07:48 25 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1773
  • RUB77.5752
Donalds Tramps un Si Dziņpins

Ķīna atzinusi: Tramps ir bezcerīgs

© AP Photo / Andy Wong
Viedoklis
Saņemt īso saiti
65

"Ar vienu tādu raķeti, Vladimir Vladimirovič, pietiks tieši trim štatiem..." – šķiet, tā ir adekvātākā un apjomīgākā atbilde amerikāņu dominances stratēģijai, kas izrādījusies principiāli nesavienojama ar cieņu pret Krievijas, Ķīnas un Eiropas interesēm.

ASV nacionālās drošības jaunās stratēģijas publicēšana ir novedusi pie negaidīta rezultāta, ar kuru, domājams, Donalda Trampa administrācija nav rēķinājusies, savā rakstā RIA Novosti atzīmēja bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs. Baltā nama komanda ir saskārusies ar dubultām nepatikšanām, kad tika pārkāpts Kisindžera laiku ārpolitikas galvenais princips ("nekad nepieļaut Krievijas un Ķīnas savienību").

Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Kritiķi nav noticējuši stratēģijas patiesumam un joprojām pārmet Trampam, ka viņš esot Kremļa marionete, toties Pekina amerikāņu stratēģiju uztvēra gluži nopietni un acīmredzot ir atteikusies no mēģinājumiem panākt izpratni no amerikāņu prezidenta puses. Vēl vairāk, Ķīnas vadošā ārpolitiskā izdevuma "Global Times" galveinais redaktors Hu Siziņs (Hu Xijin) pat nolēma tieši vērsties pie krievvalodīgās auditorijas ar aicinājumu atteikties no idejas, ka "ASV sapratīs un pieņems Krieviju un Ķīnu".

Hu Siziņa monologs dāvā iespēju paskatīties ietekmīga ķīniešu mediju speciālista acīm uz ASV un Krievijas attiecībām. Viņš ļoti racionāli un aukstasinīgi analizē Vašingtonas pozīciju. Ņemot vērā viņa posteni, var droši apgalvot, ka viņa viedoklis atbilst oficiālajai pozīcijai.

Analīzes pamatā veidojas trīs svarīgākās tēzes:

  • nav nekādas nozīmes tam, ko tieši ASV pārmetīs Ķīnai un Krievijai;
  • Pekinai un Maskavai ir jāatsakās no domas, ka ASV sapratīs un pieņems Ķīnu un Krieviju;
  • Vašingtona baidās no Krievijas kodolieročiem un neapstāsies, kamēr vien Krievijas kodolpotenciāls būs pielīdzināms ASV potenciālam.

Pēc Donalda Trampa un Sji Dziņpina apspriedēm daudziem šķita, ka ASV un ĶTR attiecībās veidojies jauns sadarbības līmenis, un šo pārrunu gaitā panāktās vienošanās amerikāņu mediji interpretēja kā prezidenta diplomātiskās uzvaras — viņš esot spējis iebiedēt vai uzpirkt "Ķīnas drakonu".

Spriežot pēc Ķīnas ĀM paziņojumiem jautājumā par ASV nacionālās drošības jauno koncepciju, un viedokļa, ko Ķīna vēlas paziņot visiem Krievijas iedzīvotājiem, Tramps Ķīnu nav "pieradinājis" un nepieradinās. Vēl vairāk, ASV politiskās elites soļi likuši Ķīnai domāt par to, ka ir jāatsakās no cerības uz izpratni. Dažkārt rodas iespaids, ka Pekina ar Vašingtonu runā stilā, kādu psihologi izmanto sarunām ar emocionāli nestabilu klientu, kurš apdraud apkārtējos.

Ķīnas ĀM pārstāve Hua Čunina aicināja ASV demonstrēt veselo saprātu: "Mēs aicinām ASV pārtraukt tīšām izkropļot Ķīņas stratēģiskos plānus un atlikt pie malas tādas novecojušas koncepcijas kā aukstā kara mentalitāte un nulles vērtas spēles. Pretējā gadījumā ASV galu galā kaitēs sev un citiem."

Taču tagad jau ir redzams: Ķīnas valdība necer, ka ASV uzklausīs saprāta balsi.

Pragmatisks situācijas vērtējums liecina, ka Trampa administrācija ir cietusi sakāvi visās frontēs. Vašingtonas "vanagi" jauno un ļoti agresīvo nacionālās drošības stratēģiju, kas bija izstrādāta ar mērķi apmierināt viņu ambīcijas, uztvēra kā mēģinājumu attaisnoties par mīksto ārpolitiku. "Nacionālās drošības stratēģija piesedz krīzi," — lasītājiem ziņo amerikāņu izdevums The Atlantic.

