Augstākā Diseldorfas landtāga tiesa pilnībā "atcēlusi visus ierobežojumus Opal jaudas izsoļu veikšanai", oficiāli paziņoja ieinteresētajām pusēm Opal Gastransport GmbH & Co. KG preses dienests, kurš ir galvenais Krievijas "Gazpromam" gāzes vada operators. Te kaut ko ir vērts atgādināt, atzīmē Dzmitrijs Lekuhs RIA Novosti.
Opal ir patiešām "šaura vieta" Krievijas "Ziemeļu straumē", kuru tieši regulē Krievijas un Vācijas enerģētiķiem bēdīgi slavenā Trešā enerģijas pakete. Tās "regulāro ierobežojumu" dēļ pirmais "straumes" atzars tā arī stāvēja neaizpildīts. Taču pēc tam tika atrasts diezgan izsmalcināts, ja skatās no juridiskā viedokļa, un racionāls risinājums tehnoloģiskā ziņā, un, izņemot ekskluzīvās tiesības uz 50% Opal tranzīta jaudas izmantošanu (12, 8 miljardi kubikmetru), kura palikusi spēkā, EK atļāva "Gazpromam" piedalīties izsolēs vēl par 40% Opal tranzīta jaudām (apmēram 10,2 miljardi kubikmetru).
Un visi, liekas, bija apmierināti.
Izņemot, protams, ukraiņus, kuri uzreiz zaudēja "Krievijas gāzes tranzīta" daļas. Un perspektīvā visu "Krievijas tranzītu" pēc otrā, un pēc tam, iespējams, arī trešā "Ziemeļu straumes" atzara.
Un vēl ar kaut ko neapmierināti poļi, kuri pilnas Opal slodzes rezultātā vispār neko nav zaudējuši, taču vienkārši nevarēja nekļūt par galveno aizbāzni pret Krieviju Eiropas mucā ar jebkādu degvielas tipu.
Tādēļ 2016. gada decembrī Polijas valdība un poļu gāzes kompānija PGNiG iesniedza sūdzības Eiropas tiesā, paziņojot, ka "EK pieņemtais lēmums ir pretrunā ar piegāžu diversifikāciju un rada to traucējumu un pārtraukšanas draudus". Analoģisku sūdzību PGNiG un tās vācu nodaļa PGNiG Supply & Tradins iesniedza arī Augstākajā Diseldorfas landtāga tiesā.
Un no sākuma viņiem pat paveicās.
Prasība tika pieņemta, un nodrošināšanas pasākuma kārtā tiesas apturēja eirokomisijas lēmumu, un uz Opal papildus jaudu izsoļu veikšanu tika uzlikts Eiropas tiesas aizliegums.
Taču bravūrīgā mazurka ar gopaku spēlēja attiecīgi neilgi. Nepagāja pat pusgads, kad Eiropas tiesas no sākuma apturēja "nodrošināšanas pasākumus", un tagad redz Diseldorfas tiesa paziņojusi jau arī galīgo lēmumu: Ukrainas ekonomiskās cerības un Polijas politiskās ambīcijas likumsakarīgi zaudējušas. Savukārt krievu "gāzes straumes" ne mazāk likumsakarīgi uzvarējušas.
Ko tas nozīmē? Izņemot, protams, acīmredzamo Polijas politisko zaudējumu.
Piemēram, ka ceļš "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai tagad ir atvērs arī no tiesiskā viedokļa: apķērīgais juridiskais risinājums ar "jaudas izsolēm", uz kurām neviens, izņemot "Ziemeļu straumi", jau no paša sākuma nepretendē, neatgriezeniski likvidē "šauro vietu" ar Trešo enerģijas paketi un caurules sauszemes posmu. Ja šobrīd 10,2 miljardi kubikmetru neatgriezeniski aizies no Ukrainas maršruta, savukārt, kad tiks palaista "Ziemeļu straume 2" ar 55 miljardu kubikmetru gāzes jaudu un abi "Turcijas straumes" atzari ar 31,5 miljarda kubikmetru jaudu, tie pilnībā pārvilks sev esošās Ukrainas GTS tranzīta apjomus.
Starp citu, atgādināsim: lieta taču nav par to, ka Ukrainas gāzes tranzīta menedžeri ir pazīstami ar savu lēnprātību, un Ukraina ar politisko stabilitāti. Vienkārši "Ziemeļu straume" un "Ziemeļu straume 2" banāli ir lētākas. "Jūras" gāzes vadi tehnoloģiski ir pilnīgāki par novecojušo un sen rekonstrukciju prasošo Ukrainas GTS.
Starp citu, lēmumu neieguldīt naudu Ukrainas GTS modernizācijā, bet ielikt cauruļvadus apkārt prātā sajukušajai teritorijai pieņēma nebūt ne "Gazprom" vienpersoniski, bet gan sadarbībā ar Eiropas, un vispirms ar Vācijas, enerģētiķiem. Un tagad, vēl arī pēc "Turcijas straumes" vienošanās, viņi, kā mums šķiet, tikai pārliecinājušies viņu pieņemtā lēmuma pareizībā. Neskatoties uz visām sankcijām, politisko spiedienu no malas un ideoloģisko tuvību jaunajai Ukrainas demokrātijai.
Jo demokrātija ir viena lieta, taču gāze pa "Ziemeļu straumi" jau pat tagad kļuvusi lētāka, transportējot pa vienu atzaru. Ja ņem vienkārši piegādi "mezgla" stacijā Baumgārtenē, tad tur jau šobrīd ir dažu eiro starpība. Un ja runājam par piegādi, piemēram, Čehijas tirgum vai Vācijas dienvidiem, tad ekonomija ir vēl lielāka. Un nepavisam nejauši Eirokomisija izveda Opal no Trešā enerģijas paketes darbības "pagaidām" līdz pat 2033. gadam.
Tādējādi, rusofobiskā politiskā romantika kārtējo reizi sadūrusies ar realitāti. Un ja sakarā ar Ukrainu var teikt, ka viņai vienkārši vēl ir ļoti maza pieredze būt par "ķēdes antiKrieviju", tad Polijai romantisko uzbrukumu pieredze pret Krieviju un seku risināšana jau ir gadsimtiem veca. Laikam, viņai tas vienkārši patīk.
