījumā tā domā šīs valsts oficiālās varasiestādes, jo nesen to aizliedza izglītības sistēmā, no bērnudārziem līdz augstskolām, savukārt amatpersonām par tās izmantošanu izraksta naudas sodus. Tā kā izmirs, un vēl kā, un nav ko mums runāt tajā.

Savukārt jautājums par to, no kurienes Latvijas pilsētas mērs zina svešvalodu – tas jau nav jautājums Valsts valodas centram, bet gan citām atbildīgajām iestādēm.

Puškins ir labāks latviešu valodā

Tiesa, nelielu cerību izdzīvot krievu valodai Latvijā devis kultūras ministrs, vietējās operas tenors Nauris Puntulis. Viņš izteicās tā, ka krievu medijiem šajā valstī var būt tiesības pastāvēt, taču tikai tādā gadījumā, ja krievi ideāli apgūs latviešu valodu. "Pavisam cita situācija, kad viņš klausās krievvalodīgu radio tikai tāpēc, ka neprot latviešu," pateica ministrs krievu radio Baltkom ēterā.

Tātad, pēc ministra-tenora domām, krievu cilvēki klausās krievu radio, skatās krievu TV, lasa krieviski krievu Puškinu un Dostojevski ar Nabokovu tikai kaut kāda pārpratuma dēļ – viņi nezina latviešu valodu! Bet ja viņi prastu valsts valodu, tad protams lasītu Puškinu tajā, jo Oņegins latviešu valodas tulkojumā iezaigotos negaidītās un dziļās krāsās. Un staigātu nevis gar Ņevas, bet gan gar Daugavas krastiem. Un valkātu nevis cilindru, bet gan pastalas. Un vārdā viņš būtu nevis Jevgēņijs, bet gan Nauris vai Visvaldis.

Pieļaut domu, ka krievi lasa, skatās klausās un domā krievu valodā tāpēc, ka viņiem tā patīk un viņiem tas ir dabiski, Puntulis nevar. Tieši tāpat kā to apstākli, ka Krievijas ražojuma televīzijas un radio satura kvalitāte ir krietni augstāka, nekā vietējā ražojuma. Savukārt Krievu un Latvijas rakstnieku un citu kultūras spīdekļu mērogs, piedodiet man, ne vienmēr ir salīdzināmi.

Ministrā šāva no "Lepāža"

Bet varbūt lieta tajā, ka Puntulis arī ir apvainojies uz Puškinu? Jo viņš Latvijas operā izpilda Ļenski, kuru, kā zināms, nošāva Aleksandrs Puškins, ieliekot "Lepāžu" Oņegina rokā.

Pēc temata

UNESCO: Ik nedēļu pasaulē mirst viena valoda
Katastrofa. Latviešu valoda vairs nav pašpietiekama
"Gaisa trauksme": latviešu valoda apdraud aviācijas pārvadājumu drošību
Vai Latvijā vajadzīga krievu valoda: atbildi sniedza latviešu skolēni

Galvenie temati