18:35 08 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Protesta akcija pie Krievijas vēstniecības Kijevā. Foto no arhīva

Kijeva jūk pa šuvēm: kas gaida Ukrainu bez draudzības ar Krieviju

© Sputnik / Стрингер
Viedoklis
Saņemt īso saiti
93

Šī gada 1. aprīlis Ukrainā būs vērības cienīgs. Ne tikai tāpēc vien, ka šajā dienā parādīsies pirmie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti.

Jau 1. aprīlī spēku zaudē tā saucamais Lielais līgums starp Ukrainu un Krieviju. Lēmumu par tā laušanu pērnā gada novembrī pieņēma Ukrainas prezidents, un parlaments to apstiprināja.

Draudzībai gals?

Līgumu par draudzību, sadarbību un partnerattiecībām starp Krievijas Federāciju un Ukrainu 1997. gadā parakstīja abu valstu prezidenti – Boriss Jeļcins un Leonīds Kučma. 1999. gada 1. aprīlī līgums stājās spēkā. Taču maidana režīmu kaitināja vārdi "draudzība, sadarbība un partnerība" ar Krieviju, turklāt Ukrainas valdība Krieviju likuma līmenī pasludinājusi par "agresorvalsti" un apgalvo, ka "Ukraina karo ar Krieviju". Tātad tamlīdzīgs līgums viņu acīs izskatījās dīvaini.

Krimas un Ukrainas robeža. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Полегенько

Protams, divdesmit gadu laikā divpusējais līgums patiešām, iespējams, atpalicis no reālās dzīves, un Krievija neiebilda pret tā pārskatīšanu, ko pieprasīja Kijeva. Taču līguma laušanu Maskava novērtēja negatīvi. Tomēr dokumentā bija paredzēts līguma laušanas mehānisms, un Porošenko šīs tiesības izmantoja. Turklāt Ukrainas politiķi nebūtu nekādi Ukrainas politiķi, ja nebūtu mēģinājusi "izgrozīties" arī šajā gadījumā – saviem pilsoņiem viņi pasludināja, ka lauzti tikai "Ukrainai" neizdevīgie Lielā līguma nosacījumi, bet "izdevīgie" tiks izmantoti arī turpmāk.

Taču starptautiskās tiesības neparedz tamlīdzīgu dokumentu "daļēju laušanu", un Lielais līgums nav tikai 1997. gadā parakstīts teksts – tas ir vesels līgumu un vienošanos komplekss, kas regulē visdažādākos Krievijas un Ukrainas attiecību aspektus (no bezvīzu režīma līdz pašreizējo robežu atzīšanai). Tiesa, Ukraina jau sen diemžēl nepilda virkni līgumā paredzēto saistību.

Pārkāpums pēc pārkāpuma

Virknei Lielā līguma noteikumu pārkāpumu no Ukrainas puses bija veltīta Krievijas Ārlietu ministrijas nota Kijevai.

Starp nopietnām pretenzijām Ukrainai notā tika atzīmēts, ka pārkāpta prasība nenoslēgt nekādus pret otru pusi vērstus līgumus ar trešajām valstim un nepieļaut, lai valsts teritorija tiktu izmantota par ļaunu otrās puses drošībai. Pie tam bez jebkādām konsultācijām ar Maskavu (ko paredz Draudzības līgums) Ukraina 2004. gadā ratificēja memorandu par NATO operāciju atvalsta nodrošināšanu un 2005. gadā savā militārajā doktrīnā iekļāva kursu uz iestāšanos NATO. Burtiski pirms dažām nedēļām nostādne uz pilntiesīigu dalību NATO tika nostiprināta Ukrainas Konstitūcijā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
Пресс-служба президента Украины

Kijeva nepilda arī saistības par vienlīdzīgu iespēju un apstākļu radīšanu krievu valodas apgūšanai valstī. Pēc valsts apvērsuma 2014. gadā valdība aizliedza Krievijā tapušu filmu un seriālu demonstrāciju Ukrainā, kas veltītas Krievijas kārtībsargājošajām struktūrām, kā arī visu pēc 2014. gada uzņemtās Krievijas televīzijas un kinoprodukcijas translāciju. Faktiski apturēta drukātās produkcijas ievešana no krievijas teritorijas, aizliegtas daudzas Krievijas tīmekļa vietnes – tādējādi Ukraina ierobežojusi krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības uz objektīvas informācijas saņemšanu dzimtajā valodā. Ar valodas kvotām televīzijā un prasību Krievijas māksliniekiem saņemt Ukrainas Drošības dienesta atļauju organizēt viesizrādes krievu valoda tiek vardarbīgi izspiesta no Ukrainas informācijas un kultūras telpas.

