11:36 21 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1769
  • RUB78.0670
Bank of America logo Ņujorkā.

Kāpēc Rietumi biedē visu pasauli ar jaunu globālo krīzi?

© REUTERS / Stephanie Keith
Viedoklis
Saņemt īso saiti
Aleksejs Avdoņins
77

Sputnik autors, ekonomists Aleksejs Avdoņins analizē nesenās ekonomiskās makroprognozes un pārdomā, kam tās ir izdevīgas.

Jūnija beigās Bloomberg, atsaucoties uz bankas Bank of America ekspertu viedokli, publicēja pasaules ekonomikas un finanšu tirgu attīstības negatīvo prognozi vairākiem gadiem.

Tajā norādīts, ka pastiprinās tendences, kas līdzinās pirms 20 gadiem vērotajām, kad ASV Federālās rezervju sistēmas likmes celšanās un dolāra cenas palielināšanās dēļ notika kapitālu aizplūšana no jaunattīstības tirgiem, kā rezultātā sākās Āzijas krīze un defolts Krievijas Federācijā 1998. gadā.

Līdzīgu prognozi jūnija sākumā laida klajā arī Pasaules Banka savā ziņojumā "Globālās ekonomiskās perspektīvas". Tajā bankas eksperti norādīja, ka no 2019. gada ļoti ticama ir ekonomikas izaugsmes tempu krišanās pasaulē, pārsvarā – jaunattīstības valstīs un pirms 10 gadiem vērotā stāvokļa – 2008. gada hipotēku krīze – atkārtošanās.

Iepriekš, 29. maijā Džordžs Soross informēja, ka visas Eiropas Savienības valstis gaida kapitāla aizplūšana un eiro kursa krišanās dolāra nostiprināšanās fonā, kas var novest pie plašas finanšu krīzes eirozonā.

Lasot tamlīdzīgus paziņojumus, rodas jautājums: kam vajadzīga tāda negatīvu prognožu virkne tieši pašlaik?

Lielā mērā tas skaidrojams ar ASV obligāciju pievilcības mazināšanos pasaules tirgos un faktu, ka no tām atbrīvojas Ķīna, Krievija un citas valstis.

Sputnik izziņa. Laika periodā no 2018. gada aprīļa līdz maijam Krievija divkārt samazināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās. Pašlaik ASV parādsaistību daļa KF rezervēs nepārsniedz 10%. Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijas Banka pārdeva amerikāņu obligācijas par 47,5 miljardiem dolāru, un 1. maijā to summa KB veido aptuveni 48,7 miljardus dolāru. ASV valsts parāda turētāju reitingā Krievija nokritusies par sešām pozīcijām – no 16. uz 22. vietu.

Salīdzinājumam: 2010. gadā ieguldījumi ASV obligācijās bija trīskārt lielāki un pārsniedza 176 miljardus dolāru. Arī Japāna jau trīs ceturkšņus (2017.-2018.gg.) atbrīvojas no ASV parādsaistībām. To apjoms valsts rezervēs samazinājies līdz minimumam kopš 2011. gada oktobra. 2017. gadā Ķīna pārdeva rekordlielu skaitu ASV valsts obligāciju. 2018. gadā Pekina turpināja šo politiku, pie tam martā Ķīna ieteica ASV neuzsākt tirdzniecības karu, kas varētu paplašināt vērtspapīru pārdošanu. Ķīnai pieder ASV valsts parādi par summu, kas pārsniedz triljonu dolāru.

ASV milzīgā parāda (vairāk nekā 20 triljoni dolāru) fonā Savienoto Valstu vērtspapīru pievilcības samazināšanās un vadošo konkurentu – ĶTR un KF – lēmums atbrīvoties no tiem līdzinās "beigu sākumam". Iespēju trūkums turpmāk piesaistīt līdzekļus ārējos tirgos tālākajā apjomā ASV nozīmēs lietu tehniskā defolta risku.

Lai nepieļautu negatīvā scenārija attīstību, Vašingtona kopš 2017. gada sākusi negrozāmi celt procentu likmi, tādējādi palielinot ASV FM vērtspapīru ienesīgumu (pievilcību).

Sputnik izziņa. 2018. gada aprīļa beigās ASV valsts obligāciju ar desmit gadu termiņu ienesīgums sasniedza kritisko atzīmi 3% apmērā, kas salīdzināms ar 2008. gada līmeni.

Interesanti, ka līdz ar atbrīvošanos no ASV vērtspapīriem aug apjoms, kādā valstis iepērk zeltu un palielina dārgmetāla daļu nacionālajās rezervēs. Paaugstinātais pieprasījums ietekmē zelta cenas (vidēji tās aug par 7-8% gadā). Ienesīguma ziņā tās ievērojami pārsniedz ASV obligācijas.

Finansiālās un ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos zelts kā dabisks vērtības ekvivalents vienmēr ir vērtīgāks un drošāks aktīvs. 

Bank of America un World Bank negatīvās prognozes iespējams vērtēt kā "situācijas glābšanas" elementu – tādējādi ASV pūlas "iebiedēt" investorus, padziļināt viņu šaubas par jaunattīstības tirgu drošību. Šādi Vašingtona demonstrē, ka tuvākajā perspektīvā nauda jāiegulda nevis Ķīnā, Krievijā, ES, Japānā, bet gan ASV valsts kases papīros, kas ir drošākais aktīvu saglabāšanas un vērtības palielināšanas līdzeklis.

Tamlīdzīgas ASV darbības un signāli neved ne pie kā laba pasaules ekonomikā. Tās ietekmē naudas (kredītu, aizņēmumu) sadārdzināšanos visā pasaulē un ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos, it īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī pie kapitāla aizplūšanas no to fondu un valūtas-finanšu tirgiem.

Kapitāla straujas aizplūšanas rezultātā iespējama arī jaunattīstības valstu nacionālo defoltu sērija (iespēju trūkums nokārtot savas saistības saskaņā ar obligācijām un kredītiem). Tos var izraisīt eksporta nesto valūtas ieņēmumu samazināšanās (ekonomika kritīsies dārgu kredītu dēļ) un nacionālo ekonomiku izaugsmes tempu samazināšanās.

Lai nepieļautu šādas negatīvas sekas EES valstīs tiek paātrināti iekšējā integrācijas finanšu aizņēmumu tirgus attīstības tempi. Par svarīgu notikumu šajā ceļā kļuva starptautiskā finanšu centra "Astana" izveide. Tamlīdzīgu institūciju aktīva attīstība, kā arī Ķīnas, citu Āzijas-Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas valstu iesaistīšana to darbībā ļauj vairo EES valstu neatkarību no nepiederošu regulatoru, piemēram, FRS politikas.

Pēc temata

Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku
SVF pastāstīja, kas varētu kavēt Latvijas ekonomikas izaugsmi
Latvijā kritušies ekonomiskās brīvības rādītāji
Tas nav jauns ekonomiskais karš. Tā ir jauna pasaule
Latvijas iedzīvotāji zina, kā izglābt valsts ekonomiku

Galvenie temati