23:40 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Zivju konservu ražošanas kombināts. Foto no arhīva

Latvijas zinātnieki aizstāv gan doktora grādus, gan šprotes

© Sputnik / Игорь Чуприн
Viedoklis
Saņemt īso saiti
55

Eiropas Komisija plāno aizliegt Latvijai zivju un gaļas kūpināšanu pēc tradicionālajām receptēm, jo tas paaugstina kaitīgā benzopirēna saturu produktos. Latvijas zinātniekiem līdz 2017.gada beigām ir jāpierāda, ka kūpināšana nav kaitīga.

Atceros, ka pirms kādiem 10 gadiem Čehijā es dzirdēju, kā vietējā gide sašutusi stāstīja, ka ES plāno aizliegt čehu tradicionālos produktus, piemēram, "slīkonīšus" — cīsiņus burkās.

Tagad teiciens "slīkonīšu glābšana — ir pašu slīkonīšu rokās" kļūst aizvien aktuālāks arī Latvijā. Tiesa, slīkonīšu mums nav, jo slīcināt cīsiņus nav labi — tāpat kā kaķēnus. Toties mums, latviešiem ir savējie sirdij un puncīšiem mīļi produkti, kuri, pēc Briseles domām, ir kaitīgi gan sirdij, gan puncim.

Reņģu zveja. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tā nu zinātniekiem, kuri pazīstami ar saviem muļķīgajiem atklājumiem (tādiem kā "atklāts sievietes orgasma noslēpums"), beidzot dota iespēja piedalīties tiešām lietderīgā un patriotiski svarīgā lietā.

Latvijas zinātniekiem ir jāpierāda Briselei, kāpēc viņiem būtu jāļauj Latvijai turpināt kūpināt gaļu un zivis. Proti, ja kādreiz zinātniekiem bija jāaizstāv kāda teorija vai pat doktora disertācija (galu galā, pastāv taču ne tikai "doktora" desa, vai ne?) tad tagad — vesela tautsaimniecības nozare.

Runa jau nav tikai par kūpinājumiem. Nesen Sputnik vēstīja, ka, iespējams, simtiem mazo uzņēmumu — Jāņu siera ražotāju tiks aizliegta tā ražošana, jo izstrādājums iekļauts tradicionālo produktu sarakstā dēļ, un tirgū paliks vairs tikai ducis monopolistu.

Latvijas Zemkopības ministrija iebilst, ka stingro normu ieviešanas rezultātā kūpinātā produkcija zaudēs tradicionālo garšu. Pat modernākā aparatūra un ķimikālijas nespēs piešķirt ierastās smaržas un garšas nianses, ko gaļai un zivīm dāvā tradicionālā kūpināšana ar malku.

Es atceros, kā vēl padomju laikos mēs īrējām vasarnīcu zvejnieku kolhozā "Uzvara", kas atradās Jūrmalas Lielupē. Atceros kūpinātāju brigadieri Rolandu, kuru cienīja ne mazāk kā kolhoza priekšsēdētāju. Viņš vienmēr smaržoja pēc svaigi kūpinātām reņģēm, bet viņa kuplās ūsas pastāvīgas smēķēšanas un kūpināšanas dēļ saturēja tik daudz benzpirēna, ka ar to varētu nobeigt kādu simtu Briseles ierēdņu.

Vēlāk, 90. gados, kad kolhoza un arī paša Rolanda vairs nebija, viņa meitām, kuras strādāja konservu rūpnīcā, algu maksāja ar šprotēm bundžās. Tā taču bija valūta!

Pircēji.Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Labi, lai nu paliek lirika. Fakti ir tādi: lai zinātniski pierādītu, kāpēc Latvijai jāturpina tradicionālā gaļas un zivju kūpināšana arī pēc pārejas perioda beigām, Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Gaļas pārstrādātāju un ražotāju asociāciju, sākušas īstenot zinātnisku projektu.

2014. gadā pēc sarunām ar Eiropas Komisiju Briselē, Latvijai izdevās panākt, lai līdz 2017. gada 1. septembrim uz kūpināto produkciju netiktu attiecināta stingrāka benzopirēna satura norma.

Ja Latvija pēc pārejas perioda beigām nespēs pierādīt, ka termiņš ir jāpagarina, benzopirēna saturs kūpinātā gaļā un zivīs nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus uz gatavas produkcijas kilogramu, līdzšinējo piecu mikrogramu vietā. Savukārt kopējais benzantracēna, benzopirēna, benzofluorantēna un krizēna svars nedrīkstēs pārsniegt 12 mikrogramus pašreizējo 30 mikrogramu vietā.

Ja dalībvalsts spēs zinātniski pierādīt, kāpēc jāsaglabā esošās normas, tai, iespējams, tiks atļauts saglabāt tās uz nenoteiktu laiku.

Proti, nevainības prezumpcija šajā gadījumā nedarbojas. Nevis izmeklētājiem, bet pašam aizdomās turētajam ir jāpierāda sava nevainība. Tomēr sašutumu rada kas cits — demokrātijas balsts nejautā parastajiem patērētājiem — vai esat gatavi pamocīties un ziedot drusciņ veselības, lai jums būtu iespēja arī turpmāk ēst iecienītos produktus? Taču, šķiet, ka Briseles acīs neveselīgās pārtikas lietošana jau ir pielīdzināta smēķēšanai. Un ar smēķētājiem rēķināties vispār nav pieņemts.

Starp citu, varbūt mūsu zinātnieki ir tik vareni, ka varēs pierādīt ES ierēdņiem, ka smēķēšana ir veselīga?

Pēc temata

Kaļiņingradas apgabals kardināli risina šprotu jautājumu
Krievija pārbaudīs zivrūpniecības uzņēmumus Igaunijā un Latvijā
Zaudētie miljoni: cik Latvijai izmaksājis sankciju karš ar Krieviju

Galvenie temati