01:58 17 Oktobris 2018
Tiešraide
  • USD1.1587
  • RUB75.8119
Protesta akcijas pret NATO Minhenē. Foto no arhīva

Hufvudstadsbladet: NATO jūk pa šuvēm

© Sputnik / Владимир Песня
Viedoklis
Saņemt īso saiti
81

Priekšvēlēšanu debatēs Somijā liela vērība tika veltīta diskusijai par valsts iespējamo iestāšanos NATO.

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Somijā pirms prezidenta vēlēšanām debatēs liela vērība tika veltīta diskusijai par valsts iespējamo iestāšanos NATO, taču būtu pārāk vienkārši izdarīt kaut kādus secinājumus, ņemot vērā tikai prezidenta kandidātu viedokļus. Fakts, ka Nilss Turvalds, vienīgais, kurš viennozīmīgi iestājās par valsts iestāšanos NATO, atpalika no konkurentiem un savāca tikai 1,5% balsu, ir jāizskata gluži citā perspektīvā, raksta somu izdevums Hufvudstadsbladet. Raksta pilnu tulkojumu publicējis portāls InoSMI.

Kāda pašlaik ir NATO vieta mūsdienu pasaulē? Organizācija tika izveidota 1949. gadā kā prespēks Padomju Savienības agresīvajām darbībām. Tās vēlāko attīstību un it īpaši ekspansiju tā saucamajās bijušajās austrumu bloka valstīs, piemēram, Polijā, Ungārijā un Rumānijā Krievijas valdība uztvēra kā agresiju. Aizsardzības alianses pozīciju apvienot ar naidīgu ekspansiju – šāds ceļš nav viennozīmīgs.

Pavērojot NATO organizāciju, jāpatur prātā, ka mēs runājam par aliansi, kuras darbības pamatā ir vienprātība un kurā visiem lēmumiem ir jāatspoguļo visu locekļu kolektīvā griba. Taču dalībvalstīm ir tiesības atteikties no NATO uzdevumiem, kā tas jau ir noticis. Taču vienmēr tiek norādīts uz alianses statūtu 5. pantu, kas paredz uzbrukumu NATO dalībvalstij uzskatīt par uzbrukumu visām alianses valstīm.

Vai NATO piekritēji ir analizējuši to, kā tiek pārvaldīta aizsardzības alianse, lai gūtu priekšstatu par tās iespējamo reakciju sarežģītā krīzes situācijā? Vai šobrīd dalībvalstu starpā valda vienprātība? Polija un Ungārija atkāpjas no demokrātijas ideāliem, ko paredz NATO statūti. Arī Rumānijai ir ieceres, kas sašūpos tiesiskas valsts pamatus. Fronte, ko aizsardzības alianse ir veidojusi, ņemot vērā augošās bažas, citastarp arī Krievijas dēļ, šķiet, patlaban šūpojas aizvien vairāk. Trīs valstis NATO perifērijā atklāti brāļojas ar lielāko potenciālo ienaidnieku – Krieviju.

ASV 2. kavalērijas pulks Daugavpilī
© Sputnik / Сергей Мелконов

Nekādu starptautisku uzticību neiedveš arī otrā lielākā alianses locekle – Turcija ar savām lokālajām problēmām un vecajiem konfliktiem ar Grieķiju. Tā var izraisīt milzumdaudz grūti risināmu problēmu, kas prasīs visu dalībvalstu vienprātību.

Aizvien grūtāk prognozējams organizācijas loceklis ir Savienotās Valstis. Savā "Amerika – vispirms" prezidents Donalds Tramps ir nepārprotami formulējis vēsu attieksmi pret tādām globālām organizācijām kā Apvienotās Nācijas un citas sadarbības struktūras, un tas nesola neko labu. Starptautisko attiecību padomes rīcībā esošā informācija liecina, ka 2015. gadā NATO valstis aizsardzībai iztērējušas 890 miljardus dolāru. Uz Savienotajām Valstīm attiecas 70% šo izdevumu, bet aukstā kara laikos – līdz 50%. Trampa ekspansīvie ekonomiskie pasākumi ar ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem novedīs pie milzīga budžeta deficīta, kā rezultātā iespējama visu lozungam "Amerika – vispirms" neatbilstošu pasākumu finansējuma ievērojama samazināšanās.

Eiropā, kur Vācija nokļuva sarežģītā situācijā ar valdību, kur Lielbritānijā situācija nonākusi līdz katastrofālajam Brexit, domājams, lielākā uzmanība tagad tiks pievērsta aktuālākām problēmām nekā NATO attīstība.

Jo biežāk dalībvalstis ies katra uz savu pusi, jo spēcīgāka būs NATO izpildvara ar Jensu Stoltenbergu priekšgalā. Vai izpildvara saņem "saimnieku" (NATO valstu) vispārēju un aktīvu atbalstu visos jautājumos, vai tā var "valdīt" pati pēc saviem ieskatiem? Piemēram, biznesa pasaulē vadības "buksēšana" nav labākā situācija.

Tā kā pati NATO sevi pozicionē kā miernesi, rodas jautājums vai globālai attīstībai miera virzienā nav vajadzīgs kopējs politiskais svars un diplomātiskā kompetence? Jeb uzmanība tiks pievērsta tikai bruņotajiem spēkiem?

Tātad Somijas attieksme pret NATO – tas nav tikai jautājums par attiecībām ar mūsu kaimiņu austrumos. Ar visu savu somiem raksturīgo rūpīgumu un pragmatisko attieksmi mums ir jānovērtē, kādu reālu labumu nesīs iestāšanās aliansē, ņemot vērā to, cik vienprātīgas ir organizācijas dalībvalstis un cik labi iespējams formulēt un koordinēt kopējos globālos mērķus, stratēģijas un pasākumus, ņemot vērā mūsu pašu pašreizējās nestabilās nākotnes perspektīvas.

Cik augstu Somijai būtu jāvērtē tās ilgotās "drošības garantijas", ko var piedāvāt organizācija, kas jau tagad irst pa šuvēm?

Pēc temata

NATO nosauca Krieviju par "lielākiem kontinenta draudiem"
Stoltenbergs atteicies uzskatīt par bezjēdzīgiem NATO bataljonus Baltijā
Latvijas Saeimas spīkere lūgusi NATO atsūtīt vairāk zaldātu
Bergmanis: Latvijā nebūs vairāk NATO karavīru

Galvenie temati