RĪGA, 28. decembris — Sputnik, Marija Šeludjakova. Turnejā pa Austrumeiropas valstīm devusies amerikāņu senatoru delegācija, ko vada Džons Makeins, kas pazīstams ar saviem pret Krieviju vērstajiem izteikumiem. Vakar kongresmeņi apspriedās ar Igaunijas valdību. Priekšā – Latvija, Lietuva, Ukraina, Gruzija un Melnkalne.
Dienas kārtībā – NATO plāni Baltijas valstīs. Igaunijas premjers Jiri Ratass jau paudis Makeina kungam sirsnīgu pateicību par atbalstu cīņā pret visādiem "agresīviem nodomiem".
Politoloģijas doktors, Krievijas Drošības padomes Zinātniskās padomes loceklis Andrejs Manoilo sarunā ar Sputnik pauda viedokli, ka amerikāņu senatoru delegācijas turneja ir mēģinājums saskaņot sakarus ar to valstu līderiem, ko visvairāk satrauc Donalda Trampa nākšana pie varas un izmaiņas Krievijas un ASV attiecībās, kas, iespējams, gaidāmas nākotnē.
"Trampam ir fronda Republikāņu partijā. Tas ir pavisam noteikti. Un visa šī fronda atrodas Kongresā, galvenokārt apakšpalātā, Pārstāvju palātā. Protams, patlaban viņi spēlē savu spēli, – atzīmēja politologs.
– Makeina turneja ir mēģinājums parādīt, ka Tramps nav visspēcīgs, ka Tramps ir tikai lielas Savienoto Valstu politiskās sistēmas elements, kurā viņš pilda noteiktus funkcionālos pienākumus, taču no viņa paša tā vai cita ārpolitikas kursa izvēlē ir atkarīgs salīdzinoši maz."
Savukārt Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks Ņikita Daņuks atgādināja, ka senators Makeins pieder pie "vanagu" spārna Republikāņu partijā.
"Tie ir cilvēki, kuri konsekventi pastiprina pret Krieviju vērsto histēriju, pastāvīgi atgādinot par Krievijas draudiem. Makeins translē noteiktas politiskās nostādnes lokālajai elitei. Šajā gadījumā tās ir Centrālās un Austrumeiropas valstu augstākās politiskās aprindas," – viņš piebilda.
ASV vienmēr ir izmantojušas Centrālās un Austrumeiropas valstis kā savdabīgu kordonu, kas ļauj paplašināt alianses militāro klātbūtni reģionā un izdarīt politisku spiedienu uz Krieviju ar informācijas uzbrukumu palīdzību. Daņuks atgādināja, ka Džons Makeins jau vairākkārt ir apmeklējis Austrumeiropas valstis. Piemēram, 2014. gadā, Maidana laikā viņš vairākas reizes apmeklēja Ukrainu.
"Makeina vizīte ir pulksteņu noregulēšana. Domājams, senators sniedz norādījumus par darbībām Donalda Trampa prezidentūras laikā. Ticamākais, ka jaunais amerikāņu prezidents izvērtēs iepriekšējās administrācijas politiku attiecībā pret šīm valstīm, – turpināja politologs. – Pie tam tā amerikāņi kārtējo reizi apstiprina reģiona stratēģisko nozīmi ASV acīs un vēlas ieraudzīt lojalitātes garantijas no savu kolēģu puses."
Mazāk nekā pēc mēneša ASV pašreizējais prezidents Baraks Obama nodos savas pilnvaras ievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam, kurš plāno izvērtēt attiecības ar daudzām valstīm un pat pārformatēt attiecības Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu vidū. Centrālās un Austrumeiropas valstis vienmēr ir saņēmušas politiskas un finansiālas dividendes sava izdevīgā ģeopolitiskā stāvokļa dēļ – pateicoties netālajām Krievijas Federācijas robežām.
Eksperts uzskata, ka Makeins apmeklējis Baltijas valstis, lai pastāstītu to vadītājiem, kādi būs Trampa administrācijas nākamie soļi un vektora maiņa. Taču viņš ir pārliecināts, ka ar Trampa nākšanu pie varas ciešais sakars ar rietumvalstu, it īpaši amerikāņu eliti nekur nezudīs. Tieši Austrumeiropas valstis vienmēr ir bijušas aktīvākās antikrieviskā noskaņojuma lobētājas.
"Tā ir Polija un Čehija, turklāt es nerunāšu par Baltijas valstīm, kas vienmēr izmanto tā saucamos Krievijas draudus, lai "izsistu" subsīdijas un izvietotu savā teritorijā vēl lielāku NATO bloka militāro kontingentu, uz šī rēķina iegūstot papildinājumu valsts budžetā," – paskaidroja Daņuks.
ASV senators Džons Makeins ievēlēts ASV Senātā, kur strādā jau piekto termiņu. Makeins strādā Ārlietu, Nacionālās drošības, Valsts pārvaldes un Bruņoto spēku pārvaldes komisijās. 2008. gadā Makeins kandidēja uz ASV prezidenta posteni no Republikāņu partijas.
