Viedoklis

Uz plutonija mucas. Kur guļ armiju pazaudētās kodolbumbas

© Johannes Daleng on UnsplashРадиоактивные отходы
Радиоактивные отходы - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kopš kodolieroču izgudrošanas ar bīstamajiem lādiņiem dažādu valstu bruņotajos spēkos atgadījusies virkne incidentu. Nereti lādiņus atrast nav izdevies, un nav zināms, kas no tiem gaidāms nākotnē.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Dažādu valstu gaisa kara spēkos nereti mēdz gadīties munīcijas avārijas izmešana. Piemēram, aizvadītajā nedēļā ASV GS lidmašīna A-10 Thunderbolt nometa mācību bumbas virs Floridas pēc sadursmes ar putnu, kas nokļuva lidaparāta dzinējā. Nedēļu iepriekš līdzīgs incidents notika Indijā, kur bumbvedējs atbrīvojās no mācību lādiņiem tieši virs Ambalas pilsētas.

Gadījies pazaudēt arī īstus lādiņus, pat kodolbumbas. Šajā jomā īpaši izceļas amerikāņu karavīri – Pentagons pat ieviesis speciālu kodu – "Salauztā bulta" tamlīdzīgu situāciju apzīmējumam. Par to, kur un kā cilvēki pazaudējuši savus bīstamākos ieročus – RIA Novosti materiālā.

Nekontrolējamais bumbvedējs

Aukstā kara gados fiksēti aptuveni piecdesmit dažādi incidenti ar kodolieročiem, kuros iesaistītas ASV. Pirmo reizi kodollādiņš tika pazaudēts 1950.gada februārī. ASV GS lidmašīna Convair B-36 ВВС ar kodolbumbu Mark IV lidoja no Aļaskas uz Teksasu. Pa ceļam pilotam vajadzēja izspēlēt kodoluzbrukumu Sanfrancisko. Taču pēc septiņas stundas ilga lidojuma apledojuma dēļ no ierindas izgāja bumbvedēja dzinēji, un tas sāka strauji zaudēt ātrumu un augstumu. Komandieris pavēlēja ekipāžai nomest bīstamo kravu un pamest lidmašīnu.

Nevadāmais B-36 nolidoja vēl vairākus simtus jūdžu un nogāzās Kanādas rietumos, Britu Kolumbijas provincē. Oficiālais ziņojums liecina, ka bumba uzsprāgusi trīssimt metru augstumā virs okeāna. Taču Pentagons nevarēja apstiprināt tās pašlikvidācijas faktu. Avarējušais bumbvedējs tika atrasts tikai trīs gadus vēlāk. Avārijas vietā tika atrasti detonatori. Tas netieši apliecināja, ka bumba bija īsta. Domājams, kodolbumba vēl joprojām atrodas Klusā okeāna dzīlēs.

Neveiksmīgā degvielas uzpilde

1956.gada martā amerikāņu bumbvedējam B-47 bija jāveic reiss no Makdila aviobāzes Floridā līdz Bengerira bāzei Marokā bez nosēšanās. Lielāko daļu ceļa piloti veica bez grūtībām, taču virs Vidusjūras, kad lidmašīna gatavojās vēlreiz uzpildīt degvielu gaisā, četru kilometru augstumā ar to pēkšņi zuda sakari. Bumbvedējā bija divi konteineri ar ieroču plutoniju. Pazudušās lidmašīnas meklējumi ilga vairākas nedēļas, taču neizdevās ne fiksēt avārijas vietu, ne atrast triju ekipāžas locekļu līķus. Netika atrasti arī konteineri ar radioaktīvo metālu. Pēdējo reizi ekipāža nodibināja sakarus dažu desmitu kilometru attālumā no Marokas robežas. Acīmredzot plutonijs vēl joprojām atrodas kaut kur šajā rajonā.