"Nacionālās drošības stratēģija nav stratēģija", — piebalso specializētais izdevums Foreign Affairs. Pietiekami daiļrunīgs ir fakts, ka "Trampa stratēģijas" prezentācija notika gandrīz vienlaikus ar balsojumu ANO Ģenerālajā Asamblejā jautājumā par Jeruzāles atzīšanu. Pirms balsojuma Baltais nams pacēla likmes, piedraudot ar finansējuma atņemšanu valstīm, kas iebildīs pret ASV viedokli. Balsojuma rezultāts Vašingtonu samulsināja — tas norādīja, ka par Trampa administrācijai svarīgā jautājumā vairs nav iespējams gūt plašu sabiedrības atbalstu. Tikai piems dažiem gadiem bija neiespējami iztēloties, ka ASV prezidenta administrācijas "patieso draugu" loku veidos Gvatemala, Mikronēzija, Hondurasa, Nauru, Palau, Togo un Maršala salas.

Neapšaubāmi, Krievija un Ķīna priecātos par iespēju veidot draudzīgākas attiecības ar ASV, taču, ņemot vērā amerikāņu elites konstruktīvo pārstāvju nespēju ietekmēt valsts ārpolitiku, attiecību uzlabošanās ir maz ticama. ASV stratēģijā nepārprotami iekļauti četri ārpolitikas principi:

  • aizsargāt dzimteni, amerikāņu tautu un amerikāņu dzīves veidu;
  • veicināt amerikāņu uzplaukumu;
  • saglabāt mieru ar spēka palīdzību;
  • paplašināt amerikāņu ietekmi.

Diemžēl tamlīdzīgs principu komplekss nedod iespēju scenārijam kurā konfrontāciju būtu iespējams mazināt ar diplomātiskām metodēm. ASV neviens neuzbrūk, taču, spriežot pēc amerikāņu elites darbībām, "miera saglabāšana ar spēka palīdzību", kā arī "amerikāņu ietekmes paplašinašana" principiāli nesavienojama ar cieņu pret Krievijas, Ķīnas un Eiropas interesēm.

Savukārt, vērojot to, cik apņēmīgi ASV cenšas gūt labumu no Ukrainas krīzes, tostarp ar "Pensilvānijas ogļu" palīdzību un centieniem piespiest ES pāriet pie amerikāņu SDG un atteikties no Krievijas gāzes, kļūst skaidrs, ka "amerikāņu labklājības" vairošanas princips nav savienojams ar konstruktīvu ārpolitiku. Skaidrs, ka amerikāņu ambīcijas nāksies savaldīt, un tas vienlīdz attiecas uz Krieviju un ĶTR. Hu Siziņs pamatoti norāda, ka pēc PSRS sabrukuma tieši Krievijas kodolieroči satrauc partnerus viņā okeāna krastā, bet Ķīnai viņi nevar piedot straujo ekonomisko izaugsmi.

ASV agresīvie izteikumi un politika burtiski prasa apvienot Krievijas un Ķīnas iespējas tai pretoties, kas ļoti labi papildina viena otru.

Domājams, ka tikai konsekventa un stingra politika nacionālo interešu aizsardzības jomā, ko atbalstīs spēka potenciāls, varētu pamudināt Vašingtonu mazināt savas ambīcijas un pavērt iespējas racionālā noskaņotajiem ASV elites pārstāvjiem.

Šajā kontekstā ir vērts pievērst uzmanību Krievijas prezidenta Vladimira Putina nesenajai vizītei raķešu centrā Balašihā. Kremļa komandas pārstāvis, žurnālists Andrejs Koļesņikovs parstāstīja, ka savā raportā prezidentam Stratēģiskā mērķa raķešu spēku komandieris Sergejs Karakajevs izteicās par to, ka "Ar vienu tādu raķeti, Vladimir Vladimirovič, pietiks tieši trim štatiem…" un precizēja, ka "mūsu raķetes zemo precizitāti pilnībā kompensēs lādiņa jauda". 

Grūti iedomāties adekvātāku un apjomīgāku atbildi ASV dominances stratēģijai, turklāt iespējams, ka tieši šāda veida argumentus elite Vašingtonā spēs saprast, neskatoties uz pašu pārākuma kompleksu.

Pēc temata

Diena: ASV varētu pārlikt uz Rīgas pleciem izdevumus "aizsardzībai no Krievijas"
ASV apbruņo Ukrainu atbilstoši ISIS scenārijam
ASV nospiedušas uz ceļiem Ķīnu. Jau sen. Feļetons-atklāsme

Galvenie temati