07:09 24 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0801
  • RUB69.5480
Viedoklis
Saņemt īso saiti
52

Mūsdienās NATO attīstās kā biznesa struktūra, saskaņā ar tirgus likumiem, tāpēc alianse nav ieinteresēta panākt dialogu ar Krieviju – to cenšas izspiest no Eiropas tirgus, uzskata apaļā galda dalībnieki, ko organizēja starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa".

RĪGA, 28. septembris — Sputnik, Marija Šeludjakova. Notikumi Sīrijā ir izraisījuši NATO ģenerāļu skaļu izteikumu plūsmu par Krievijas agresiju. Pie tam pati alianse jau kopš 2014. gada paplašina savu militāro potenciālu pie Krievijas robežas.

Rietumu politiķi pielāgo savu virtuālo realitāti Krievijas agresijas koncepcijai, un šāda uzvedība iekļaujas alianses jaunajā stratēģijā.

Mūsdienās NATO drīzāk ir biznesa struktūra, kas reklamē amerikāņu ieročus, nevis militāra apvienība, atzīmēja politologi.

Ģenerāļi – mārketinga speciālisti

Politiskās informācijas centra ģenerāldirektors Aleksejs Muhins uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma NATO ir zaudējusi eksistences jēgu un pēdējos 25 gadus pūlas šo jēgu atrast. Organizācija nospraudusi mērķi izveidot tirdznieciskas attiecības ar Eiropas valstīm un izspiest Krieviju no tirgus.

"Mūsdienās NATO attīstās atbilstoši tirgus likumiem, kā preču – bruņojuma un instruktoru pakalpojumu reklāmas globālā vitrīna, un rietumu ģenerāļi kļuvuši par marketologiem, – turpināja Muhins. – Viņi ir vienojušies, ka jābremzē Krievija – PSRS mantiniece, un cenšas izspiest to no Eiropas."

Alianses pārstāvji manipulē ar eiropiešu apziņu, publiskojot faktiski neapstiprinātus paziņojumus par Krievijas agresiju, atzīmēja eksperts. Pie tam, jo skarbāka ir rietumu ģenerāļu attieksme pret Krieviju, jo mazāk "reālu soļu" viņi sper.

Pēc viņa domām, ASV un NATO informatīvā spiediena apstākļos Maskavai ir jāpastiprina iespaids uz citām valstīm un jānodrošina pareizs stingrā un maigā spēka līdzsvars. Kā viens no pamata aspektiem ir jāsaglabā krievu valodas aizsardzība bijušās PSRS valstīs, uzskata Muhins.

Stratēģiskā vērtējuma un prognožu centra ģenerāldirektors Sergejs Griņajevs atgādināja, ka gandrīz visas NATO misijas ir izgāzušās: alianse ir izrādījusies bezspēcīga cīņā ar terorismu un neatbilst saviem uzdevumiem.

"Būtu bijis racionāli izbeigt NATO pastāvēšanu 1991. gadā, pēc PSRS sabrukuma, un izveidot jaunu organizāciju saskaņā ar jaunajiem uzdevumiem. Mūsdienās viens no globālajiem draudiem ir cīņa ar terorismu. Kopš 2001. gada 11. septembra, kad ASV debesis patrulēja NATO lidmašīnas, organizācijas Statūtu 5. punkts par kolektīvo pašaizsrdzību nav izmantots ne reizi," – atzīmēja Griņajevs. Amerikāņi izsludināja vispasaules terorisma draudus, atrada tā avotus Afganistānā un Centrālajā Āzijā, un tagad ir tur nostiprinājušies. Taču ar to ASV rīcība apklusa, piezīmēja eksperts. Uz teroraktiem Eiropā NATO nereaģēja. 

Politologs uzskata, ka alianse ir izrādījusies neefektīva hibrīdkara apstākļos. Tieši šī iemesla dēl notiek pakalpojumu tirgus monopolizācija, kuras laikā valsts nodod spēka pielietošanas pilnvaras privātām kompānijām. Pēc dažiem gadiem pasaule ieraudzīs šī biznesa projekta realizāciju, norādīja politologs.

Varšavas samits ir devis brīvas rokas

Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas loceklis Igors Morozovs uzskata, ka amerikāņi atspiež eiropiešus no alianses vadības stūres. Pēc Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem ASV var sākt karadarbību Eiropā, ja pavēlniecība saskatīs draudus.

"ASV var no okeāna viņas puses sakurināt konfliktu Eiropā. Militārā pavēlniecība pārdislocē pie Krievijas robežām materiālā nodrošinājuma vienības. Citiem vārdiem sakot, militārās infrastruktūras pārvietojas no aizmugures tā, it kā NATO gatavotos karam. Pie tam arī kara sākuma instrumenti paliek amerikāņu rokās," – uzsvēra Morozovs.

Patiešām, pēdējo gadu laikā ASV aizvien biežāk stāsta par nepieciešamību nostiprināties visos flangos, it īpaši Baltijas valstīs, Ukrainā un Gruzijā, bet Krievija ir spiesta reaģēt.

Militārā potenciāla pastiprināšanās pa visiem Krievijas robežu azimutiem liecina, ka ASV plāno arī turpmāk aktīvi izmantot NATO kā politiskā iespaida instrumentu.

"Amerikas ekonomika ir atkarīga no militārā budžeta, tāpēc tuvākajos gados ASV nemainīs savu ārpolitiku. NATO nav aizsardzībai radīts bloks, par ko tas cenšas mūs pārliecināt, — paziņoja Krievijas politiķis. – Eiropieši apgādās savas armijas ar jaunajiem amerikāņu ieročiem. Nav arī iespējas uzlabot Krievijas un NATO attiecības, jo ASV nav gatavas uzsākt dialogu, par ko liecina militārā doktrīna un nacionālās drošības stratēģija."

Atgādināsim, ka NATO samitā Varšavā tika paziņots par četru alianses bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Un tas ir tikai viens no alianses nostiprināšanās procesa elementiem. Krievijas un NATO dialogs, kurš nāktu par labu abām pusēm, līdz pat šim brīdim nav atjaunots.

Pēc temata

Mediji prognozē, kad NATO bataljoni pārpludinās Baltijas valstis
Bijušais NATO ģenerālsekretārs: Baltijas valstīs iespējams hibrīdkarš
Igaunijas prezidentu pārsteidz kaimiņvalstu nevēlēšanās iestāties NATO
Tramps vaino NATO un Obamas administrāciju par situāciju Ukrainā

Galvenie temati