RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Pēc AS "Brīvais Vilnis" valdes priekšsēdētāja Arnolda Babra domām, zivju rūpniecības jomas apgrozījuma kritums Latvijā šogad sasniegs vismaz 50%, raksta BNS.
Zvejnieku kolhozs "Brīvais vilnis" Salacgrīvā ir dibināts 1949. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā zvejnieku kolhozs tika pārveidots par akciju sabiedrību un kļuva par pirmo uzņēmumu Baltijā, kas ieguva tiesības eksportēt zivis uz ES valstīm. Tā ir viena no sešām firmām, kas ietilpst sabiedrībā "Rīgas Šprotes" (tai pieder prečzīme "Rīgas šprotes eļļā"). Uzņēmuma lielākie īpašnieki pastarpināti ir Latvijas uzņēmēji brāļi Valērijs un Vilorijs Belokoņi — viņiem pieder vairāk nekā 90% "Brīvais vilnis" akciju.
Pēc Babra teiktā, jau tagad Latvijas zivju rūpniecības ražošanas jauda sastāda 50% no reālās. Vasaras mēnešos gandrīz visi zivju pārstrādes uzņēmumi sezonāli īslaicīgi pārtrauc savu darbu. Parasti vasaras tveicē cilvēki ēd mazāk zivju konservu, īpaši dienvidu reģionos. Tomēr visiem uzņēmumiem, kuri vasarā aizies atvaļinājumā, gatavās preces noliktavās pietiks, lai izpildītu pasūtījumus.
Tradicionālajos zivrūpnieku noieta tirgos — NVS valstīs — situācija pēdējos mēnešos nav būtiski mainījusies, valūtas devalvācija joprojām negatīvi ietekmē patēriņu, piebilda Babris.
Pagājušā gada 4. jūnijā Krievijas lauksaimniecības kontroles dienests (Rosseļhoznadzor) benzpirēna paaugstināta satura dēļ ieviesa zivju produkcijas importa aizliegumu no Latvijas un Igaunijas. Līdz šim produktu embargo darbības dēļ uz Krieviju bija aizliegts importēt no Eiropas Savienības saldētās un atdzesētās zivis. Pēc tam Ventspils zivju konservu kombināts nekavējoties aizvērās un atsāka ražošanu tikai pagājušā gada decembrī un no šprotu ražošanas pārgāja pie garnelēm.
Tomēr Latvijas šprotu ražotāji aktīvi cenšas rast savas produkcijas noietu ārpus tradicionālajiem tirgiem un pārdod savu produkciju, piemēram, Japānā, Ķīnā un Korejā.
