16:50 23 Jūlijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1670
  • RUB74.0532
NATO samits Briselē

NATO samits: rakstām – Brisele, Helsinki - prātā

© Sputnik / Алексей Витвицкий
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Vladimirs Fiļipovs
30

NATO samits Briselē nelīdzināsies vecu draugu sarunai, jo draudzība jau ir laba lieta, bet tabaciņa (Veselības ministrija brīdina) viņiem tagad katram sava – tas redzams aizvien labāk. Un visvairāk uztrauc tas, kura Briselē nemaz nebūs. Viņš būs Helsinkos.

Kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? 11. jūlijā Briselē darbu sāk NATO samits. Skaidrs, ka tas nebūs viegls. Pirmkārt, forums notiks ASV un ES augoša ekonomiskā kara fonā. Eiropā taču visi domāja, ka Tramps karos ar saviem "sanumurētajiem" ienaidniekiem (Krievija – Nr. 1, Ķīna – Nr. 2) un tādiem "atstumtajiem" kā KTDR. Nekā nebija! ASV radījusi nopietnas problēmas Eiropai, raksta radio Sputnik autors Vladimirs Fiļipovs.

Otrkārt, ASV prezidents samitā no jauna cilās eiropiešu acīs kutelīgo alianses finansējuma sadalījuma jautājumu. The Wall Street Journal stāsta, ka Donalds Tramps esot paziņojis Angelai Merkelei jau pirmās tikšanās laikā: "Tu man esi parādā triljonu dolāru." Stāsta, ka Merkele bijusi šokēta. Taču tie ir tikai ziediņi! Šokēti drīz būs daudzi Eiropas politiķi. Lieta tāda, ka daudzās NATO valstīs aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 2% no IKP neizbēgami liks ierobežot sociālās programmas. Vidējai Eiropas iedzīvotāja priekšā ir izvēle: maksāt miljardus aliansei, kas stājas pretī hipotētiskiem, taču drīzāk gan mītiskiem draudiem no Krievijas puses, vai iztērēt šo naudu dažādu sociālo izmaksu un privilēģiju palielināšanai. Kā jums šķiet, ko eiropietis izvēlēsies? Man šķiet, viņš pasūtīs aliansi vienu māju tālāk. Apdraudējums – kad tad tas vēl nāks! Un vai nāks? Bet naudiņa – tā ir tagad, to var ielikt kabatā tūlīt pat.

Treškārt, Tramps pieprasīs NATO kontingenta palielināšanu Afganistānā. Bet pret to jau sen kategoriski iebilst lielākā daļa alianses locekļu Eiropā.

Ceturtkārt, daudzas Eiropas valstis lūdza ASV neatzīt Jeruzālemi par Izraēlas galvaspilsētu. Taču Tramps nepaklausīja. Tagad viņš vēlas lauzt arī kodoldarījumu ar Irānu. Vecā Pasaule par to, maigi sakot, nemaz nepriecājas. Viņi nevar akli sekot ASV pēdās, jo eiropiešus ar Irānu saista intereses daudzu miljardu vērtībā. Un vēl: Tuvie Austrumi no ASV ir tālu – viņpus zilā okeāna, bet Eiropai tie ir tuvi kaimiņi jau no krustakaru laikiem.

Un, visbeidzot, piektkārt. Tūlīt pēc NATO samita Helsinkos notiks Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. No tās Eiropas politiķi baidās kā no uguns! Pat Baltajā namā dažs labs uzskata, ka pārrunu gaitā Tramps var nopietni piekāpties un mainīt visu amerikāņu politiku, piemēram, Krimas un Ukrainas jautājumos. Par to stāsta The Washington Post, atsaucoties uz informācijas avotiem ASV prezidenta administrācijā. Neskatoties uz oficiālajiem paziņojumiem par to, ka ASV viedoklis par Krimu nav mainījies, izdevums apgalvo: Tramps var darījuma labad "pievērt acis" uz neatrisinātiem pagātnes jautājumiem. Sak, tīrs bizness, nekā personīga.

Kāpēc Vecā pasaule tik ļoti bīstas no iespējamā darījuma? Tāpēc, ka daudzu valstu politika jau sen ir "noslīpēta" atbilstoši "Krievijas draudu" tendencei. Ja Tramps un Putins vienosies, Eiropa paliks viena pati. Ar sankcijām, ko uzspiedušas Savienotās Valstis, ar Krievijai nedraudzīgo politiku, ko tāpat uzmākuši amerikāņi, un ar Trampu, kurš pēc Helsinkiem var ar tīru sirdsapziņu mazgāt rokas nevainībā un teikt: mēs ar Putinu esam par visu vienojušies.

Un kas gaida NATO? Alianses "prožekti" par finansējuma palielināšanu un paplašināšanos var sasvārstīties. Alianse var nokļūt atpakaļ "smacīgajos" 90. gados, kad daudzus Eiropā mocīja jautājums: priekš kam vispār vajadzīga tāda organizācija kā NATO?

Pēc temata

ASV pastāvīgais pārstāvis NATO vēlētos redzēt Krieviju starp sabiedrotajiem
Vācijā pastāstīja par NATO uztraukumu sakarā ar Putina un Trampa tikšanos
Baltija kā vājā vieta: ASV ir šausmās no NATO austrumu flanga
Eiropa nevēlas, ASV – nevar. NATO liktenis nav prognozējams?

Galvenie temati