Ziemeļblāzma

Vēl viens incidents ar ASV bumbvedēju notika vairāk nekā pirms 50 gadiem. 1968.gada janvārī stratēģiskais B-52 ar četrām ūdeņraža bumbām tilpnē cieta avārijā septiņu jūdžu attālumā no Tules aviobāzes Grenlandes ziemeļos. Lidmašīna pildīja kārtējo patrulēšanas uzdevumu. Tā laikā pilotu kabīnē izcēlās ugunsgrēks. Ekipāža centās likvidēt ugunsgrēku, taču tā platība pieauga, tādēļ nebija iespējama arī avārijas nosēšanās.

Брифинг министерства обороны РФ по биологическому оружию - Sputnik Latvija
Krievijas Federācijā pastāstīja par Pentagona biolaboratorijām bijušās PSRS teritorijā

Tikai seši no septiņiem lidotājiem spēja katapultēties – viens no pilotiem gāja bojā lidmašīnā. Bumbvedējs nogāzās ledus laukā. Milzīgā mašīna caursita biezo ledu un nogrima. Nekavējoties sākās atlūzu un – pats galvenais – kodollādiņu meklējumi. Noskaidrojās, ka viena no bumbām detonējusi, nodarot nopietnu kaitējumu apkārtējai videi. Tūkstošiem tonnu piesārņotā sniega un ledus nogādāja ASV apglabāšanai.

Vēl viena bumba bija nopietni bojāta, taču neuzsprāga. Abas pārējās nogrima līdz ar lidmašīnas atlūzām. Pirmo lādiņu izdevās atrast uz pacelt no okeāna dzīlēm tikai desmit gadus vēlāk. Otrs vēl joprojām guļ Bafina jūras dzīlēs. Incidents guva plašu atbalsi, Dānijas valdība izteica protestu. Jāpiebilst, ka incidents lika Pentagonam apturēt gaisa patruļas ar kodollādiņiem lidmašīnās.

Sadursme virs kūrorta

Mūsdienās Taibiailenda ir viens no populārākajiem kūrortiem ASV. Smilšu pludmale, silta jūra un saule ik gadus vilina tūkstošiem tūristu. Taču aģentūras savos bukletos cenšas nepieminēt incidentu ar kodolieročiem, kas šeit notika 1958.gadā. Bumbvedējs B-47 bija devies plānveida mācību lidojumā. Tilpnē atradās trīs ar pusi tonnas smaga kodolbumba Mark 15.

ASV karabāze Azoru salās. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
ASV aviobāzes pārvērtušas "paradīzes" salu par radioaktīvu izgāztuvi

Vienlaikus gaisā manevrēja iznīcinātājs F-86. Lidmašīnu ekipāžu nesaskaņotās darbības dēļ notika sadursme. Iznīcinātājs sabojāja bumbvedēja spārnu. B-47 ekipāža gatavojās veikt avārijas nosēšanos, taču pirms tam nometa radioaktīvo kravu Savanas upē. Lidmašīna sekmīgi piezemējās, piloti saņēma apbalvojumus.

Taču kodollādiņš vēl joprojām nav atrasts. Daži entuziasti vēl joprojām nodarbojas ar tā meklējumiem. Pagaidām atpūtnieki peldas jūrā un sauļojas Taibiailendas pludmalēs pavisam netālu no trīstonnīgas kodolbumbas.

Pazemes poligons

Par gaisa bāzes kodollādiņu pazaudēšanu PSRS nav lielas informācijas: ļoti ticams, ka tādu incidentu nav. Tomēr arī padomju karavīriem gadījies atstāt kodolieročus Pasaules okeāna dzīlēs, taču incidents notika zemūdenes avārijas dēļ.

1989.gada 7.aprīlī pēc zemūdenes K-278 "Komsomoļec" bojāejas Norvēģu jūras dzīlēs palicis kodolreaktors un vairākas torpēdas ar kodolgalviņām. Avārijā gāja bojā 42 jūrnieki.

Tagad "Komsomoļec" atrodas 1658 metru dziļumā. Laikā no 1989. līdz 1998.gadam uz atomzemūdenes avārijas vietu devušās septiņas dziļūdens ekspedīcijas. Ar aparātu "Mir 1" un "Mir 2" palīdzību pētnieki pārbaudīja korpusa, reaktora un torpēdu stāvokli. Galu galā viņi secināja, ka zemūdene nerada radiācijas risku apkārtējai videi.

Ziņu lente
0