Pārkāpjot Lielo līgumu, Ukraina pilnībā aizliegusi krievvalodīgajiem pilsoņiem iegūt izglītību dzimtajā valodā. Nacionālistisko "Izglītības likumu" tuvākajā laikā papildinās likums "Par ukraiņu valodas funkcionēšanas nodrošināšanu valsts valodas statusā", ko patlaban izskata parlaments. Arī šis likums diskriminē krievvalodīgos iedzīvotājus.

Bez prāta

Daudzas divpusējās vienošanās, kas noslēgtas Draudzības līguma ietvaros, jau iepriekš pārtraukušas darbību. Tikko nākuši pie varas, "Maidana kadri" sarāva vienošanās par militāri tehnisko sadarbību, par abu valstu tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu sadarbību.

Toreizējais UDD vadītājs, pārkāpjot līgumu, nodeva amerikāņu specdienestiem slepeno dokumentāciju par ražošanas kooperācijas ietvaros Krievijas un Ukrainas uzņēmumu ražotās militārās tehnikas īpatnībām. Ukraina ieviesa virkni ierobežojumu tirdzniecībā starp abām valstīm, kā arī lielu skaitu sankciju pret Krievijas uzņēmumiem un fiziskajām personām.

No 1. aprīļa, kad Draudzības līgums zaudēs spēku, situācija vēl pasliktināsies, jo divpusējās attiecībās izveidosies tiesiskais vakuums.

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ir viegli sagraut to, ko pats neesi cēlis. Daudz grūtāk ir atjaunot sagrauto. Diemžēl tagadējā Ukrainas vara un jaunrade – tie ir antonīmi. Par to liecina praktiskā situācija.

Sagraujot ekonomiskos sakarus ar Krieviju, Ukrainas politiķi iedzinuši savu valsti smagā krīzē. Kaitējumu, ko nodarīja aizliegums eksportēt preces uz Krieviju, viņiem nav izdevies kompensēt ar augošu tirdzniecības apjomu ar Eiropas Savienības dalībvalstim un citām pasaules valstīm. Vēl vairāk, rezultātā vērojams ne tikai Ukrainas ārējās tirdznievības negatīvs saldo, bet arī naudas aizplūšana no valsts.

Tirdzniecības struktūra demonstrē, ka valsts ekonomika pārvēršas par rūpnieciski attīstītu valstu izejvielu piedēkli. Līdz 70% eksporta no Ukrainas sastāda izejvielas, sarežģītās tehnikas un citu augsta apstrādes līmeņa preču daļa nenovēršami sarūk. Tātad, atsakoties no sadarbības ar Krieviju, Ukraina pariet pie ekonomikas koloniālā modeļa, lai iztaptu Eiropai un ASV.

Jāpiebilst, ka tagad Ukraina būs vienīgā valsts Eiropā, kas nav noregulējusi robežas ar kaimiņvalsti. To atgādināja Viktors Medvedčuks, Ukrainas partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" politiskās padomes priekšsēdētājs.

"Galvenais Lielajā līgumā bija teritoriālās vienotības un robežu garantēta atzīšana starp Krieviju un Ukrainu. To mēs paši sev atņemam," – viņš konstatēja.

Politiķis piezīmēja arī to, ka kaimiņvalsts teritorijā strādājošie ukraiņi pēc Draudzības līguma laušanas paliks bez aizsardzības.

Ja jau lauzt, tad bez nožēlas. Gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, pēc kuru pirmās kārtas stāsies spēkā periods "bez draudzības ar Krieviju", aizliegta novērotāju klātbūtne no Ukrainas. To Ukraina ultimatīvi pieprasīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, izbrāķējot Krievijas pilsoņu kandidatūras EDSO iesniegtajos sarakstos.

Starptautiskās organizācijas kautrīgās iebildes par to, ka šāda Kijevas pozīcija negatīvi ietekmēs vēlēšanu leģitimitāti, Ukrainas valdība ignorē. Ja jau reiz nolēmuši nedraudzēties, draudzības nebūs. Gluži kā histēriska dāmīte, kura bijušajam dzīvesbiedram ieriebj pat sīkumos. Atvainojiet, taču pēc šīs "draudzības pārtraukšanas" epopejas citas asociācijas prātā nenāk.

Pēc temata

Ukrainai draud apturēt bezvīzu režīmu ar ES un SVF finanšu atbalsta sniegšanu
Fake state. Par divām jaunām ukraiņu uzvarām
Kā Eiropā aizstāv valsts valodu un nacionālo minoritāšu valodas

Galvenie temati